Ziemeļlatvija, 1925, 18. jūlijs Vietējā hronika Paskaidrojums. Igaunijas Valkā iznākošā laikraksta “Löuna Eesti” šā gada Nr.28 ziņots, ka Latvijas brīvvalsts slēdzot visas igauņu pamatskolas pierobežas apgabalā. Šis ziņojums, vismaz attiecībā uz Valkas apriņķi, nav pareizs: ar Valkas apriņķa skolu valdes šā gada 30. marta lēmumu ir paredzēts slēgt tikai tās igauņu skolas, kurās bērnu skaits ir tik mazs, ka ne valsts, ne pašvaldību pienākums nav viņas uzturēt, kā, piemēram, Omuļos, Valkā un Apē. Minētajās skolās 1924./25. māc. g. mācījās 13, 11 un 20 skolēnu (gadu iepriekš ‒ 16, 14 un 24). Turpretī Veclaicenes skola ar 36 skolēniem un 2 skolotājiem, kura tāpat atrodas pierobežas apgabalā, darbosies arī turpmāk. Kas zīmējas uz Api, tad, ņemot vērā to, ka tur tomēr skolēnu skaits vislielākais, valsts ir ar mieru arī uz priekšu algot skolotāju, tā ka arī tur igauņu skolas pastāvēšana pagaidām nodrošināta, ja tikai paši ieinteresētie parūpēsies nokārtot telpu jautājumu. Valkas apriņķa pamatskolu inspektorsP. Mežulis
Ziemeļlatvija, 1935, 6. jūlijs Izkopsim un rādīsim Valkas un apkārtnes skaistās un vēsturiskās vietas
Lai gan Valkā sevišķu dabas jaukumu nav, tad tomēr tās skaistā apkārtne prasa vairāk vērības tūrisma veicināšanai. Līdz šim valcēnieši vēl maz darījuši, lai rādītu, izceltu, darītu zināmas un pieejamas tūristiem apkārtnes dabas krāšņās vietas un vēsturiskos pieminekļus. Pirmā kārtā te minama Gaujas leja pie Zīles. Tā ir reta vieta, kur Gauja plūst lēni sirmo ozolu paēnā. Tās krastus te krāšņi ievij vecās ozolu birzes, bet pie Gaujkalna smilšainā liedaga upes gultne ļoti piemērota ērtai peldvietai. Tāpat ērta peldvieta pie Valkas ir nelielais Zāģezers pie Kalndzirnavām, kuru var viegli izveidot par patīkamu atpūtas vietu tūristiem.
Valkā un apkārtnē ‒ Ērģemē, Trikātā, Vijciemā un citur ir vēl daudzas skaistas un vēsturiskas vietas, bet tās jādara zināmas un pieietamas mūsu skaistās dzimtenes apceļotājiem.
Iekšlietu ministrijas tūrisma birojs ir paredzējis arī Valkā iecelt tūristu aģentu, kas apgaismos un sniegs nepieciešamo informāciju par Valkas apkārtni.
Peldētāju pateicība pilsētas valdei Jaukajās vasaras dienās Pedeles līčos jautri čalo zaļumnieki. Katris meklē atpūtu un veldzi ārā no pilsētas. Pateicoties pilsētas valdes gādībai, kura laikā veica ūdens aizsprosta būvi, šogad peldētājiem nav vairs jāmērcējas izžuvušās upes peļķēs, bet dzidrais upes ūdens ļauj pilnam nirties lēnā Pedeles straumē.
Nepieciešamie aizsprosta būvdarbi veikti. Tos izveda ar pilsētas valdes atvēlētiem un iedzīvotāju ziedotiem līdzekļiem. Darbi vēl nav galā, bet līdzekļu vairāk nav, tādēļ nepieciešams jauns sabiedrības atbalsts, lai varētu izvest galīgu aizsprosta nostiprināšanu, ka tas varētu kalpot arī turpmā-
kos gados. Ūdens un saules cienītāji, ziedosim vēl!
Ziemeļlatvija, 1925, 25. jūlijs Vietējā hronika Pilsētas domes sēde. Valkas pilsētas kārtējā domes sēdē 20. jūlijā, pārrunājot dienas kārtībā paredzētos jautājumus, tika nolemts: 1) atvēlēt vajadzīgo kredītu ķieģeļu cepļa uzbraucamā tilta būvei; 2) pieņemt no valdes un budžeta komisijas sastādīto papildu budžetu; 3) dome ievēl par skolotāju l. pamatskolā no skolas padomes priekšā stādīto kandidātu Tamisaru, bet arodskolas pārziņa ievēlēšanu aiz dažiem iemesliem atliek; ievēl četrus kuratorus žūpības apkarošanas likuma noteikumu uzraudzīšanai;
4) pieņem noteikumus, ka ikkatram mājsaimniekam jāiegādājas un jātur kārtībā ķeksis un trepes ugunsgrēka gadījumiem, bet par ūdens mucu un ratu iegādāšanu uzdod valdei izstrādāt sevišķus noteikumus līdz nākošai domes sēdei.
