FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Šomēnes tika atzīmēta Vijciema 800. jubileja. Par godu tai ir tapusi arī Vijciema himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Edgars Ločmelis. Viņš pats ar ģimeni uz Vijciemu pārcēlies pirms sešiem gadiem. Ikdienā Edgars ir pašvaldības komunālās saimniecības darbinieks un aizraujas ar mūziku, ir radošās apvienības “Esam klāt” dalībnieks – dzinējspēks. Apvienībā apvienojušies vietējie ļaudis, kuriem brīvajā laikā patīk muzicēt.
– Kas mudināja par dzīvesvietu izvēlēties Vijciema pagastu?
– Ģimenes mājokli meklējām diezgan sen, jo sākotnēji dzīvojām piecistabu dzīvoklī piektajā stāvā. Ideju daudz, dzīvei ritot uz priekšu, sapratām, ka dzīvoklis nav tā īstā vieta, kur būt un atrasties. Protams, bijām aizdomājušies, ka arī bērniem privātmājā būtu daudz labāk, varētu brīvāk izpausties, droši iet ārā, skraidīt pagalmā, rotaļāties un baudīt dzīvi. Intensīvi dzīvesvietu sākām meklēt 2016. gada nogalē – 2017. gada sākumā. Vispirms lūkojāmies Cēsu novada virzienā, jo tobrīd paši dzīvojām Cēsu novadā. Pabraukājām un apskatījāmies dažādus īpašumus, bet neviens tā arī neuzrunāja. Tad pamanījām sludinājumus, ka Valkas novadā arī ir pieejami īpašumi pārdošanā. Sākām lūkoties plašāk. Apskatījām vairākus piedāvājumus, bet beigās nonācām pie šī Vijciema pagastā, kur šobrīd paši dzīvojam. Iebraucot Vijciemā, mēs uzreiz sajutām seno dvesmu, vēstures pieskārienu un arī to šarmu, kas valda Vijciema pagastā. Tas mūs uzrunāja. Ieraugot senu ēku, vēl jo vairāk sapratām, ka šī ir mūsu vieta. Arī apsekojot apkārtējo teritoriju, sapratām, ka tas ir tas, ko mēs meklējām, un ka tas atbilst mūsu iecerēm un idejām, ka šeit varēs realizēt daudz mūsu sapņu.
– Varbūt vari nosaukt kādus galvenos plusus vai mīnusus šeit?
– Vēlreiz atkārtošos – šī ir ļoti unikāla vieta, arī no vēsturiskā viedokļa. No plusiem – šeit jūtos tā kā savā šķīvītī, savā ādā, ja tā var izteikties. Šeit es baudu dzīvi, varu ļauties radošo domu lidojumam, man nav kaut kādu negatīvu domu un, galu galā, priecājos, ka šeit man ir arī darbs. Plusu ir bezgala daudz, tostarp atrašanās vieta, abos virzienos ir nelielā attālumā pilsētas – Valka un Smiltene. Pat trīs pilsētas – vēl citā virzienā ir arī Strenči. Klusums, miers, daba – meži un ainaviski lauki. Mums ir upe, kurā vasarās var aiziet nopeldēties vai vienkārši baudīt skatus no upes krasta. Ne visos pagastos tā ir. Varētu vēl daudzas lietas saukt un saukt, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai justos labi. Te tās ir vienkopus. Mīnusus droši vien katrs pats var atrast priekš sevis, bet man pat nav, ko nosaukt, – manā dvēselē šobrīd nav nekādu mīnusu, nav, par ko sūdzēties, un tas ir labi. Visas pamata lietas jau atkarīgas no paša cilvēka, vēlmes darboties, būt sabiedrībā, izjust piederību savai mītnes vietai, viss pārējais ir pastarpināti.
– Kas tevi saista ar mūziku – varbūt mācījies kādā mūzikas skolā vai visu esi apguvis pašmācības ceļā?
– Kā jau mēs visi – bērnībā gājām pamatskolā un mūzikas pamatus apguvām tur. Kaut gan droši vien klusībā ļoti vēlējos iet mūzikas skolā, bet diemžēl netika man sniegta iespēja to apmeklēt. Taču mūzika vienmēr ir bijusi mana aizraušanās. Kā saka apkārtējie cilvēki – mūzika manī dzīvo. Tā tomēr laikam ir, jo brīvos brīžos man patīk padziedāt, kaut ko paeksperimentēt ar mūziku, patīk sevī atklāt jaunas notis un, ja kādam citām arī tās notis patīk un noder, tad jūtos gandarīts. Visas savas muzikālās iemaņas esmu apguvis pašmācības ceļā.
– Kā tapa ideja par himnu Vijciemam?
