Pagājušonedēļ Valkas novada deputāti apstiprināja novada domes administrācijas un iestāžu štatu sarakstu un darbinieku atalgojumu. Lielākoties visiem darbiniekiem šogad alga samazināta par 25 procentiem.
Rūpīgāk izpētot darba samaksas sarakstu, atklājās, ka dažiem darbiniekiem alga ir palielināta nevis samazināta.
Nedraud algas samazinājums“Ziemeļlatvija” atklāja, ka novada domē ir daži kadri, kuriem pagaidām algas samazināšanas dēļ būs jāsavelk ciešāk josta.
Izsverot par un pret, deputāti nobalsoja palielināt algu arhivārei par 37,50 latiem. Līdz šim arhivāre saņēma Ls 337,50, turpmāk – Ls 375 pirms nodokļu nomaksas. Savukārt personāla speciālistam alga palielināta par Ls 82,50. Līdz šim speciālists savus pienākumus veica par 300 latiem mēnesī, bet turpmāk savu darbu darīs par 382 latiem un 50 santīmiem pirms nodokļu nomaksas.
Novada deputāts Aivars Sjademe “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka novada domē strādā virkne speciālistu, kuriem pēc novada izveidošanas pērn augustā algas palielināja un tās nav samazinātas nevienā no reizēm, kad notika algu “apcirpšana” pārējiem darbiniekiem.
Finanšu nodaļas vadītāja, strādājot bijušajā Valkas pilsētas domē, saņēma 735 latus (pirms nodokļu nomaksas), bet augustā algu viņai palielināja līdz 780 latiem, tā kā arī pēc šī samazinājuma ienākumi speciālistei paliekot nemainīga. Algas samazinājums neattiecoties arī uz iepirkumu speciālisti, finanšu analītiķi, bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas sekretāri. “Ziemeļlatvija” gan pārliecinājās, ka deputāti nobalsoja par darba algas likmes samazinājumu arī šiem speciālistiem.
Palielinājies darba apjoms Novada domes Finanšu nodaļas vadītāja Iveta Markova apstiprina, ka darba alga tik tiešām dažiem darbiniekiem ir palielināta. Tas noticis tāpēc, ka šiem speciālistiem esot būtiski pieaudzis darba apjoms un klāt nākuši veicamie pienākumi.
Viņa skaidro, ka pašlaik arhivārs veic visa novada arhivāra pienākumus, kā arī papildu piecām pagasta pārvaldēm nodošanai sagatavo arhīvu par 2008. un 2009. gadu, gatavo nodošanai četru mēnešu privatizācijas lietas un bijušās rajona padomes Izglītības pārvaldes arhīvu, kā arī likvidējamās rajona padomes arhīvu. Iestāde darbojas vēl līdz aprīlim.
Savukārt Personāla speciālista darba samaksa līdz šim bija neatbilstoša amata pienākumu veikšanai nepieciešamai kvalifikācijai. Šim darbiniekam ir jāpārzina un jāprot pielietot likumu normas, izstrādāt personāla dokumentus un jāspēj konsultēt novada darbiniekus personāllietu jautājumos.
“Darba algas paaugstināšana līdz 2010. gadā paredzētam līmenim tikai izlīdzina starpību ar citiem līdzīga līmeņa darbiniekiem,” norāda I. Markova. Viņa atgādina, ka Personāla nodaļa pilnībā sagatavo, formē un atbild par 162 darbiniekiem. Novadā kopējais amatu skaits ir 649.
Grāmatvežiem daudz darbaA. Sjademe ”Ziemeļlatvijai” pauž neizpratni, kāpēc tik mazā novadā jābūt tik lielam grāmatvežu skaitam. Pašlaik novada domē strādā 12 grāmatveži, tostarp galvenā grāmatvede, viņas vietniece un vecākā grāmatvede.
I. Markova atklāj, ka līdz centralizētās grāmatvedības ieviešanai Valkas novada esošās iestādes un struktūrvienības apkalpoja 29 grāmatvedības darbinieki.
