Ziemeļlatvija, 1935, 8. jūnijs
Rīkojums. “Novērots, ka valsts svinamās dienās daudzos gadījumos nepiedienīgi izturas pret šo svinību noskaņojumu un daži pat atļaujas demonstratīvi strādāt visparastākos ikdienišķos darbus.” Šādi “tiek izrādīta zināma necienība un saskatāma likuma nerespektēšana”. Valkas apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieks Fr. Tilgals brīdina iedzīvotājus valsts svētku dienās atturēties no ikdienišķo darbu strādāšanas. Vainīgās personas sauks pie atbildības.
Latvijas aerokluba Valkas nodaļa un aerodroms Valkā. Nodaļā iestājušies 80 biedri. “Nodaļas mērķis – pacelt interesi iedzīvotājos par aviāciju. Aizsargi Andersons, Zālīts un arodskolas audzēkņi strādā pie buru lidmašīnas būves. Darbi labi sekmējas un pirmā valcēniešu buru lidmašīna vizinās tos gaisā un rādīs Valku no putnu lidojuma. Aerodroma izbūves darbi turpinās.”
Ziemeļlatvija, 1995, 3. jūnijs
Zemes privatizācijas gaita ir jāpaātrina. Valkas rajonā pagastu pašvaldības saņēmušas 7988 pieprasījumus par zemes privatizāciju: 5429 iesniegumi par īpašuma atjaunošanu, 255 vēlas zemi iegūt par samaksu. Tikai 20% no šiem pieprasījumiem ir izskatīti pagastu zemes komisijās. Valsts zemes dienesta Valkas rajona nodaļas vadītājs Uldis Bogdanovs atzina, ka zemes privatizācija mūsu rajonā rit gausāk nekā citviet republikā. Kadastra reģistrā – 582 īpašumi, Zemesgrāmatā – 517 īpašumi.
2005. gada 11. jūnijs Jūnijs – zaļo meiju laiks
Šajās dienās daudzu skolu parādes durvis un telpas ir izrotātas ar krāšņām meijām. Notiek izlaidumi. Jaunos bērziņus kā vasaras rotu izmanto arī Līgosvētkos.
Valkas virsmežniecības Ērģemes mežzinis Jānis Jaunslavietis informē, ka Valkas ģimnāzijas izrotāšanai meijas no savām pļavām atvēlējis Valkas pagasta zemnieks Ēvalds Platnieks.
Nav gan jābūt nemaz tik lieliem svētkiem, lai paņemtu rokās zāģi vai cirvi un dotos meklēt izskatīgās meijas. Tās vasaras sākumā cilvēki izmanto arī dzimšanas dienu svinību telpu izrotāšanai, Bērnu svētkos un citās svinamās dienās.
Meža dienesta speciālisti gan atgādina, ka, dodoties pēc šī vasaras rotājuma, meiju ciršanā jāievēro daži noteikumi, lai nerastos problēmas.
“Meiju ciršanai atļauja mežniecībās nav jāprasa. Ja bērziņus telpu vai sētu rotāšanai saimnieki grib nozāģēt savā īpašumā, viņi to var darīt. Jāatceras vienīgi, ka mežā nedrīkst zāģēt tādu bērzu, kura celma diametrs pārsniedz 12 centimetrus. Ārpus meža savā īpašumā var cirst kokus pēc izvēles, to gan nedrīkst darīt pilsētas teritorijā. Tad šis darbs jāsaskaņo ar pašvaldību. Ja meijas vēlas nozāģēt citā īpašumā, tad cirtējam par to jāvienojas ar īpašnieku,” stāsta J. Jaunslavietis.
Ziemeļlatvija, 1925, 20. jūnijs Iekšzemes ziņas.
Omuļi. “Kulturālā un sabiedriskā dzīve te pa laika galam ir bijusi vāja. Pirms Latvijas – Igaunijas robežu nokārtošanas te starp latviešiem dzīvoja daudz igauņu. Šai tautību mistrī nevarēja būt kopīgas sadarbības. Ar robežu jautājuma nokārtošanu daudz igauņu pārvietojās uz Igauniju. Arī daļa no pagasta tika piešķirta Igaunijai; Latvijas daļā palika pa lielākai tiesai latviskais elements. Līdz ar to sākās progress. Nodibinājās kulturālās organizācijas. Visenerģiskākā no tām minama LKVB Omuļu nodaļa, kura ierīkojusi bibliotēku, sarīkojusi koncertus, teātra izrādes un priekšlasījumus. Vēlams būtu ieturēt zināmu rūpību lugu izvēlē.”
Smiltene. “Mūsu pilsētiņā pēdējos gados manāms dzīvs un rosīgs gars. Ik ar gadu pilsētiņa paplašinās ar jauniem namiem; celtņu ziņā tā sasniegusi Vislatvijas rekordu.”
