Šā gada 10. oktobrī hotelī Radisson Blu Hotel Latvia tiek rīkotas un plaši reklamētas „8-th MedPharm Careers” jeb medicīnas darbinieku karjeras dienas. Tiesa, uz šām karjeras dienām nav aicinātas Latvijas slimnīcas vai medicīnas iestādes piedāvāt savas darba vietas.
Aicināti rekrutētāji no Skandināvijas, Francijas, Anglijas, Spānijas, kas aicina un vilina ārstus darbā uz Rietumeiropas valstīm. Liela, starptautiski lobēta pasākuma mērķis ir aizvilināt no Baltijas iespējami daudz ārstu, medicīnas māsas, farmaceitu, solot lielāku naudu, labākus dzīves apstākļus, valodas studijas, ceļanaudas kompensācijas.
Šāda pasākuma mērķis ir tikai un vienīgi norādīt, ka nabagāko Austrumeiropas valstu pacientiem ārstu palīdzību nevajag. Jau tagad no Latvijas ik mēnesi emigrē vairāki desmiti medicīnas profesionāļu. Rietumeiropas valstis vilina ārstus, medicīnas māsas, farmaceitus, zobārstus, fizioterapeitus, izmantojot plašu reklāmu, valstisku un pašvaldības atbalstu „smadzeņu importam”. Protams, paliek neatbildēts jautājums – vai tāda ir Eiropas Savienība, kas savā konstitūcijā slavē vienlīdzību un veselību kā kopēju vērtību?
Pasākuma organizatori neslēpj, ka šo „karjeras dienu” mērķis ir aizvilināt no Latvijas 600 medicīnas profesionāļu, turklāt vilināti tiek ārsti pēc rezidentūras beigšanas vai specializāciju ieguvušas medicīnas māsas. Vidēji viena ārsta studijas Latvijas valstij izmaksā 27 000 latu, bet rezidentūra – 18 000 latu. Tātad viena ārsta izglītība Latvijai izmaksā 45 000 latu, un iespējamās „smadzeņu zādzības” kopējais apjoms būtu 27 miljoni latu.
Šis nav jautājums par brīvu iedzīvotāju un darbaspēka migrāciju Eiropā. Latvijas laukos ir daudz brīvu darbavietu ārstiem, māsām, farmaceitiem. Būtu vēl saprotams, ja kādas Zviedrijas, Vācijas vai Anglijas klīnikas vadītājs uzaicinātu kādu Latvijas ārstu pie sevis stažēties vai vēlāk strādāt. Ja jaunais kolēģis šādu piedāvājumu pieņem izaugsmes vai finansiālu apsvērumu vadīts, pret to nekas nav iebilstams.
Pašlaik vervē Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas pašvaldību slimnīcas par pašvaldību līdzekļiem, tātad šo vervēšanu netieši apmaksā bagātās Rietumeiropas valstis, kas pašas nav ieguldījušas savus līdzekļus šo medicīnas profesionāļu izglītībā. Vervēšanu veic peļņaskāri suteneri, kas par savu nodarbi „cilvēku eksportā no Austrumeiropas” saņem bagātīgu starpniecības atlīdzību.
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Farmaceitu biedrība vērsusies pie Ministru prezidenta ar diviem risinājumiem:
Pirmais – Latvijas valstij šis jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī, lai tie, kas vervē, atmaksā Latvijas ieguldījumu kolēģu izglītībā pilnā apjomā.
Otrais – Latvijas valstij nekavējoši jāizstrādā cilvēkresursu programma, jāpanāk veselības aprūpes darbinieku atalgojuma atjaunošana vismaz 2008. gada līmenī ar tālāku augšupejošu virzību, lai radītu Latvijas medicīnas profesionāļiem vairāk vai mazāk līdzvērtīgu atalgojumu un darba apstākļus kā citās Eiropas valstīs.
Sagadīšanās dēļ šā gada 27. oktobrī Latvijas Ārstu biedrības prezidentam Pēterim Apinim kopā ar Eiropas Pastāvīgās ārstu komisijas priekšsēdētāju grāfu Konstantīnu Radzivilu (Konstantin Radziwill) paredzēta tikšanās ar Eiropas veselības komisāru Džonu Dalli (John Dalli) tieši par ārstu migrācijas problēmām.
Preses konferencē piedalīsies Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas un Latvijas Farmaceitu biedrības vadošās amatpersonas.
