Ziemeļlatvija, 1925, 13. jūnijs
Gaitu sākot. “Vienos ziedos līkst Latvija. Zied rudzi, zied āboliņš. Zaļi miglo dārzi un lauki. Gaiss ziedu putekļu pilns.” Šādā cerību pilnā laikā 1925. gada 13. jūnijā savu gaitu sāk laikraksts “Ziemeļlatvija”. Redakcija sola pulcēt ap sevi progresīvi domājošo darba inteliģenci, vecsaimniekus, jaunsaimniekus un nacionālo strādniecību kopīgam darbam – “saimnieciski stipras, kulturāli augstas un nacionāli dziļas Latvijas izveidošanai”. Laikrakstā līdzdarbosies rakstnieki A. Austriņš, A. Baltpurviņš, K. Kraujiņš, A. Sauliets, skolotājs J. Bricmanis, agronoms A. Kaksis, apriņķa ārsts Dr. Lībiets u.c. Ziemeļlatvijas sabiedriski, valsts un pašvaldību darbinieki.
Ziņa no Vijciema. Tur jau 1921. gadā kopējā 6-klasīgā pamatskolā apvienojušās Icēna un Celītes skolas, tagad tajā 124 skolnieki un pieci skolotāji, skola atrodas pilī, bet “telpas nav piemērotas prasībām, tāpēc pagasta padome nolēmusi celt skolai otru stāvu. Tomēr šī celtne izmaksāšot pusotra miljona rubļu. Kur ņemt līdzekļus? Gribētos ticēt, ka centīgā pagasta padome ar pagasta valdi tos atradīs”.
Caur Latvijas Malienu: ceļojuma iespaidi. “Valka – Latvijas valstiskās apziņas un politiskā romantisma šūpulis – kļūmīgā kārtā tika šķelta no Latvijas.” Novilktā robeža kavē sadarbību. “Igauņu Valkā latviešu tobrīd krietni vairāk; no Latvijas latviešiem tie atšķirti ar mazo Varžupīti, kurai tomēr tik liela un liktenīga nozīme. Valka ir topoša pilsēta, kas nākotnē izvērtīsies par plašu Ziemeļlatvijas metropoli. Parocīgā satiksme, veselīgie klimatiskie apstākļi un lētā dzīve – tie lielā mērā būs topošās dzīves sekmētāji. Ieviesīsies rūpniecība, uzplauks tirdzniecība. Valkai jābūt par Malienas kulturālās dzīves veidotāju un labklājības centru. Visas zīmes to rāda.”
Ērģeme – “diezgan auglīgs apgabals. Un ērģemieši ar pilnu tiesību var skaitīties par turīgiem ļaudīm. Te atrodama arī viena otra priekšzīmīga saimniecība”.
Vietējā hronika.
“19. maijā, piedaloties neparasti lielam pavadītāju pulkam, Lugažu kapos tika paglabāts Lugažu draudzes II pakāpes pamatskolas pārzinis, ērģelnieks un šķesteris Kārlis Ozoliņš. Nelaiķis dzimis 1868. g. 27. jūlijā Kāģeru pag. Lejas-Auniņos. Kā skolotājs darbojies Lugažu draudzes skolā 5 gadus, kā pārzinis Lugažu pag. Silmūrnieku skolā 17 un Lugažu draudzes skolā 12 gadus. Centīgi strādādams skolā, Ozoliņš ņēmis dzīvu dalību arī vietējās sabiedrības dzīvē kā apdāvināts un spējīgs kora vadonis, mantodams ar savu saticību un sirsnību daudz draugu un cienītāju.”
“Naktī uz 12. jūniju Valkas iedzīvotājus uztrauca liels ugunsgrēks. Melbārža mantinieku un Zandersones mājas uz Rīgas ielas nodegušas gandrīz līdz pamatiem. Septiņas ģimenes zaudējušas savu dzīves iekārtu. Uguns ielencis mājas, kad ļaudis atdusējušies pirmā miegā. Daži glābušies, izlecot no otrā stāva. Cēlons, kā dzird, kāda drēbnieka nolaidība, kurš aiz neuzmanības vēl neapdzēstas ogles novietojis malkas šķūnītī. Naktī ogles par jaunu uzliesmojušas un uguns pārgājis uz dzīvojamām ēkām.”
“13. un 14. jūnijā Estijas Valkā tiek sarīkoti pirmie igauņu novada dziesmu svētki, kuros piedalīsies 22 kori ar vairāk kā 1000 dziedātājiem. Šais svētkos ņems dalību Valkas latviešu sabiedriskās organizācijas, valdības priekšstāvji, pilsoņi un no Rīgas iebraukušie mākslinieki.” Apriņķa priekšnieks K. Brože informē, ka Igaunijas Valkas dziesmu svētku rīkotāji aicina visus doties kopīgā gājienā uz Igaunijas Valku. Sapulcēšanās vieta: Tālavas ielā Nr. 4 pie apriņķa valdes nama.
