Ziemeļlatvija, 1925, 27. jūnijs Smiltene.“Svētdien, 21. jūnijā, Smiltenes pilsētas parkā bij paredzēti vietējās S. S. S. nodaļas sporta propagandas svētki, piedaloties Cēsu nodaļai. Uzsverot demokrātiskos principus, pilsētas valde nebija devusi atļaujas rīkot šos svētkus ar ieejas maksu, jo vienīgais parks, kurā rod arī nemantīgie atpūtu, jābūt visiem brīvi pieietams.”
Dzelzceļa ziņas.“Ledus vagons eksportsviesta pārvešanai starp Valku un Rīgu ar pasažieru vilcienu Nr.11, kas pienāk Rīgā pulksten 21.42, sākot ar 25. jūniju apgrozīsies divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās.”
Ziemeļlatvija, 1995, 6. jūnijs Igauņi ierosina mainīt Latvijas robežu.Valkas pilsētas domes deputāti noraidījuši astoņu Valkā dzīvojošu Igaunijas pilsoņu iesniegumu, kurā viņi ierosinājuši izskatīt jautājumu par iespējām izmainīt Latvijas un Igaunijas valstu robežas, pievienojot Igaunijas teritorijai Valgai – Savienības ielu Valkā tā iemesla dēļ, ka šajā ielā dzīvo galvenokārt Igaunijas pilsoņi. No robežas tuvumā esošās Savienības ielas desmit mājām tikai vienā iemītnieki ir latvieši. Igauņu vidū ir gan politiski represētie, kuri pēc atgriešanās no izsūtījuma nav drīkstējuši doties atpakaļ uz savu dzimteni, gan arī cilvēki, kas dzīvi Latvijā savulaik izvēlējušies labprātīgi. Arī Igaunijā dzīvo latvieši ar līdzīgiem likteņstāstiem.
2015. gada 12. jūnijs Mājās atved harmoniju
Baznīcu naktī uz Palsmanes luterāņu baznīcu pēc sešu gadu prombūtnes atpakaļ atceļojis draudzes harmonijs (neliels kājminams mūzikas instruments).
Harmoniju no Grundzāles pagasta Aumeisteru draudzes telpām atveda Palsmanes luterāņu draudzes locekles Inita Zaharčuka un Ilva Pētersone.
“Aizvadītā gadsimta 80. gados, kad atsākās draudžu darbība, Palsmanes baznīcā dievkalpojumos skanēja ērģeles, bet harmoniju lietoja reti. Tāpēc draudze vēlīgi to aizdeva Aumeisteru draudzei, lai viņu dievkalpojumi būtu skanīgāki. Laikam ejot, Aumeisteru draudzes locekļu skaits saruka, draudzi pievienoja Gaujienas draudzei, un harmonijs vairs netika lietots. Tā bija Dieva griba, kas tagad lika man un Ilvai mūsu draudzes harmoniju pārvest mājās,” teic I. Zaharčuka.
Atgūtā mūzikas instrumenta skanējumu jau izmēģinājusi Palsmanes luterāņu draudzes ērģelniece Inga Rācene: “Instruments ir vērtība, bet vēl jāiegulda daudz naudas, lai to restaurētu, ja pēc šī mūzikas instrumenta draudzei ir nepieciešamība,” secina I. Rācene.
Harmonija izgatavošanas gads draudzei nav zināms. Ir noskaidrots, ka instrumentu darinājis E. Holzweising vai viņa ērģeļu kompānija.
Ziemeļlatvija, 1935, 1. jūnijs Valkas lielie sporta svētki – trešie pēc kārtas – notika sporta biedrības dārzā.“Tagad Valkas sportistu saime jau ir tik liela, ka varēja demonstrēt sportā vispusību un savus sasniegumus, bez citu atbalsta. Ciešā sadarbībā Valkas sporta biedrībai ar Valkas skolām, aizsargiem, pārējām sporta organizācijām un Igaunijas Valkas sportistiem, izdevās savākt svētkiem tik kuplu dalībnieku skaitu, kāds Valkā vēl nebija piedzīvots, kas liecina, ka Valkā sports atradis pareizo izpratni un iekarojis sabiedrības atsaucību. Svētkus ievadīja svinīga tenisa laukuma atklāšanas ceremonija.”
