Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis
otrdienas rītā savā privātajā “Facebook” kontā publicējis garu skaidrojumu ģimeņu
atpūtas un spēļu zāles projektu. Piedāvājam iepazīties ar to pilnā garumā.
“Ap ģimeņu atpūtas centra un ar to saistītās spēļu zāles
projektu virmo daudz emociju, neprecīzas informācijas un baumu, manā adresē
izskanējuši gan nepatiesi apvainojumi, gan nekaunīgi apmelojumi. Tāpēc nekas
cits neatliek, kā sniegt detalizētu skaidrojumu, lai arī ir detaļas, kuras ir
ļoti personiskas un ikdienišķā situācijā noteikti tās neatklātu.
Vai Valkai vajag ģimeņu atpūtas centru un kāpēc tāds nav
tapis līdz šim?
Pēdējos 20 gados visās tikšanās reizēs, aptaujās gados jauni
cilvēki ir norādījuši, ka Valkā liela problēma ir nepietiekamas izklaides
iespējas (ar to nedomājot sportu vai kultūras pasākumus, bet gan izklaides
vietu/as), kur vakaros vai brīvdienās var pavadīt laiku ar draugiem vai ģimeni
relaksētā atmosfērā, kaut ko darot (piemēram, uzspēlējot biljardu, dartu), kur
piektdienas un sestdienas vakaros var arī padejot.
Arī pēdējā Vidzemes partijas veiktā aptauja Facebook (notika
šā gada februārī), kurā piedalījās 318 respondenti (pārsvarā jauni cilvēki)
parādīja, ka 91,17% aptaujāto uzskatīja, ka pašvaldībai jāveicina izklaides
iespēju palielināšana, bet 67,4% domāja, ka pašvaldībai būtu lietderīgi pašai
iesaistīties kopuzņēmumā vai arī jālīdzfinansē izklaides vietas izveide. 213
vēlējās, lai izklaides vietā būtu boulinga zāle, 173 – bērnu istaba, 146 –
biljards. 88,29% uzskatīja, ka svarīgi, lai izklaides vieta būtu piemērota
ģimenes apmeklējumiem.
Kā domes priekšsēdētājs esmu ļoti aktīvi uzrunājis
potenciālos izklaides vietas veidotājus – gan vietējos uzņēmējus, gan tos, kuri
ar līdzīgu biznesu nodarbojas Valmierā, Rīgā, citās pilsētās un Igaunijā.
Protams, arī ārvalstu investorus.
Esmu daudzas reizes rādījis ēkas, kur potenciāli varētu
atrasties šāda izklaides vieta – gan pašvaldības īpašumus (Valkas stacija,
Tēraudskola, ēka Tālavas ielā 12 – Pedeles krastā), gan privātus īpašumus
(bijusī viesnīca Tirgus ielā, bijušais veikals “Baltija” Raiņa ielā, bijušais
kinoteātris Ausekļa ielā, ēka Raiņa ielā 1).
Diemžēl, uzņēmējiem saprotot ieguldījumu apjomu un ilgo
atpelnīšanas laiku, pie konkrēta rezultāta tā arī nekad nenonāca. Ļoti tuvu
bija Klondaikas tipa izklaides vietas atvēršanas bijušā veikala “Baltija” ēkā
Raiņa ielā (arī komplektā ar spēļu zāli), bet beigu beigās investori tik lielas
investīcijas ieguldīt nevēlējās. Šīs daudzās sarunas pierādīja, ka atrast
uzņēmējus, kuri ir gatavi atvērt klasisku izklaides vietu, ja tā neiet
komplektā ar kādu stabilu ieņēmumu gūšanas veidu – ir praktiski neiespējami. Un
tas tā ir ne tikai Valkā, bet arī citās – lielāka izmēra pilsētās (tipiska piemērs,
boulinga zāle Valmierā, Vecpuišu parkā, kas ātri vien bankrotēja).
