Kā teica Vorens
Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks. To iespējams pārfrāzēt –
krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien
ārā kā īleni no maisa.
Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt
atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot
uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā
lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu
tas dod – jāpaskatās uz funkcijām.
Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) – jāstāv augstu un jāredz
tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi
– kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest. Lai varētu nodarboties ar
stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir “brīva galva”. Ja visu dienu
strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad
par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens
komponē, otrs diriģē.
Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un
pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks
izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā
sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos,
taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.
Kad lēmējvara tiek nodalīta no izpildvaras – mērķi iegūst
dubultu spēku. Lēmējvara kontrolē stratēģiskā plāna izpildi un tic, ka tas tiks
izpildīts, savukārt operatīvā vadība zina, ka būs stratēģija, kas vedīs pie
panākumiem. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, tas tālāk jānodod
realizācijai, līdzīgi kā komponists skaņdarbu nodod diriģentam.
Tālāk diriģents ir tas, kurš tālāk rūpējas par taktiku un
iedziļinās niansēs un sinhronizē visas darbības, pieliek visas pūles lai
stratēģija tiktu realizēta dzīvē. Kā mēs redzam īpašnieka funkcijas atšķiras no
vadītāja funkcijām un ja īpašnieka stratēģiskās funkcijas netiek pildītas, tad
krīze pārsteidz nesagatavotus un jādzēš haotiski ugunsgrēki, nevis precīzi
jāstrādā pēc plāna A vai B vai C.
Nākošais pamatprincips uzņēmējdarbībā, kas netiek ievērots
un ko noteikti var uzlabot – skaidra uzņēmuma struktūra. Ar ko amatieru komanda
sportā atšķiras no profesionāļiem? Ar skaidru struktūru, zināms kurš, ko dara
un par ko atbild. Cilvēki uzņemas atbildību katrs par savu sektoru un tas dod
iespēju ātrāk un precīzāk saspēlēties, kas ir produktivitātes pamatā. Krīze
zināmā mērā ir kara stāvoklis, kur lēmumi jāpieņem ātri un jānodod precīzai
izpildei. Tās var būt stundas vai pat tikai minūtes. Ja darbiniekiem nav
skaidras viņa atbildības robežas, tās pārklājas vai ir izplūdušas, tad rezultātā
visi dara visu vai neviens neko un vajadzīgais rezultāts netiek sasniegts.
Trešais un viens no būtiskākajiem rādītājiem ir vadītāja
mentālā veselība. Spēja spriest, analizēt, pieņemt lēmumu un uzņemties
atbildību, nevis nomuļļāt un gaidīt, kad situācija pati atrisināsies un
emocionālā stabilitāte. Krīze rada apjukumu cilvēkos, neskaidrību par rītdienu,
ko darīsim un vai darīsim. Vai vadītājs, saņemot informāciju, spēj analītiski
izspriest visus par un pret un attiecīgi stabilizēt uzņēmumu vai tieši pretēji,
jebkuru informāciju pastiprina, tādējādi sējot paniku darbiniekos. Šādās
situācijās vadītāja stabilitāte ir vitāli svarīga.
