Šonedēļ īsi pirms Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 105 gadu jubilejas salidojuma sociālajos tīklos tiek diskutēts par to, kādēļ nav nopļauta garā zāle pie Valkas pilsētas kultūras nama, kur zālē ieaudzis kultūras nama glābējam Ādolfam Maršauam veltītais piemineklis. Skats esot nepatīkams.
Otrdien “Ziemeļlatvija” devās apskatīties, kā daļa cilvēku uzskata, uz nepatīkamo skatu, ko radot nenopļautā zāle. Uz šī zemes gabala, kas pieder Raiņa ielas 15. mājā dzīvojošai Ievai Andersonei, atrodas Valkas novada pašvaldības īpašums – piemineklis Latvijas armijas leitnantam Ādolfam Maršauam par viņa varonību un Valkas Tautas nama izglābšanu 1941. gada 6. jūlijā. Pie pieminekļa ir iestādīts pāris ziedošu ledus puķīšu. Tas tiesa, ka piemineklis ir ieaudzis zālē. Rūpīgāk apskatot pļavu, atklājas, ka tur pārsvarā aug smilgas un zied pelašķi. No nezālēm, piemēram, usnēm, balandām, dadžiem vai nātrēm, nav ne vēsts.
Sarunā ar valcēniešiem daļa atzina, ka pašā pilsētas centrā, kur regulāri Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa pļauj zāli, nevajadzētu būt vienai ar zāli pāraugušai pļavai. Tādas varētu ierīkot dabas takās vai topošajā Meža parka teritorijā. Savukārt daļa iedzīvotāju priecājas par pļavu, kur “tik smuki izskatās smilgas. Kurš ir teicis, ka apstādījumos iestādītās, par bargu naudu pirktās smilgas ir smukākas par tām, kas aug pie mums pļavās? Gājām garām un priecājāmies, ka pilsētas centrā ir kaut kas tik dabisks un nesamākslots”.
Jāatzīst, ka mūsdienās arvien vairāk ir to, kuri atbalsta zaļo dzīvesveidu un priecājas par dabiskas vides ienākšanu pilsētvidē. Diskusijā savu viedokli izteikusi arī laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone. Viņa raksta: “Jā, ir arī, kam patīk redzēt dabisku stūri pilsētā, bet vairums tomēr laikam pieturas pie ierastā – zāles pļaušanas. Mūsu kolēģe no Alūksnes arī bija priecīga. Viņa to uztvēra, ka tas speciāli veidots. Nav jau balandas, bet pļava. Bet vairums šausminās tomēr.”
Savukārt lielākajā daļā Latvijas pašvaldību savās teritorijās, īpaši pilsētās un pagastu centros, regulāri pļauj zāli, tā cilvēkus pieradinot pie šādas sakoptas ainavas.
Patiesības labad jāmin arī tas, ka tikai pēdējos gados šī pļava ap pieminekli netiek pļauta. Pirms tam pļaušanas darbus veica Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa. Pēc pļavas apskates pilsētas centrā “Ziemeļlatvija” devās pie šīs pļavas īpašnieces I. Andersones. Sarunai pievienojās arī viņas dzīvesbiedrs Ojārs. Šo nekustamo īpašumu I. Andersone ieguvusi kā dāvinājumu no sava vīra. Savukārt viņš šo īpašumu ieguvis mantojuma ceļā no bijušā īpašnieka, kas dzīvojis Amerikā. Andersoni no Rīgas uz dzīvi Valkā pārcēlušies 2019. gada aprīlī.
Andersoni uzskata, ka viņiem nebūtu jākopj šis viņiem piederošais zemes gabals, to izskaidrojot: “Problēma ir tā, ka zemesgrāmatā ir ierakstīts, ka uz Raiņa ielas 15 zemes atrodas pašvaldības īpašums – piemineklis un sarkana ķieģeļu siena. Zemesgrāmatā ir norādīti arī kvadrātmetri un aprēķināta kompensācija. Neesmu informēts, vai šī kompensācija iepriekšējiem īpašniekiem tika izmaksāta. Var jau saprast, ka, uzbūvējot šo ķieģeļu sienu, pašvaldības vēlme bija vizuāli sakārtot šo vidi. Visu laiku, izņemot pēdējos divus gadus, pašvaldība mierīgi šo zemes platību pļāva. Skaidri bija pieņemts, ka zeme, uz kuras atrodas piemineklis, ir publiskā, sabiedrībai pieejamā puse. Mēs to respektējam un netaisām vakarēšanas ar gaļas grilēšanu, un tur nestādām kartupeļus. Viss bija mierīgi, bet pēkšņi ierodas jaunais Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Viktors Bavins un paziņo, ka pašvaldība vairs nepļaus šo zemes platību,” stāsta abi Andersoni.