Piedevām, Valkas situācija ir īpaša. Gana ilgu laiku pilsēta
nīkuļoja un tikai pēdējos gados ir izdevies panākt, ka tā attīstās samērā
straujā tempā. Taču viedoklis daudziem ir saglabājies – Valkā nav vērts
investēt, jo tā ir “grimstoša” pilsēta.
Spilgts piemērs ir grāmatnīcas atvēršanas stāsts. Es pats
personīgi runāju ar “Jumavas”, “Zvaigznes”, Jāņa Rozes grāmatnīcu tīklu
īpašniekiem, mazākām grāmatnīcām, rādīju potenciālās telpas, piedalījos sarunās
par īres samazināšanu un tikai pēc vairākkārtējām vizītēm, apsolījuma, ka
pašvaldība pirks kancelejas preces (protams, ievērojot likuma prasības), Valkā
tika atvērta Jāņa Rozes grāmatnīca. Nezinu nevienu citu bijušo rajona centru,
kur pašvaldībai būtu ar šādām lietām jānodarbojas, bet tā ir Valkas specifika
un beigu beigās tas dod rezultātu.
Līdzīgs stāsts ir arī par jaunatvērto un popularitāti
ieguvušo kafejnīcu “Walk”, kas tagad dod iespēju atpūsties vakaros un
brīvdienās, daļēji mazinot augšminēto problēmu. Bet aizvien ir gana daudz
cilvēku, kuri izklaidi grib apvienot ar aktīvu darbību un, lai to var darīt
kopā ar bērniem.
Kāpēc bijušā kinoteātra ēka?
Kad poļu investori nāca ar iesniegumu – Valkā atvērt divas
spēļu zāles, skaidroju, ka pašvaldība to nevar atbalstīt, jo mums jau šāds
izklaides veids ir un sagādā apkārtējo māju iedzīvotājiem ne mazums raižu.
Savukārt, bijušajā robežpunktā šis bizness nevienam netraucētu. Domes sēdē
opozīcija aktīvi iestājās pret – minot tos pašus argumentus, kas tagad izskan
pret ieceri Ausekļa ielā. Dzīve parādīja, ka spēlētāji sadalās – mierīgāk
palika pie “Džokera”, bet kopējais spēlētāju skaits pieauga vien uz igauņu rēķina,
lai arī spēļu zāle robežpunktā ir jauna, ļoti moderna un ērti iekārtota.
Poļu investori pārstāv privātu investīciju grupu, kas
darbojas Lielbritānijā, Maltā, Kiprā, Melnkalnē, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā
un vairākās Āzijas valstīs. Tagad viņi ienāk Latvijas tirgū un ir gatavi
investēt lielus līdzekļus, lai notiktu tirgus pārdale.
Saprotot daļas sabiedrības negatīvo attieksmi pret šo
izklaides veidu, investori vēlas parādīt, ka tas ir iespējams daudz
civilizētākā, drošākā un citiem cilvēkiem netraucējošā veidā.
Viņu koncepts – radīt tādu izklaides kompleksu, kas būtu
interesants ne vien vietējiem iedzīvotājiem, bet arī cilvēkiem no apkārtējām
pašvaldībām un Dienvidigaunijas. Radīt vietu, kur tiktu rīkoti arī korporatīvie
pasākumi (darba kolektīviem), svinētas dzimšanas dienas utt., jo tikai tā
lielie ieguldījumi atpelnīsies.
Savukārt, apmeklētāji nāks vien tad, ja tur būs ne vien
ērta, bet arī droša vide. Tas nozīmē, ka agresīvi, pārāk iereibuši klienti
netiks ielaisti. Citas tik lielas ēkas, kur tik vērienīgu ideju realizēt, Valkā
vienkārši nav.
Īpašuma pārdošanas cena
Par ģimenei piederošu īpašumu pārdošanas iemesliem un cenu
parasti publiski nerunā, taču tieši ēkas un zemes Ausekļa ielā 4 pārdošanas
laiku, veidu un cenu politiskie pretinieki ir izmantojuši, lai mani apvainotu
korupcijā un interešu konfliktā. Tāpēc pēc ilgām pārdomām un šaubām esmu
nolēmis atklāt darījuma iemeslus un cenas izveidošanos.
