Valkas novada iedzīvotāji brīvdienās sirojošos lāčus no
pagalmiem centušies aizbaidīt ar trokšņiem, informēja Valkas novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.
Viņš stāstīja, ka pagājušās nedēļas nogalē Vijciema
iedzīvotāji, kuru mājas regulāri apmeklē pusauga lāči, kuri meklē ēdienu un
posta mājokļus, centušies lācēnus aizbaidīt ar trokšņiem, kas arī izdevies,
taču apgalvot, ka tie neatgriezīsies atkal, nevar. Pagaidām speciālās policijas
vienības situācijas risināšanā nav iesaistījušās.
Leitis uzsvēra, ka notiek regulāra saziņa ar Dabas
aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistiem, lai atrastu dzīvniekiem draudzīgāko
risinājumu.
Kā vēstīts, DAP pagājušajā piektdienā izsniedza atļauju
Valkas novada domei aizbiedēt divus lāčus, kuru uzvedība ir dzīvniekiem
netipiska.
Kā skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Gita Strode, DAP speciālisti, veicot apsekojumu dabā, ir konstatējuši, ka
Valkas novada Vijciema apkārtnē siro nu jau pieci lāči, kuri var būt bīstami
arī iedzīvotājiem.
Viņa skaidroja, ka lielāko apdraudējumu mājsaimniecībām rada
divi nepieauguši lāči, kuru māte, visticamāk, ir iztraucēta ziemas miegā un
lācēnus pametusi, taču tiem izaugt palīdzējuši cilvēki, kuri tos ir
pieradinājuši, bet, augot lielākiem, palaiduši savvaļā.
“Iedzīvotājiem bīstamāks ir lāču pāris, kurš apzināti
nāk viensētās, meklē pārtiku un nebaidās no cilvēkiem, viņi nebēg, ja tiek
biedēti, šaujot gaisā, tādēļ DAP ir izsniegusi atļauju Valkas novada domei, lai
tā varētu organizēt lāču aizbaidīšanu, izmantojot gaismu un troksni radošu
munīciju, gumijas lodes,” sacīja Strode.
Gadījumā, ja lācēni arī pēc šīs aizbiedēšanas nemainīs savu
uzvedību, atkārtoti nāks viensētās un apdraudēs iedzīvotājus un postīs viņu
īpašumus, tiks pieņemts lēmums tos nonāvēt, ko paredz arī Dzīvnieku
aizsardzības likums gadījumos, ja dzīvnieki apdraud cilvēkus, skaidroja Strode,
uzsverot, ka cilvēka dzīvība ir pirmajā vietā.
Otrs variants, lai novērstu lāču sirojumus viensētās, ir
lāču izšķiršana. Proti, katrā lāču grupā vismaz viens no lāčiem tiktu
iemidzināts un pārvietots gana tālu no pārējiem, tādējādi mazinot viņu drosmi
tuvoties cilvēkiem. Vienatnē katrs dzīvnieks būtu mazāk drosmīgs iet pagalmos.
“Šīs metodes izmantošana attiecībā uz savvaļas lāčiem
ir diezgan bīstama un neprognozējama, arī kaimiņvalstīs pagaidām nav plaši
testēta, lai varētu būt pārliecināti par tās pietiekamu efektivitāti. Tāpēc tā
ir atstāta kā rezerves iespēja, tomēr ar ļoti augstiem riskiem,” piebilda
Strode.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”
vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norādīja, ka dzīvnieki, kurus humānu apsvērumu
dēļ ir izaudzējuši cilvēki, nav savvaļas populācijas dalībnieki un var nespēt
patstāvīgi dzīvot savvaļā. “Es šajā situācijā pret dzīvniekiem, kuru
uzvedība ir netipiska, ieteiktu rīkoties kardināli, nonāvējot. No šādas rīcības
Latvijas lāču populācija neciestu un tās nekādā gadījumā nebūtu lāču
medības,” skaidroja pētnieks.