Garākas debates izsauca pašvaldības departamenta raksts par pilsētai izsniegtiem Ls 20000 – tautas nama būvei, kāda summa jānodod vietējai krājaizdevu sabiedrībai tāda paša nama būves pabeigšanai. Pilsētas galva Iverts ziņo, ka gandrīz par visu minēto summu esot jau iegādāti būvmateriāli tautas nama būvei, kā: malka, ķieģeļi, koka materiāli utt., tādēļ neesot iespējams šo summu nodot krāj-aizdevu sabiedrībai. Pilsoniskie valdes locekļi paziņo, ka viņiem par tādu materiālu iegādāšanu nekas nav zināms un arī valdes sēdēs nekad par tādām lietām nekas nav runāts, ne lemts, un tieši šai vajadzībai nekādi materiāli nav iegādāti. To pašu paziņo arī revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
Pilsoņu frakciju domnieki pēc pārtraukuma paziņo, ka viņi, apzinoties ikkatra domnieka atbildību par valdības piešķirto summu pareizu izlietošanu noteiktam mērķim, nevar atbalstīt pilsētas galvas izteikto domu un tādēļ liek priekšā izpildīt pašvaldības departamenta rakstu. Pilsētas galva nepamatoti pārmet pilsoniskiem domniekiem par it kā pilsētas interešu neaizstāvēšanu un atstāj ar saviem domubiedriem ‒ sociāldemokrātiem domes sēdi, kuru aiz vajadzīgā kvoruma trūkuma nevar turpināt. Atliek tikai pabrīnīties par mūsmāju “biedru” savādo rīcību un saimniekošanu. Domājams, ka valdība te teiks savu vārdu un ierobežos šādu savādu saimniekošanu ar valdības pabalstu.
Robežu panika Valkā. Latvijas ‒ Igaunijas Valkas pierobežu joslas iedzīvotāji uztraukti par to, ka caur Valku tikšot dzīta robežu stiga, kuras katrā pusē zemes īpašniekiem atsavināšot 4 metrus platu joslu. Šī operācija būtu jo sāpīga tādēļ, ka uz atsavinātās zemes atrodas ēkas, augļkoku dārzi un citas vērtības, par kurām solītā atlīdzība neatsver zaudējumus. Cerēsim, ka šis uztraukums velts, jo abas kaimiņvalstis atrodas tuvā draudzībā un no praktiskā viedokļa pat uzstādīts jautājums par pilnīgu muitas robežas atcelšanu.
Ziemeļlatvija, 1935, 13. jūlijs Valkas kaimiņienes rīko dziesmu svētkus Dziesmu svētku rīkošana novados kļuvusi skaista tradīcija. Vasaru visās Latvijas malās skan mūsu dziesma, saviļņodama un ielīksmodama klausītāju sirdis. Svētdien notiek plaši dziesmu svētki Rūjienā, bet 21. jūlijā dziesmu svētkus rīko valmierieši. Tikai Valka klusē… Bērnu svētki Kārķos
7. jūlijā Kārķos notika plaši bērnu svētki, kuros piedalījās apmēram 250 bērnu līdz ar saviem vecākiem un piederīgiem. Svētkus rīkoja kopēji abas pagasta pamatskolas – Kārķu 6-kl. un Veckārķu novada. Atklāšanas dievkalpojumu noturēja Ērģemes draudzes mācītājs R. Priede. Rīkotāju vārdā sapulcējušos uzrunāja 6-kl. pamatskolas pārzinis J. Drulle. Pēc tam skolēnu koris nodziedāja 10 dziesmas. Sekoja kopējie vingrojumi skolotāju N. Smetales un V. Burkinas vadībā. Labi sagatavotie priekšnesumi iepriecēja visus apmeklētājus.
Daudz prieka mazajiem svētku dalībniekiem sagādāja vizināšanās ar auto, rotaļas, dažādas apķērības pārbaudes un uzjautrināšanas nodaļas. Arī pasaku mīļotāji dzirdēja daudz skaistu, jaunu pasaku.
Svētki bija labi apmeklēti, un tie noslēdzās ar deju 6-kl. pamatskolas parkā. Atzīmējams, ka šis jaukais parks ir pašu audzinātāju un audzēkņu roku darbs, stādīts bijušā pārziņa A. Liģera laikā. Tagad tas jau labi ieaudzies un noder par patīkamu atpūtas vietu no skolas darbiem brīvajā laikā.