“Darba apjoms novadā nav samazinājies. Visas struktūras turpina darbu. Saistībā ar vairāku projektu īstenošanu darba apjoms tikai palielinās,” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs.
Viņš atgādina, ka pērn novembra sēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja centralizētās grāmatvedības nolikumu un struktūru, kuru līdz šim neviens nav lūdzis skaitliski mainīt. Deputāta arguments, ka, piemēram,
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā Rīgā, ar divu miljonu apgrozījumu, kur ik mēnesi izraksta 1800 rēķinu ir tikai divi grāmatveži, pēc K. Alberga domām nav salīdzināmas lietas. K. Albergs norāda, ka grāmatvedības uzskaiti uzņēmējsabiedrībā ir grūti salīdzināt ar valsts un pašvaldību iestāžu grāmatvedību, kurā grāmatvedības uzskaite ir daudz sīkāka un komplicētāka.
Painteresējāmies, cik šādu speciālistu ir līdzīgās institūcijās. Smiltenes novadā ir izveidota Budžeta un grāmatvedības sagatavošanas nodaļa, kurā strādā tikai deviņi darbinieki. Nodaļas vadītāja un galvenā grāmatvede Līvija Trapane stāsta, ka nodaļas darbinieki veic iekšējo auditu, gatavo budžeta projektu, veic finanšu analīzi, kā arī veic grāmatvedības atskaites un kontroli. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka Valkas novada domē ir izveidota arī Finanšu nodaļa, kurā strādā četri darbinieki, kā arī ir iekšējā audita speciālists.
Savukārt Valmieras novada domē nodarbināti 15 grāmatveži.
Aicina izvērtēt deputātu pienākumus Opozicionārs A. Sjademe ierosina pārskatīt ne tikai novada domes institūciju darbinieku pienākumus un atalgojumu, bet arī novada deputātu pienākumus un viņu spēju tos visus paveikt. Kā piemēru viņš min deputāti Ernu Pormeisteri. A. Sjademe šaubās, ka viens cilvēks var kvalitatīvi veikt tik daudz darbus. Tā rezultātā cietēji esot novada iedzīvotāji – gan kā vēlētāji, gan kā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klienti.
“Valkas novadā jau ilgu laiku darbojas Betmens – deputāte Erna Pormeistere, kura vienmēr visur ir klāt un visur piedalās, visus glābj un pamāca pareizi dzīvot. Internetā publiski ir pieejami šādi viņas amati: Valkas novada domes deputāte, Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja, Finanšu un attīstības komitejas locekle, Valkas novada Sapulču, gājienu un piketu komisijas priekšsēdētāja, Pašvaldības īpašuma, privatizācijas un atsavināšanas komisijas priekšsēdētāja un Iepirkumu komisijas locekle, NVA Valkas filiāles vadītāja, Latvijas pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas locekle, veic būvuzrauga praksi Trikātas izgāztuves rekultivācijai un citur, pārstāv komersantus pašvaldībās, lai piedalītos iepirkumu konkursos. Deputāte paspēj vēl aktīvi darboties Pilsoniskās savienības Valkas nodaļas un Rotari kluba darbībā,” raksta A. Sjademe.
Pirms kāda laika līdzīgas diskusijas par vairāku amatu apvienošanu skāra bijušo Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Undu Ozoliņu.
Deputāte Erna Pormeistere uzskata, ka A. Sjademe kārtējo reizi tiecas pēc lēta populisma. Viņa skaidro, ka tiešais darbs dēļ deputātes pienākumiem necieš, jo NVA Valkas filiāles plāna rādītāji, salīdzinot ar kaimiņrajoniem, ir labāki.
“Cilvēkiem dēļ manām aktivitātēm neērtības nav sagādātas,” uzskata deputāte. Viņa neattaisnojas, jo uzskata, ka ir ievēlēta, lai darbotos, nestu labumu sabiedrībai un valstij, nevis sēdētu un gaidītu, ka kāds cits darītu.