– Patiesībā tas bija ļoti interesanti. Kādu laiku pirms Vijciema 800-gades mēs ar kolēģiem diskutējām un domājām – vajadzētu uzrakstīt kaut ko par Vijciemu. Tajā brīdī nekas konkrēti netika izveidots, ideja palika nostāk no tās realizēšanas. Bet tad, kad nāca tuvāk Vijciemam 800, kaut kādi augstāki spēki mani uzrunāja, ņēma virsroku iedvesma ar radošām idejām, tādā veidā arī tapa himna Vijciemam tieši par godu jubilejai. Sākumā tapa mūzika. Ja tā ir himna, es uzskatīju, ka tai ir jābūt diezgan maršveidīgai, kas tiešām veicinātu to patriotisko noti, kas būtu balstīta uz patriotisma vērtībām, cilvēkiem, kas šeit mīt. Tad arī tapa šai mūzikai vārdi. Rakstot tekstu – vārdus, īpaši domāju par to, kā izcelt šo vietu, kas tieši šai vietai ir raksturīgs, tradīcijas, kādas ir tās galvenās sajūtas, kas vijciemiešiem ir bijušas svarīgas no paaudzes uz paaudzi, tāpēc tur pieminēts Celīškalns, Vijas upe, baznīca un čiekurs, kas attiecīgi izraisa arī asociācijas ar čiekurkalti. Kopā ar radošo apvienību “Esam klāt” himna ir ierakstīta arī kvalitatīvā audioierakstā.
– Pastāsti par radošo apvienību “Esam klāt”. Kur var redzēt un dzirdēt kādu uzstāšanos?
– Apvienība “Esam klāt” radās pagājušā gada otrajā pusē, kad iešāvās prātā doma sanākt kopā visiem tiem cilvēkiem, kuri vēlas dziedāt. Tā mēs izveidojām amatieru apvienību. Esam kopā sanākuši dažādi cilvēki, katrs ar savu unikalitāti un individualitāti. Šobrīd mums nav sava repertuāra, nākam kopā un uzdziedam visiem labi zināmas un atpazīstamas latviešu dziesmas, ar kurām priecējam skatītājus. Šeit man jāsaka liels paldies Vijciema tautas nama vadītājai Vitai Bērziņai, kura no pašiem pirmsākumiem ir iesaistījusies mūsu iecerēs un deva zaļo gaismu tam, lai šāda apvienība pagastā būtu. Viņa turpina ar savām radošajām idejām bagātināt mūsu kolektīvu. Tāpat jāsaka liels paldies mūziķim Jurim Krūzem par muzikālo pavadījumu – viņš dod mūsu apvienībai tādu radošo garu, ir tas dzinējspēks, kas mūs iedvesmo un padara mūsu mēģinājumus daudz priekpilnākus un visnotaļ iznesīgākus profesionālajā ziņā.
Šomēnes koncertu sniedzām Vijciema tautas namā par godu Vijciema jubilejai. Nu svētki ir garām, tāpēc uzņemam spēkus un enerģiju jaunām idejām un vīzijām radošajā sfērā. Laiks rādīs, kāda būs nākamā koncerta tēma – galvenais vēstījums.
Esam iecerējuši, ka vēlreiz pagodināsim mūsu klausītājus ar Edgara Liepiņa repertuāra koncertiem. Šogad bijām ļoti daudz uzstājušies ar Edgara Liepiņa koncertprogrammu, kas ir ar muzikāli teatrālu noskaņu, un ir atsauksmes, ka skatītājiem ļoti patīk.
– Kā kopumā vērtē aizvadīto svētku “Vijciemam 800” pasākumus?
– Manuprāt, viss bija forši. Jubilejas pasākumi bija vērienīgi, jo, kā esmu nopratis, līdz šim tik lielu pasākumu – trīs dienu garumā – nav bijis. Vismaz es par tādiem nezinu. Paklausoties arī vietējo cilvēku un iebraucēju atsauksmes, cilvēki bija apmierināti, juta, ka šeit bija svētki un ka šeit katru ļoti gaida. Vēl man gribas teikt, ka svētki bija pārdomāti, jo katrs pasākums tiešām bija īpašs, sākot ar izklaides programmu bērniem un iespēju ielūkoties dažādu Vijciemā esošo iestāžu ikdienā, satikt darbiniekus, līdz ekskursijai, kurā varēja izmest loku pa visu pagastu. Katrs varēja izvēlēties tādus pasākumus, kas uzrunā tieši viņu. Arī amatierteātru viesošanās Vijciemā bagātināja mūsu kultūras dzīvi. Viss pasākumu kopums deva mums svētku sajūtu. Vērtēju ļoti pozitīvi visu, ko pats redzēju un kur atradās laiks iesaistīties. Visvairāk no visa man patika tā sajūta, ka svētku laikā, un arī gatavojoties tiem, mēs, vietējie cilvēki, bijām ļoti vienoti, un tas ir tas, kas paliek no svētkiem mūsu sirdīs un atmiņās. Gribu pateikties visiem cilvēkiem, kas piedalījās gan ar personīgu finansējumu pasākumu rīkošanai, gan ar labu vārdu, gan ar idejām un darbiem, gan svētku vides radīšanu – dekorācijām, savu darbu izstādēm. Arī es tajā visā biju iekšā no idejām līdz svētku sajūtu uzburšanai. Tas pierāda, ka kopā mēs varam paveikt lielas lietas, kopā varam iet uz lieliem mērķiem, jo mūsos ir spēks.
Himna Vijciemam
(Edgara Ločmeļa mūzika un vārdi)
Kur saule savus gaismas
starus auž,
Caur gadsimtiem tā klusus
stāstus pauž.
Mītus glabā Celīškalna smilts,
Kur Vijas upi šķērso gaismas tilts.
Spēcīgs kā čiekurs,
Varens tā kā sils,
Gadsimtīgais Vijciems izskatās kā pils!
Dvēseles mieru baznīca mums nes,
Čiekurs zemei lielu spēku dod.
Vēl ilgi, ilgi Vijciems pastāvēs,
Daudz labu cilvēku tas izauklēs.