Viņš uzsvēra, ka Vijciema apkārtnē sirojošo lāču uzvedība
nav tipiska un nebūtu jābīstas, ka turpmāk visi šeit mītošie lāči barosies no
cilvēku dārziem un atkritumu urnām. “Normālā situācijā lācis ir
prognozējams – tas izvairās no kontakta ar cilvēku un patstāvīgi prot sarūpēt
sev barību, tāpēc lielākoties mēs mežos varam sastapt tikai liecības par lāča
klātbūtni, nevis pašu lāci,” sacīja Ozoliņš.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis
(Vidzemes partija) skaidroja, ka abi lācēni līdz šim ir pabijuši aptuveni
padsmit mājās, taču piecās līdz sešās mājās tie siro regulāri. Raksturojot lāču
uzvedību, Krauklis stāstīja, ka tie no cilvēku klātbūtnes nebaidās, apguļas
verandās, uzlauž durvis saimniecības ēkām, tādēļ vairākām ģimenēm ir nācies
pamest savas lauku mājas.
Viņš informēja, ka šodien pašvaldībā ir notikusi sanāksme,
kurā Medību koordinācijas komisija izstrādājusi rīcības plānu, kā arī
nosūtījusi Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam vēstuli ar lūgumu
sniegt palīdzību lāču aizbiedēšanai. Par aizbiedēšanas organizēšanu Valkas
novada Vijciema un Zvārtavas pagastos būs atbildīgs Ingars Siliņš, kura tālruņa
numurs saziņai ir 26 526 090. Viņš kopā ar medniekiem apsekos mājas, kuras lāči
apmeklē, kā arī koordinēs iebiedēšanu.
Krauklis stāstīja, ka lāčus baidīs ar skaņas un gaismas
munīciju, kā arī gumijas lodēm. Lāčus nav plānots ievainot, bet gan nodarīt
sāpes, lai viņi atkārtoti nenāktu uz šīm vietām. Tāpat plānots jau esošajās
zvēru barotavās izvietot arī lāčiem paredzētu barību.
Domes priekšsēdētājs aicināja iedzīvotājus māju pagalmos
neatstāt atkritumu konteinerus, ābolus, kas piesaista viņu uzmanību.
Vietējais iedzīvotājs Aivis Kalniņš stāstīja, ka lāču
uzvedība ir pilnīgi neprognozējama un tie vairs nereaģē uz aizbiedēšanu – pabēg
mežā pāris desmitus metru un pēc kāda laika ir atpakaļ. Viņa mājās lācis
norāvis no durvīm metāla bultu.
Nedz DAP, nedz arī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs
neatbalsta lāču sagūstīšanu un ievietošanu kādā no dzīvnieku novietnēm,
piemēram, Līgatnes dabas takās vai Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā.
“Šajās vietās mitinās nebrīvē dzimuši un uzauguši
savvaļas dzīvnieki, un bez papildus dzīvnieku sagatavošanas tos nedrīkst laist
kopā ar sugas brāļiem, kas noķerti savvaļā. Lai nodrošinātu dzīvnieku
sagatavošanu, nepieciešama papildu voljēru izveidošana. Jauna voljēra izbūves
izmaksas mērāmas vairākos desmitos tūkstošu eiro un, ieskaitot projektēšanas
stadiju, ko paredz likums, novietnes izbūve var ilgt no trijiem mēnešiem līdz
gadam. Turklāt savvaļas dzīvnieku sagūstīšana un adaptēšana dzīvei nebrīvē nav
nedz vienkārša, nedz viegla. Savvaļā dzimis dzīvnieks var arī nepierast, kas
var rezultēties ar nopietnām dabiskās uzvedības izmaiņām un būtiskiem
psiholoģiskās un fiziskās veselības traucējumiem,” skaidroja Rīgas
Nacionālā zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.
Kā vēstīts, DAP speciālisti, konsultējoties ar kaimiņvalstu
speciālistiem un Latvijas zinātniekiem, izstrādājuši rīcības plānu ar vairākiem
alternatīvajiem risinājumiem. Kā pirmo variantu ir plānots mēģināt lāču
pārbiedēšanu ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju, kam vajadzētu radīt
pietiekamu traucējumu lāču ikdienas gaitām viensētās, lai tie turpmāk cilvēku
mājām mestu līkumu.
DAP aicina Valkas novada iedzīvotājus ziņot par lāču
postījumiem un konstatēto lāču viesošanos īpašumos, rakstot DAP uz e-pastu
“pasts@daba.gov.lv”, iespēju robežās pievienojot foto vai video
fiksāciju, kā arī ziņot Valkas novada pašvaldībai.
Kā vēstīts, Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir
aizsargājami dzīvnieki un, lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies,
lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav
plānots lemt, iepriekš norādīja DAP.