Aicinājums lauksaimniekiem. Lauku jaunatne jāsūta praksē labākās saimniecībās, nododot viņus piedzīvojušu lauksaimnieku apmācībā un audzināšanā. “Latvijas Lauksaimniecības Kamera nodomājusi šovasar veicināt pilsētas skolu jaunatnes novietošanu lauku saimniecībās vasaras brīvdienās. Novietos jaunatni – zēnus un meitenes, sākot ar 14‒15 gadiem, kas nobeiguši pamatskolu, apmeklē vidusskolas vai vidusskolu beiguši. Novietotie jāuzņem lauksaimnieku ģimenēs kā ģimenes locekļi. Viņiem jādod viņu spējām piemērots darbs. Atalgojums nav jāmaksā, bet apzinīgi jāaudzina un jādod pietiekošs uzturs. Ja jaunatne parādīs darbā centību, tad jācer, ka lauksaimnieki to novērtēs un izpelnīto atlīdzinās rudenī ar produktiem vai kā citādi.” Lauksaimniekus, kas tam gatavi, aicina pieteikties pie Valkas rajona agronoma V. Gaujera Valkā Zemitāna ielā 3.
Sludinājumi. Fotogrāfs Ž. Mangals pagodinās paziņot, ka atvēris plaši iekārtotu fotodarbnīcu, G. Auziņ piedāvā visjaunākās modes dāmu cepures. Valkā darbojas Kušķa pulksteņu veikals un darbnīca, Eklona apavu tirgotava, Kiora konditoreja un maiznīca, Tillera koloniālpreču, tabakas, trauku un apavu tirgotava, Zutta aptieka. Ēķa un Funka manufaktūras veikalā lielā izvēlē vilnas, kokvilnas un zīda audumi, Gustavsona skārnī dabūjama laba gaļa un desas par mērenām cenām
Mākslas dzīve pagājušajā sezonā. “Nopietnu izrīkojumu sezona beigusies un sākušies “zaļumi”.” Koncertus snieguši labākie mākslinieki. Valkā viesojies Ceļojošais teātris. “Vietējās organizācijas darbojušās tik rosīgi, ka reta svētdiena Valkā bijusi bez izrīkojuma.” Vērtīgas izrādes sagatavojuši Izglītības biedrības dramatiskais pulciņš, Sieviešu palīdzības korpuss, Skolotāju arodbiedrība, arī vidusskola, abas pamatskolas un arodskola. “Skolotāju arodbiedrības pasākums: iepazīstināt plašākas aprindas ar latvju glezniecību-tēlniecību. Siliņa priekšlasījums “Latvju mākslas vēsture” un Ceļojošā izstāde meta mazu gaismas stariņu arī šajās līdz šim neievērotās mākslas nozarēs.. Vēlams būtu, lai nākošā sezonā katrs nopietns izrīkojums pienācīgi tiktu ievērots. Pierādīsim, ka protam cienīt ne tikai dzertuves un tukšu tenkošanu, bet arī mākslu.”
Ziemeļlatvija, 1935, 15. jūnijs
Laikrakstam “Ziemeļlatvija” Valkā. 1925.–1935.
Kārlis Kraujiņš: Arvien un allaž sekmē, balsti
Tu savu nāciju un valsti;
Lai taisnība mīt Tavās slejās,
Tad pastāvēsi laika skrejās.
“Ziemeļlatvijas” tapšana un attīstības gaita. Ikvienas lietas sākums vispirms meklējams idejā. Un ideja par savu laikrakstu Ziemeļlatvijas metropolē Valkā dzima jau sen pirms tagadējās jubilāres “Ziemeļlatvijas” pirmā numura iznākšanas. Valkai bija sava tipogrāfija, savs avīžniecībā piedzīvojis izdevējs, bet nebija drosmes uzsākt lielo pasākumu, uzņemties lielo materiālo risku.
