Iepriekšējā “Ziemeļlatvijas”
numurā mēs rakstījām, ka 22. novembrī apritēja 100 gadi, kopš Valkai piešķirts
pilsētas statuss. Šis fakts samulsināja ne vienu vien. Tie, kas rakstu
izlasīja, protams, saprata, kā tas var būt, bet, kas ne – brīnās. Kādi 100
gadi, ja mums ir akmens uz robežas, kur iekalts Valkai 400.
Jā, daudzi atceras Valkas 400. gadadienas svinības, kas bija
pirms 36 gadiem. Šogad Valkai apritēja 436 gadi. Katru gadu skaitlis
pieaug un mēs to atzīmējam. Lepojamies, ka mums ir tik sena un vēsturiska
pilsēta. Svētkus atzīmējam kopā ar igauņiem, protams, jo tajā tālajā laikā
Valka bija viena. Mēs arī atceramies, cik nozīmīga Valka bija Latvijas valsts
dibināšanā, te kādu laiku pat uzturējās Latvijas valdība. Un tie ir notikumi,
kas vecāki par 100 gadiem. Tad kāpēc pēkšņi Valkai 100?
Muzeja speciāliste Ligita Drubiņa intervijā zīmīgi piebilda, ka
ar Valku ir kā ar cilvēku, kurš svin divas dzimšanas dienas. Pirmo – īsto un
otro, kad dzīves laikā piedzīvojis ko traģisku, bet izdzīvojis. Tiešām tā arī
ir ar Valku. 1920. gadā tā piedzīvoja traģēdiju. To sadalīja vai faktiski
atdeva igauņiem. Mums pat grūti tagad iztēloties, kā jutās valcēnieši, kad
izdzirdēja ziņu par to, ka tiek nosprausta robeža un Valka paliek Igaunijas
teritorijā. Cilvēkiem bija jāpieņem lēmums, ko darīt – palikt Igaunijā vai ņemt
savu pauniņu un iet, kur deguns rāda uz Latvijas teritoriju.
Domāju, ka ir vērts kādreiz aiziet uz muzeju un papētīt
vēstures liecības un noskatīties filmu par Valkas sadalīšanu. Tad noteikti būs
lielāka saprašana, kā notika robežu novilkšana un kā Valka pirms 100 gadiem
kļuva par Latvijas Valku, pilsētu, kura zaudēja savu teritoriju un būvējās no
jauna.
Mēs patiešām varam atzīmēt divas dzimšanas dienas Valkai. Bet
vai svinēt?
Arī es tomēr balsotu, ka jāsvin dzimšanas diena tai Valkai, kura
dibināta pirms 436 gadiem. Kaut tagad tā Valka ir Igaunijas teritorijā un
saucas Valga, mēs zinām, ka kādreiz 1917. gadā tā bija pilsēta, kur iecerēta
Latvijas valsts. Mūsu pilsēta.
Es neizsakāmi priecājos, ka mūsdienu Valka un Valga pa mazam
solītim kļūst arvien ciešākas, ka tās vismaz vizuāli pārvēršas par vienu
pilsētu, kurai pa vidu robeža kļūst mazāk redzama, jūtama. Beidzot atkal ir
laiks, kad varam iet pāri Latvijas – Igaunijas robežai brīvi. Varam strādāt
otra pusē un pat nopirkt dzīvokli un tur dzīvot. Varbūt kādreiz būs atkal viena
Valka? Izklausās nereāli, vai ne?