Savulaik šķirot manu laulību 2007.gadā, tika noslēgts
līgums, kas paredzēja būtiskas kompensācijas izmaksāšanu šķirtajai sievai, to
faktiski varēja realizēt tikai pārdodot īpašumu Ausekļa ielā 4. Tāpēc
izmantojot gan nekustamā īpašuma kompāniju, gan aģentu, gan privātos kontaktus,
īpašums tika piedāvāts potenciālajiem pircējiem par 400 000 eiro. Kāpēc tāda
summa? Tāpēc, ka salīdzinoši nesen ēkas renovācijā un pārbūvē bija ieguldīti
vairāk nekā 200 000 eiro (tostarp, iebūvējot jaunu apkures, ventilācijas
sistēmu un palielinot ēkas lietderīgo platību līdz 929,4 m2), Valkas centrā
faktiski nav brīvas vietas, kur var uzbūvēt līdzīga izmēra komercēku un jaunas,
līdzvērtīgas ēkas būvniecība tolaik būtu izmaksājusi ap pusmiljonu eiro, bet
tagad – jau vairāk nekā miljonu.
Pārdošana nevedās, pakāpeniski pārdevu citus uzņēmējdarbības
laikā iegūtos aktīvus un īpašumus, lai daļēji segtu kompensāciju un spētu
uzturēt tādu ģimenes dzīves līmeni, kāds tas bija, līdz nolēmu sākt strādāt
pašvaldībā, saņemot salīdzinoši zemu atalgojumu. Kā investīciju objektu, veco
kinoteātri piedāvāju arī visiem investoriem, kuri interesējās vai uzsāka
darbību Valkā. Ēkā bija īrnieki, kuriem bija ilgtermiņa nomas līgumi, viegli
aprēķināma ieņēmumu naudas plūsma, tāpēc vairākas reizes bijām tuvu darījuma
noslēgšanai, bet katrreiz pār ceļu “pārskrēja kāds melns kaķis”. Tā kā
saistības bija jākārto, nekas cits neatlika, kā samazināt pārdošanas cenu un
piekrist citiem, ne pārāk izdevīgiem nosacījumiem. Cenai par pamatu tika ņemta
formula – ieņēmumi no nomas maksas mēnesī reiz 7 gadi (ierasta prakse nekustamo
īpašumu darījumos), kas bija 220 680 eiro plus 30 000 par ieguldījumiem ēkā.
Šādu piedāvājumu izteicām gan poļiem, gan lielākajiem nomniekiem – SIA “ALB”
(Optimus mēbeles). Poļi izteica gatavību pirkt, mēbeļnieki domāja, domāja un
tad pateica, ka labāk tomēr būvēs paši savu veikalu.
Savukārt poļi, saprotot to, ka īpašumu vēlamies pārdot līdz
konkrētam datumam, pēdējā brīdī pateica, ka piekrīt pirkt vien tad, ja
maksājums tiek sadalīts divās daļās un cena tiek samazināta līdz 200 000. Lai
beidzot nokārtotu laulības šķiršanas vienošanās saistības, piekritām.
Tobrīd nenotika sarunas – ko investori ar šo īpašumu darīs,
vien pateicu, ka ja viņu doma ir kādreiz atvērt “pliku” spēļu zāli – es un mani
domubiedri tam nevarēs piekrist (balsot par licences izsniegšanu).
Vairākus mēnešu pēc pārdošanas līguma noslēgšanas, investoru
pārstāvji nāca ar kvalitatīvi jaunu piedāvājumu – lielākajā ēkas daļā atvērt
modernu ģimeņu atpūtas centru, kam “mugurkaulu” veidotu 4 celiņu boulinga zāle.
