Tas nākamajām paaudzēm ir jāzina, – klajā nākusi grāmata ar izsūtīto atmiņu stāstiem

Smilteniete Laima Klāva ir pēckara laika bērns, nākusi pasaulē divus gadus pirms 1949. gada marta deportācijām. Viņai un viņas ģimenei paveicās tās nepiedzīvot, Laima nav represēto vidū, taču savu cieņu izsūtītajiem cilvēkiem izrādījusi, pati pēc savas iniciatīvas uzrakstot grāmatu “Viņi bija tur...” un arī ieguldījusi daļu savas naudas grāmatas izdošanā. Atlikušo summu piešķīrusi Smiltenes novada pašvaldība.

Izdevumā ir apkopotas Smiltenes novada Brantu pagasta 12 iedzīvotāju atmiņas par izsūtījumā Sibīrijā piedzīvoto gan jau iepriekš publicētos materiālos, gan arī Laimas Klāvas pierakstītie atmiņu stāsti. Vairāki no šiem cilvēkiem jau ir viņsaulē. Izsūtāmo sadzīves apstākļu raksturošanai autore izmantojusi Valmieras zonālā valsts arhīva materiālus.

Gandrīz visu savu līdzšinējo mūžu Laima nodzīvojusi Brantu pagastā (grāmatā aprakstītajā periodā daļa tagadējā Brantu pagasta teritorijas atradās Launkalnes pagasta Brantu ciemā, daļa – Smiltenes pagasta Cērtenes ciemā, daļa – Smiltenes pagastā). Ilgus gadus strādājusi par mācību daļas vadītāju un ģeogrāfijas un zīmēšanas skolotāju Brantu pamatskolā. Tā arī ir viņas atbilde uz jautājumu, kāpēc grāmatā par deportācijām stāsta tieši brantēnieši. Taču būtībā ģeogrāfiskajai piederībai nav pat nozīmes, deportācijas un sadzīves apstākļi Sibīrijā izsūtītos salauza vienādi, lai vai no kāda Latvijas pagasta vai pilsētas viņi būtu.