Ērģeme. “Ērģemē pagasta padomei vēl nav izdevies atrast telpas 2. pakāpes pamatskolai, skolēnu izglītības turpināšanai trūkst sestās klases, kura jāmeklē Valkā jeb Kārķos. Tika vestas sarunas ar baznīcas padomi: par draudzes skolas ēku, tomēr dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams atrast vienošanos. Tagad visas trīs skolas ir izkaisītas pa visu pagastu un divām šo skolu ēkām vajadzīgs kapitālremonts. Tāpēc jaunā pagasta padome vienā no savām pirmām sēdēm nāca pie slēdziena, centralizēt skolas vienā vietā. Lai to veiktu, nolēma pie Žēguru skolas celt jaunu ēku, kurā būtu iespējams ievietot visa pagasta bērnus. Caur to panāktu līdzekļu ietaupīšanu un arī no pedagoģiskā viedokļa mācības skolā varētu nostādīt daudz labāki, pavairojot mācības līdzekļus un sasniedzot lielāku specializēšanos priekšmetos pedagogu starpā. Šo priekšdarbu izvešanai budžetā uzņemts 7000 rubļu. Ievēlētie pagasta padomes locekļi cenšas saprātīgi vadīt pagasta saimniecību. Tur lieli nopelni arī pagasta darbvedim Lietiņa kungam un tagadējam pagasta vecākam J. Lielausim.”
Vietējā hronika. Valkas pilsētas dome “ārkārtējā sēdē nolēma: 1) atvēlēt līdzekļus arodskolas darbnīču izbūvei bijušās elektrības centrāles telpās; 2) principā piekrīt šūšanas un aušanas kursu atvēršanai sievietēm; 3) uzdod valdei sastādīt papildu budžetu līdzekļu apgādāšanai skolotāju pensijas likumā paredzētām 2% iemaksām valsts kasē; 4) noteic darba cenas pilsētas ķieģelnīcā gatavojamām caurulēm; 5) nespējnieku patversmei paredzēto ēku Rīgas ielā Nr.4, kura galīgi satrūdējusi un nav vairs remontējama, nolemj noplēst un uzdod valdei sastādīt projektu un maksas aprēķinu jaunas ēkas celšanai, izlūdzot minētam mērķim valdības pabalstu; 6) žūpības apkarošanas kuratoru ievēlēšanu atliek līdz nākošai domes sēdei; 7) pārrunājot pašvaldības departamenta rakstu tautas nama līdzekļu lietā, pilsoniskās frakcijas paziņo, ka jautājums jau izšķirts pēdējā Saeimas sēdē un pilnīgi piekrīt valdības uzskatam, ka būtu nelietderīgi un nevajadzīgi celt pilsētai otru tautas namu, kur Krājaizdevu sabiedrības nams jau ir zem jumta un drīz apmierinās pilnīgi visas pilsētas vajadzības šinī ziņā. Sociāldemokrātu frakcijai šai jautājumā ir pretēji uzskati un domnieks K. Gulbis iesniedz priekšlikumu, ka valdības piešķirtais pabalsts pilsētai tomēr jāizlieto “pilsētas” tautas nama celšanai. Priekšlikums nedabū vajadzīgo balsu skaitu un jautājums paliek neizšķirts”.
Maizes naids. “Lai atbaidītu pircējus, gaļas tirgotājs R. Zandersons bija izplatījis ziņas, ka miesnieks Gustavons slimojot ar lipīgām slimībām. Rīgas – Valmieras apgabala tiesas III kriminālnodaļa atrada šīs ziņas par nepamatotām un nosodīja Zandersonu par neslavas celšanu ar 1 mēnesi cietumā.” Radio. “Intresentu grupa ar elektrotehniķi J. Melnbārdi priekšgalā nolēmuši ierīkot radiofonu. Grūti atrast piemērotas telpas. Liekas, ka radio vairs nav nekāds brīnums, tomēr pilsētā vēl mīt ļaudis, kuriem radio iedveš mistiskas bailes. Namīpašniece G., kuras namā būtu spējams iekārtot radio, nedod savas piekrišanas antenas uzstādīšanai, norādīdama uz radio, kā uz kaut ko bīstamu. Tāda izturēšanās rada izbrīnēšanos.”
2015. gada 12. jūnijs Svētkos – arī mūsu teātris
Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pirmo reizi notiks mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētki. Muzeja apmeklētāji varēs noskatīties dažādas izrādes, kurās spēlēs teātra mīļotāji no visiem Latvijas novadiem.
Divu dienu pasākumā piedalīsies arī Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” amatierteātris “Rūdis” (režisore Evija Smane). Viņi skatītājus priecēs ar R. Blaumaņa lugu “Paradīzē” pie Valmieras dzīvojamās rijas – skolas.
Pasmaidīsim!
Students raksta vēstuli uz mājām: “Liels paldies par mašīnu, ko jūs man atsūtījāt! Es to nelietoju, jo negribu izlēkt. Pārējie studenti brauc ar autobusu!”
Pēc laika pienāk atbilde: “Lai gan mums bija grūti, sūtām tev autobusu. Brauc ar to un esi tāds kā visi!”