Saprotot, ka ēkas agrāko piederību var izmantot politiskajās
spēlēs, vēlreiz pārskatīju visas brīvās ēkas Valkas centrā un vēlreiz ar
skumjām nācās secināt – boulinga zālei to telpas ir par mazām!
Saprotot, ka šāds piedāvājums (investēt vairākus simtus
tūkstošus eiro ģimeņu atpūtas centrā) diezin vēl kādreiz būs – jaunas, lielas
kompānijas izklaides biznesa tirgū Latvijā cenšas ienākt ļoti reti, – aprunājos
ar saviem domubiedriem Vidzemes partijā un arī viņu viedoklis bija – jā, spēļu
zāle ir nepatīkama blakne, bet ieguvums lokālajai sabiedrībai un arī
pašvaldībai (papildus ienākumi budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un
azartspēļu nodokļa) ir lielāks nekā riski.
Vai aizliegumi palīdz?
Sabiedrībā vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri tic, ka
aizliedzot alkohola tirdzniecību mazināsies alkoholisms, bet valstu pieredze
(ASV, Somijas “sausie likumi”) parādīja, ka uzplaukst nelegālais bizness,
pieaug organizētā noziedzība, rodas papildus riski pašiem patērētājiem. Cilvēka
daba, vēlme izklaidēties ir spēcīgāka par bailēm no soda un valsts radītajiem
šķēršļiem. Vienīgais piemērs, kad izdevās būtiski mazināt aizliegtu vielu
patēriņu ir Ķīnas lēmums par opija lietošanu sodīt ar nāves sodu (līdzīga
sistēma šodien ir dažās Āzijas valstīs). Vai Eiropā tā vajadzētu rīkoties –
mana pārliecība ir, ka nē.
Arī azartspēles ir viens no senākajiem izklaides veidiem un
diemžēl tāpat kā ar alkoholu, ir neliels procents spēlmaņu, kuri kļūst
atkarīgi. Vai aizliedzot spēļu zāles šo atkarīgo skaits mazinātos – citu valstu
pieredze rāda – jā, agrāk nedaudz mazinājās, bet ne šodien – jo ar katru gadu
aizvien lielāka azartspēļu biznesa un spēlētāju daļa pārceļas uz interneta
vidi. Tu vari spēlēt no sava telefona un nekur Tev nav jāiet. Īpaši raksturīgi
tas ir jauniem cilvēkiem, kuriem “visa dzīve ir telefonā”.
Tāpēc argumenti, ka vēl viena spēļu zāle un tās atrašanās
vieta radītu būtisku spēlētāju skaita pieaugumu un, ka tas būtu īpaši bīstami
jauniem cilvēkiem – neiztur kritiku. Lielas kompānijas, ieejot jaunos tirgos,
jo īpaši cenšas, lai parādītu, ka viņu piedāvājums ir kvalitatīvāks un arī
drošāks. Viņu mērķauditorija ir cilvēki, kuri vēlas atpūsties drošā, ērtā vidē
un iegūt nelielu adrenalīna devu, ļoti labi saprotot, ka beigu beigās tie būs
tikai izdevumi (kā jebkurā citā izklaidē).
Latvijā azartspēļu joma ir ļoti stingri regulēta, visi
spēlētāji tiek reģistrēti, valsts rūpīgi seko, lai daudzie noteikumi tiktu
ievēroti un par pārkāpumiem tiek piemēroti bargi sodi, līdz pat licences
anulēšanai.
Starp citu, arī loterijas “Super Bingo” ir viens no
azartspēļu veidiem. Starpība vien tā, ka tajos ir Valsts monopols.
Tāpēc aicinu situāciju pārdomāt, atmest emocijas un vēlreiz
izsvērt vai tas “velns ir tik melns kā viņu mālē”.
Lēmumi, kas balstās uz emocijām, nevis apstākļu kopuma
analīzi, jau vidējā termiņā rada negatīvas sekas.
Atteikties no iespējas, ka Valkā tiktu atvērts liels,
mūsdienīgs ģimeņu atpūtas centrs, manuprāt, nebūtu saprātīgi.”