Tikai 1925. gada pavasarī, kad jaunbūvētās pilsētas saimnieciskās un sabiedriskās vajadzības bija kaut cik apmierinātas, vietējā inteliģence un sabiedriskie darbinieki stājās pie sava laikraksta idejas reālā izveduma. Ap pirmskara slaveno “Kāvi“ izdevēju Jāni Rausku pulcējās nacionāli noskaņotie darbinieki: J. Bricmanis, Dr. J. Lībietis, J. Ķimins, A. Priednieks, E. Brīvība, J. Pavlovičs, N. Bērziņš un citi. Laikraksta materiālai bāzei nodibināja paju sabiedrību “Ziemeļlatvija”. Tās pagaidu valdē darbojās: J. Bricmanis, Art. Kārklītis, J. Ķimins, A. Kaksis un J. Ampermanis, bet pašā sabiedrībā ietilpa: Valkas izglītības biedrība, piensaimnieku sabiedrība, apriņķa valde, Patērētāju biedrība “Nākotne“, krāj-aizdevu sabiedrība pie Valkas viesīgās biedrības, viesīgā biedrība, Ērģemes lauksaimniecības biedrība, Kārķu bibliotēkas biedrība un 45 Valkas un apkārtnes redzamākie sabiedriskie darbinieki. Par laikraksta pirmo redaktoru izraudzīja Kārli Kraujiņu (Rožmīli), par darbvedi – grāmatvedi Arnoldu Bindži.
Uzsākot gaitu “Ziemeļlatvijas” darba lauks bija paredzēts ļoti plašs. Tam vajadzēja aptvert, vārda tiešā nozīmē, visu Ziemeļlatviju ar pilsētām: Valku, Alūksni, Smilteni, Mazsalacu, Rūjienu. Pirmie numuri tika drukāti 3000 eksemplāros. Drīz tomēr izrādījās, ka uzsāktā akcija ir par plašu. Ātri izsīka ar pajām savāktais rīcības kapitāls, jo visi darbinieki, sākot ar redaktoru un beidzot ar tehniskiem spēkiem, bija algoti. Paredzētie ienākumi nerealizējās un jaunais laikraksts neapšaubāmi būtu apstājies, kā daudzi citi viņam līdzīgi, ja nenāktu talkā valcēniešus labi raksturojošā neatlaidība un uzupurēšanās. Radās pašaizliedzīgi ļaudis, kas savas pilsētas kulturālā pasākuma izdevuma segšanai ik mēnešus ziedoja prāvas summas. Starp šiem garantiem it sevišķi minami: B. Zuttis, J. Zuttis, Dr. J. Lībietis, J. Ķimins, N. Bērziņš, K. Bundže (tirg.), P. Raudzēns, A. Rogainis, P. Skrīvers un citi.
Bez materiālām grūtībām laikraksts pārdzīvoja vēl otru krīzi. Viņa dzimšanas gads sakrita ar Saeimas vēlēšanām, kādā sakarībā bieži vēlējās “Ziemeļlatviju” pārvērst par partijas laikrakstu. Atkal laikrakstam draudēja iznīcība, bet atkal valcēniešu saprāts un uzņēmība laikā novērsa draudošās briesmas.
Laikraksts pārkārtojās. Algoto darbinieku vietā stājās idejiskie, kas strādāja bez atlīdzības. Kā pirmais bezalgas redaktors minams agronoms Augusts Kaksis, tad skolotājs Nikolajs Bērziņš un darbvedis Eduards Brīvība. Laikraksta darbības apjoms tika sašaurināts, uzmanību pievēršot Valkai un tās tuvākai apkārtnei. Izcila loma “Ziemeļlatvijas” nostiprināšanā un izveidošanā piekrīt izdevējam Jānim Rauskam ar dēlu. Ar lielu uzupurēšanos tie laida tautā numuru pēc numura, pacietīgi ļaujot uzkrāties kredītam par laikraksta drukāšanu. Kad pirms sešiem gadiem Rauska pārņēma avīzes izdevniecību, šis kredīts sniedzās tuvu pie 1000 ls, kas pie pārņemšanas bija jāstrīpo. Bez šī materiālā upura un laikraksta nostādīšanas uz racionāliem pamatiem lielas pārgrozības tika izvestas arī laikraksta saturā un tehniskā izvedumā. Šo lietu sakārtošanu uzņēmās J. Rauska jun., pilnīgi pārzinot laikraksta tehnisko iekārtu un faktiski redaktora pienākumus. Ar to pasākumam tika dots dabīgais pamats. Nostabilizējās lasītāju skaits, patlaban ap 1000, un tā laikraksts varēja turpināt un turpina jau desmito gadu veidot un vadīt Valkas un tās apkārtnes kulturālo un saimniecisko dzīvi.
Patlaban laikrakstu vada agronoms Herberts Baltietis ar redakcijas kolēģiju. Pēdējā darbojas:
J. Rauska jun. – tehnisko darbu veicējs un korektors, J. Blumbergs – pilsētas pašvaldības un
saimniecisko jautājumu referents, cand. oik. K. Folkmanis – valsts saimnieciskās un
politiskās dzīves referents, K. Bundže – literāriskās daļas, kulturālo un sporta lietu
referents, J. Jaunzems – pilsētas sabiedrisko jautājumu referents, A. Buiķis – lauku saim-
niecisko jautājumu referents un K. Vilumats – vietējās hronikas referents.