Mežu dienu sasniegumi Valkā.“Valkā mežu dienas šogad noritēja stipri plānveidīgi un organizēti un pateicoties sajūsmas pilnajai pilsoņu pretimnākšanai pilnā mērā attaisnoja rīkotāju uz viņām liktās cerības. Apstādot aizsargu mežu un Pedeles upes labo krastu, kas ietilpst pilsētas administratīvajās robežās, sākot no pašas pilsētas līdz jaukajam Zāģu ezeram, likts pamats jaunajam, topošajam parkam, kas būs neaprakstāmi vērtīga un krāšņa atpūtas vieta pilsoņiem pēc beigtiem dienas darbiem vasarā. Tāpat uzpostas un izveidotas atpūtai senāk ne visai pievilcīgās “stacijas egles“, un apstādītās Tirgus iela un Domes bulvārs piedod stacijas apkārtnei daudz patīkamāku izskatu. Ja tam vēl pievieno plašos dzelzceļa darbinieku apstādījumus stacijas tuvākajā apkārtnē, tad liekas pa daļai jau novērsts ne visai patīkamais iespaids, kādu guva katrs iebraucējs Valkā. Šo pavasari Valkā no jauna iestādīts: 413 liepas, 24 ozoli, 46 oši, 320 bērzi, 14 kļavas, 328 papeles un apses, 214 ievas Pedeles jaukajā ievu līcī pie “pašnāvnieku raga” un pāri par 2000 dažādu sugu kārklu, akācijas, spirejas, sedliņi, papardes un citi košuma augi.”
Ziemeļlatvija, 1995, 17. jūnijs Tiekas Valkas biznesmeņi.Valkas pilsētas dome kultūras namā sapulcinājusi pilsētas uzņēmējus – vienkopus sapulcināti konkurenti, jo lielākā daļa uzņēmēju saistīti ar tirdzniecību. Pasākuma ideja bija informēt par norisēm pilsētā, iesaistot viņus diskusijā par pilsētas attīstības perspektīvām. Valkā biznesa attīstība manāmi aizkavējusies, maz ražotņu, maz iespēju atpūsties, veikalu preču klāsts ir vienveidīgs un samērā nabadzīgs. Viens no šīs tikšanās iemesliem bija jautājums par uzņēmējkluba dibināšanu. Jau ilgāku laiku neliela uzņēmēju grupa lolojusi ideju par šāda kluba veidošanu. Vairākums no klātesošajiem atbalstīja viedokli, ka klubam jābūt neatkarīgam no partijām.
2015. gada 12. jūnijs Tirgū jau piedāvā vietējos kartupeļus
Valkas tirgū šogad pirmie ar agro kartupeļu piedāvājumu ir ieradušies Kārķu saimnieki.
Viens no viņiem – Edgars Skrastiņš – šo kultūru audzē jau vairāk nekā 40 gadu. “Kārķu zemē kartupeļi izaug ātrāk. Šie auguši vecajā muižas dārzā,” smej saimnieks, vaicāts, kādēļ tikai no Kārķiem tirgotāji ieradušies ar tik agru ražu.
Daudzos gados “Īvju” saimnieks E. Skrastiņš ieguvis lielu pieredzi kartupeļu audzēšanā. Pēc ziemas jāraugās, kad var stādīt, un, tiklīdz daba to atļauj, jāber tupeņi zemē.
“Šis pavasaris bija draņķīgs. Ilgi pieturējās slapjš un drēgns laiks. Tupeņus iestādīju 12. aprīlī. Nav svarīgi, vai ziema bijusi silta vai auksta, ja slapja zeme, vagas nevar izdzīt, es raku ar lāpstu un liku kartupeļus iekšā, pēc tam pārklāju ar agroplēvi,” stāsta E. Skrastiņš.
“Piemēram, šonedēļ atkal bija salna. Tad ir jāaplaista kartupeļi, lai nenosalst. Tas jādara naktī uz rīta pusi, kad saule lec. Ūdens ap kartupeli izveido tādu kā ledus kārtiņu. Tā viņu pasargā no nosalšanas.
Pašlaik mazos kartupeļus pārdod par 1,50 eiro, bet lielos – par 3 eiro kilogramā.
Ziemeļlatvija, 1995, 22. jūnijs Notiesāti “Pienenītes” reketieri.“Ziemeļlatvija” jau rakstījusi, ka 1994. gada 5. decembrī Valkas kriminālās policijas darbinieki kafejnīcā “Pienenīte” aizturēja divus jaunus cilvēkus par naudas izspiešanu. 12. jūnijā Valmieras apgabaltiesā sākās slēgtā tiesas sēde par reketu kafejnīcā “Pienenīte”. Slēgto tiesas sēdi pieprasīja cietusī, jo uzskatīja, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens. Cietušajiem bija nervus “kutinošas” situācijas, bet nekādu citu incidentu tiesas sēdē nebija.
