Pasaule aizies bojā, ja pie varas tiks Tramps, tā šovasar teica no Amerikas atbraukusī tante. Tieši viņas štats ir viens no tiem, kurā Tramps guva uzvaru. Kā tas iespējams, sirmajai kundzei neesot saprotams. Amerika esot sajukusi prātā. Pavadot divas nedēļas kopā, mēs gandrīz paši “sajukām prātā” no tā, ka tantei nemitīgi zvanīja telefons. Nepārspīlējot stundā reizes piecas sešas, bet viņa necēla. Zvanoties Trampa aģitatori. Tiešām? Jautājot, par ko balsos, un cenšoties pārliecināt. Un Harisas ne? Nē. Hm. Tā teikt katram sava taktika.
To atcerējos, sekojot līdzi ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa runai Minhenes miera konferencē, kas jau nodēvēta kā “lekcija Eiropai par demokrātiju”. Šobrīd gan visas pasaules uzmanība pievērsta tiem trakumiem, ko dzirdam par Krievijas un Ukrainas karu, un te tiešām jāsaķer galva. Pat nezinu, vai naivs ir īstais vārds, ko piedēvēt Trampam attiecībā pret Putinu. Bet šoreiz ne par to. Es Vensa runā bez tā, ka patiešām nekas nebūs, kā bija pasaules kārtībā, un mums ir no tiesas par ko satraukties, saklausīju arī precīzus sarkanos karogus, kas arī Eiropu var novest pie pašreizējā kursa nomaiņas. Amerika ar Trampu, iespējams, tomēr neaizies bojā, bet Eiropa un Latvija, ja pie varas nāks tie, kas atklāti vai slepus ir Putina fani? Tas, ka Tramps skatās uz Putinu caur rozā brillēm, nu ir apstiprinājies. Amerikai nepastāv okupācijas drauds, bet Latvijai?
Protams, tās visas ir spekulācijas, bet jāpiekrīt Vensam – Eiropa redz ārējos draudus, bet iekšējie ir daudz lielāki. Tautas balss ignorēšana var dārgi maksāt. Ne vien pašiem politiķiem, bet valstij kopumā. Latvijas gadījumā tā var maksāt neatkarību un savu valsti. Vīzdegunīgi un muļķīgi domāt, ka cilvēki nav tik traki, lai ievēlētu ko ekstrēmu. Lielbritānija to nodemonstrēja ar breksitu, Grieķija ar neonacistiem, Amerika ar Trampu utt.
Venss saka – ja demokrātiju var sagraut ar dažiem simtiem tūkstošu par digitālo reklāmu no ārvalstīm, tad tā nav stipra jau no paša sākuma. Ja vara pieņem lēmumus bez tautas mandāta, tad tā nav demokrātija. Venss kā piemēru min, ka Eiropas tautas nav nobalsojušas par plašu durvju atvēršanu imigrantiem. Skaidrāks par skaidru, ka pamatiedzīvotāji ir pārguruši no imigrantu uzvedības kultūras kā Eiropā, tā Amerikā. Tramps ar savu apsolījumu problēmu atrisināt, izdzenot no valsts nelegāļus, tika saklausīts. Bet ko darīt Latvijā, ja kā viens balsstiesīgais skaidrā tekstā norādīja latviešiem virzienu, kur mums ar savu valodu iet, jo galvaspilsētā dominē krievu valoda? Vai amerikāņus uztrauc “pasaules bojāeja”?
Tante Amerikā tomēr uzskata, ka izraidīt nelegāļus nav pareizi, jo viņai kaimiņos ir daudz labu cilvēku ieceļotāju, un kas tad Amerikā strādāšot, ja visus izdzīs? Jā, katrs par sevi mēs visi esam vienkārši labi cilvēki, līdz brīdim, kad jāizšķiras, kurā pusē nostāties.