I. Andersone arī atgādina, ka pirms vairākiem gadiem uz viņai piederošās zemes bija slīps ar betona plāksnēm izklāts gājēju celiņš, lai iedzīvotājiem, izkāpjot no pilsētas satiksmes autobusa, nebūtu jāmēro apkārtceļš. Viņa 2018. gadā pašvaldībai devusi piekrišanu celiņa demontāžai. Viņiem abiem ir stingra nostāja, ka nepļaus šo pļavu, un ir pārliecināti, ka tas ir jādara pašvaldībai, līdzīgi kā iepriekš.
Savukārt Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Viktors Bavins uzskata, ka šī nenopļautā pļava ir privātīpašums.
“Kauns, ka cilvēki nespēj kopt savu ekskluzīvu īpašumu pilsētas centrā un meklē visādus ieganstus, lai tikai to nedarītu. Viens no Civillikuma punktiem paredz to, ka, īpašumam nomainoties īpašniekam, jaunais īpašnieks pārņem bijušā īpašnieka saistības. Andersones kundei lūdzu, lai viņa man uzrāda, vai viņai ir kaut kāds līgums vai nav, vai ir kaut kāda vienošanās ar pašvaldību, ka mums šī privātā teritorija, uz kuras atrodas piemineklis, ir jākopj. Protams, mēs to varam darīt, bet ir bijuši gadījumi, kad esam saņēmuši iedzīvotāju jautājumus, kāpēc par nodokļu maksātāju naudu tiek kopts privātīpašums. Pagājušogad man īpašniece Andersone teica, ka esam viņu visu laiku maldinājuši, kopjot un pļaujot viņas īpašumu. Teicu, ka turpmāk vairs nemaldināsim, lai turpina paši kopt savu īpašumu. Pērn arī aprēķinājām, ka viena pļaušanas reize izmaksātu 7 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis. Tātad aptuveni 10 eiro. Tas šiem īpašniekiem esot par dārgu. Jā, šonedēļ Valkā ieradīsies daudz cilvēku, kuri domās, ka nekopjam pilsētas teritoriju. Cilvēki jau nezina, kur ir privātais, kur – pilsētas īpašums, tāpēc vienmēr tiek vainota Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa. Protams, ka mēs pirms skolas salidojuma pāraugušo zāli nopļausim,” sarunas nobeigumā piekrīt V. Bavins.
Novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis “Ziemeļlatvijai” atzīst: “Lai atrisinātu šo lietu, nav vienas atbildes. Protams, ka īpašniekam ir jārūpējas par savu īpašumu. Problēma ir arī tā, ka neviens Valkas viesis nezina, ka šī teritorija ir privātīpašums. Ir tādas lietas, kas pašvaldībai vienkārši ir jāizdara privātā vietā. Šī būs tā reize. Taču mēs mēģināsim sistēmiski risināt vēlreiz, kontaktējoties ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju par saistošo noteikumu izmaiņām. Ja cilvēkam ir privātais īpašums, par to tomēr ir jārūpējas.”
Sociālo tīklu lietotāju komentāri par nenopļauto pļavu blakus Valkas pilsētas kultūras namam
Silvija Čakārne-Tuvikene:
– Varbūt kāds var nopļaut? Sestdien tak vēl salidojums, gājiens paredzēts. Neērti no ciemiņiem, kas mūs apciemo. Viss patīk, bet ieraugot šo? Sestdien atkal būs tūristi no Rīgas.
Daiga Soloveiko:
– Ne tikai zāle aug, koki aiz tilta arī nevar vien sagaidīt apzāģēšanu.
Rudīte Putna:
– Vispār es to uztvēru kā dabisko pļavu. Tagad tā ir moderni. Londonā pie Tauera izskatās vēl trakāk, bet tas esot dabiski. Var palasīt rakstu “Pilsētvidē atgriežas daba”. Nu, ap pieminekli varētu sakopt, bet tam pārējam stūrim uzlikt info, ka tā ir dabiska pļava. Vēl var viesiem saveidot viktorīnu par to, kurš atšķir vairāk ziedu un smilgu pasugu.
[democracy id=”213″]
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
[democracy id=”212″]
