Ir gandrīz jūlija vidus, bet ar iedzīvotāju un uzņēmēju līdzdalību šopavasar atjaunotajā Smiltenes Jāņukalna brīvdabas estrādē, kas pieder pašvaldībai, pēc 1. jūnijā kupli apmeklētajiem estrādes atklāšanas svētkiem pagaidām nekas nenotiek.
Precīzāk būtu teikt, nenotiek pasākumi, taču notiek citas lietas. Estrādes siena, ko vienā no talkām pārkrāsoja iedzīvotāji, visā tās garumā jau ir saķēpāta ar grafiti “mākslinieku” pārdomām un paviršiem zīmējumiem par to, vai mīlestība ir spēcīgāka par naudu. Biju klāt talkā, kad cilvēki šo sienu krāsojot atjaunoja – brīvprātīgi, ar entuziasmu, bez materiāla atalgojuma saņemšanas par savu darbu, jo viņiem galvenais bija tas, lai Jāņukalns atdzīvotos pēc iespējas ātrāk pēc vairāku gadu ilgas dīkstāves. Un tagad man ir skumji, – gan par saķēpāto sienu, gan par šo “mākslinieku” neaizdomāšanos par to, ko viņi ir izdarījuši, gan par to, ka Jāņukalna atjaunotā estrāde pagaidām kalpo tikai šādām izpausmēm, jo zaļumballes, teātru izrādes, koncerti vai citi pasākumi gan bērniem, gan pieaugušajiem izpaliek. Kad ikdienā braucu garām Jāņukalnam un tālumā redzu atjaunotās skatītāju solu rindas tukšas, bez skatītājiem, raisās sajūta, ka Smiltene ir pievilta. Ne jau šādu klusumu Jāņukalnā cilvēki pēc estrādes atjaunošanas gaidīja. Pat Līgo svētku zaļumballe tur palika vien sapnis.
Iespējams, ka iemesls tam ir krīze Smiltenes kultūras dzīvē – Smiltenes Kultūras centra radošās komandas aiziešana no darba, sākot ar 1. jūliju, taču tas ir daļējs iemesls, – vismaz man vēl pirms tam nebija informācijas, ka šovasar Jāņukalnā notiks daudz pasākumu. Ceru, ka Kultūras centra jaunā vadītāja darīs, ko varēs, lietas labā, lai smiltenieši un pilsētas viesi vēl šovasar pagūtu atpūsties atjaunotajā estrādē.
Divi vēl iepriekšējās Smiltenes kultūras komandas ieplānotie pasākumi gaidāmi samērā drīz. 19. jūlijā notiks Rīgas jauniešu deju kolektīva “Dārdari” koncertuzvedums “Annas tantes piruetes” un zaļumballe kopā ar Smiltenes jauniešu grupu “Trešais stāvs”, 1. augustā – Smiltenes Kultūras centra amatiermākslas kolektīvu koncertuzvedums un zaļumballe, kurā dziedās Jānis Krūmiņš (“Apvedceļš”), Jānis Krūmiņš (“Ceļojums”) un muzicēs Smiltenes pūtēju orķestris.
Man vienmēr bijis prieks redzēt uzstājamies mūsu Smiltenes amatiermākslas kolektīvus, jo viņu sniegums ir augstvērtīgs. Prieks būs viņus skatīties arī tagad, taču piekrītu tiem smilteniešiem, kuri uzskata, – ar trijiem pasākumiem Jāņukalnā visas vasaras laikā ir daudz par maz, un, kaut savējie ir forši, gribas redzēt un dzirdēt arī Latvijā populāras grupas un izpildītājus. Piemēram, Raunas pilsdrupu estrādē 5. jūlijā koncertu sniedza “Opus Pro”, pēc tam ballē spēlēja grupa “Klaidonis”. Trikātas pilskalnā tajā pašā dienā uzstājās grupa “Dzelzs Vilks”, bet vēlāk zaļumballē muzicēja grupa “Blēži”. Pat nerunāju par to, kas šomēnes gaidāms Valmieras un Cēsu pilsētas svētkos, – balta skaudība pārņem!
Latvijā populāru mākslinieku uzstāšanās ir jāieplāno savlaicīgi. Man nav atbildes, kāpēc attiecībā uz Smilteni tas šovasar nav noticis, neraugoties uz to, ka pilsētas svētki šogad ir citā formātā, proti, visa gada garumā. Bet turpmāk lietām ir jāiet uz labo pusi, – Smiltenei un smilteniešiem nav jājūtas apdalītiem.