“Ziemeļlatvija” ir Valkas pilsētas un tās apkārtnes hronika, kurā sīki atspoguļojas viņas
saimnieciskā, politiskā un kulturālā dzīve. Tā ir kļuvusi par nepieciešamību sava apvidus
ļaudīm. “Ziemeļlatvija” ir un arī turpmāk būs ne vien vietējās dzīves atspoguļotāja, bet
viņas veidotāja un vadītāja, vietējo aktīvo darbinieku pulcinātāja, latvju darba gribas un
uzticības savai tautai, valstij un valdībai radītāja.
Pirmais “Ziemeļlatvija” redaktors rakstnieks Kārlis Kraujiņš (1925. g. 13. jūn. – 19. sept.)
Redaktors agronoms Augusts Kaksis (1925. g. 19. sept. – 1926. g. 19. jūn.)
Redaktors Nikolajs Bērziņš (1926. g. 19. jūn. – 1932. g. 10. jūn.)
Redaktors Eduards Brīvība (1932. g. 25. jūn. – 1934. g. 1. dec.)
Tagadējais “Ziemeļlatvija” redaktors agr. Herberts Baltietis
J. Rauskas grāmatu un rakstāmlietu tirgotava, grāmatu apgādniecība, grāmatu spiestuve un sietuve Rīgas ielā 12.
Atgādinājums Valkas apkārtnes iedzīvotājiem. “Ja esat iebraukuši Valkā, tad neaizmirstat iegriezties J. Rauskas grāmatu veikalā iegādāties Līgo dziesmas un Jāņu kartes, citādi varat palikt bešā, jo Jāņi vairs nav tāļu un valcēnieši jau čakli vien iepērkas.. Pie tās pašas reizes varat apskatīties arī jaunāko literatūru, jo svētki gari – četras dienas un vai tad nu vienmēr var līgot vien. Bez tam mēs ļoti labprāt drukājam saderināšanās kartes un kāzu ielūgumus – tik garos svētkos var jau visādi gadīties. Arī vēstuļu aploksnes un papīri J. Rauskas grāmatu veikalā dabūjami ļoti lielā izvēlē, un tamdēļ iegriežaties droši – par laipnu apkalpošanu galvoju un cenas arī nav dārgas. Sveiki! J. Rauska”
Pa Ziemeļlatviju
Lauksaimnieku ekskursija. Valkas lauksaimniecības biedrības mājturības sekcija rīko ekskursiju 30. jūnijā un 1. jūlijā maršrutā: Valka – Muižnieki – Smērtes – Zīles – Tači – Ķikas – Rūjiena – Virķēni – Mazsalaca – Burtnieki – Valmiera – Trikāta – Vijciems – Valka.
Lopu apskate un slaucēju sacīkste. Rīko Trikātas sugas lopu audzētāju biedrība.
Neatstājiet uguni bez uzraudzības! Ugunsgrēks izcēlies Jērcēnu pagasta Kanneniekos saimnieka Jāņa Kalniņa ķēķī.
Ērģemes lopkopības pārraudzības biedrība “Avots”. Pilna biedru sapulce notika 2. jūnijā. Zem pārraudzības sastāv 28 saimniecības ar 257 slaucamām govīm. Biedrības “pārraugs Freimanis nule kā precējies un pie tam ņēmis vietējo jaunavu, sabiedrisku darbinieci, aizsardzi Vilistera jaunkundzi. Lai sekotu laikmeta virzienam un pabalstītu precējušos darbiniekus, kā arī atzīmējot pārrauga centīgo darbu, sapulce paaugstināja algu par Ls 120 – gadā. Arī uz kāzām biedri ziedoja prāvu summiņu kāzu dāvanai”.
Upē atlaistas sazvejotās zivis. “Ērģemes pagasta Kalniņos dzīvojošais Ādams Kreilis ar savu īrnieku Indriķi Lāci izgājuši Ērģemes dzirnavu upītē ķert ar tīklu zivis. To ieskatījies Omuļu pagasta kārtībnieks Zihmanis, kurš noliedzis neatļauto zveju un aizturējis tīklu. Sazvejotās zivis atbērtas atpakaļ upē un par visu sastādījis protokolu.”
Zibeņa nosperta laukstrādniece. Vasarsvētku sestdienas pēcpusdienā plkst. 6 vakarā Trikātas pagasta Bukšu mājās zibens nospēris Polijas laukstrādnieci Veru Tatuns. Nelaimes dienā viņai bija 23. dzimšanas diena. Tanī pašā pērkona negaisā zibeņa nosperts arī kāds Bilskas lauksaimnieks.
Paldies par “Ziemeļlatvijas” šķirstīšanu vecās drukas pārzinātājai Valkas Centrālās bibliotēkas vecākajai bibliotekārei novadpētniecības darbā Janai Čākurei
