Cilvēki, kuriem nav veselības apdrošināšanas, izvēlas nelaimes gadījumu apdrošināšanu kā vienīgo šobrīd privātpersonām pieejamo apdrošināšanu veidu, kas vismaz traumu gadījumā pasargās no ievērojamiem finanšu izdevumiem.
Līdz ar RSK apdrošināšanas likvidāciju pērnā gada decembrī pieprasījums pēc nelaimes gadījumu apdrošināšanas pieaug ik mēnesi, tostarp decembrī, salīdzinot novembri pieaugums bija 22%, liecina BTA novērojumi.Tāpēc BTA šā gada sākumā izstrādāja īpašus nelaimes gadījumu apdrošināšanas nosacījumus, kā rezultātā janvārī tika pārdots jau par 746% vairāk nelaimes gadījumu apdrošināšanas polišu nekā decembrī.Ja cilvēkam nav veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas, kas segtu izdevumus, ieskaitot izdevumus par medikamentiem, tad pat niecīgas traumas ārstēšanai būs jāizdod ļoti lieli līdzekļi, brīdina apdrošinātājs. Piemēram, kājas pirksta traumas gadījumā jārēķinās ar aptuveni 100 latu lieliem izdevumiem.
Vizīte pie ārsta-ķirurga poliklīnikā vidēji maksā 16 latu, rentgens divās projekcijās – 18 latu, desmit fizioprocedūras, kas katra maksā ap 4,50 latu, kopā izmaksā 45 latus, dziedējošas smēres – ap 7 latu un kontroles vizīte pie ārsta vēl aptuveni 12 latu. Līdz ar to kopējās izmaksas būs nepilni 100 lati. Savukārt, ja situācija ir nopietna un cilvēkam ir bijusi, piemēram, mugurkaula trauma un nepieciešama arī rehabilitācija, tas var izmaksāt vairāk par 5000 latu.BTA apdrošina visdažādāko profesiju pārstāvjus, tostarp ofisa darbiniekus, elektriķus, apsardzes darbiniekus, cilvēkus, kas strādā būvniecībā vai meža darbos. BTA, analizējot klientu bāzi, secina, ka Latvijā traumas notiek aptuveni ar katru trīsdesmito cilvēku, bet nāve nelaimes gadījuma rezultātā iestājas katram trīstūkstoš piecsimtajam cilvēkam.