Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un viceprezidents Māris Pļaviņš nosūtījuši vēstuli LR Ekonomikas ministram Artim Kamparam ar jautājumu, – uz kādiem pētījumiem balstās Ekonomikas ministrijas prognoze par bezdarba līmeni Latvijā laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam.
Šajā prognozē, kas 31.05.2010. izplatīta interneta vidē (portālā DELFI) un 01.06.2010 apspriežama valdībā, paziņots par iespējamu ārstu bezdarbu 19,4% apmērā. Ekonomikas ministrija paziņo, ka „vērienīgo valsts medicīnas un izglītības sistēmas reformu dēļ darbu zaudēs daudzi šo profesiju pārstāvji”.
Latvijas Ārstu biedrības vārdā Pēteris Apinis un Māris Pļaviņš lūdz Ekonomikas ministru sniegt pamatojumu šiem apgalvojumiem. Jau šobrīd Latvijā ārstu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir neliels, salīdzinot ar ekonomiski attīstītākajām Eiropas savienības valstīm. Katru mēnesi Latvijas Ārstu biedrībā kā kompetentajā institūcijā dokumentus, kas ļauj strādāt ES valstīs, vidēji nokārto 20 ārstu, kas nozīmē, ka realitātē viņi dodas strādāt uz ārzemēm.
Ārstu biedrības rīcībā nav neviena Veselības ministrijas dokumenta, kas ļautu izteikt prognozi, ka gaidāms piektās daļas ārstu bezdarbs, bez tam „vērienīgās reformas” vismaz šobrīd jau ir noslēgušās un liela daļa stacionārās palīdzības novirzīta uz ambulatorisko palīdzību.
Realitātē Ekonomikas ministrijas paziņojums netieši liek saprast, ka darbu zaudēs 1700 ārstu, bet tuvākajos gados būtu slēdzama Stradiņa Rīgas universitāte un visas rezidentūras programmas. Tādēļ Latvijas Ārstu biedrība lūdz Ekonomikas ministrijas skaidrojumu, kā tieši saprotama ārstu skaita samazināšana par piekto daļu no pašreizējā skaita.
Gadījumā, ja tiešām Ekonomikas ministrija uzskata, ka būs šāds ārstu skaita samazinājums, Latvijas Ārstu biedrība lūdz paskaidrot arī konsekvences un – kāda būs valdības rīcība šajā jautājumā, proti – skaidrot, vai šādi Ekonomikas ministrijas uzstādījumi nozīmē arī studentu un rezidentu skaita samazināšanos medicīnas zinībās?
Vienlaikus Latvijas Ārstu biedrība izsaka satraukumu par to, ka tuvākajās dienās Valsts eksāmenus būs nokārtojuši 135 medicīnas studentu valsts apmaksātajās programmās, bet vēl joprojām mums nav zināma valsts programma rezidentūrā – proti, cik daudzas rezidentūras specialitāšu apguvei un kādās profesijās ir paredzētas valsts budžetā. Šajā neziņas un neskaidrības periodā daudzi šā gada absolventi gatavojas atstāt Latviju. Šogad rezidentūru beigs 102 jaunie speciālisti, un arī viņi nezina, kādas iespējas viņiem ir darba tirgū.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents un viceprezidents uzskata, ka valdības institūciju uzdevums ir sniegt pozitīvu skatu nākotnē, nevis grūti pamatojamus šausmu scenārijus.
