Ceturtdien, 26. jūnijā, notika faktiski pirmā Valkas novada pašvaldības jaunā deputātu sasaukuma domes sēde ar vairākiem svarīgiem izskatāmajiem jautājumiem, kā arī garām un spraigām diskusijām starp opozīciju un valdošo koalīciju. Sēdi vadīja jaunievēlētais novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”). Domes sēdē nepiedalījās bijusī novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Gita Avote (“Latvijas attīstībai” un “Latvijas Zemnieku savienība”), jo viņa 19. jūnijā iesniegusi iesniegumu, ka ar 20. jūniju noliek savu jaunievēlētā deputāta mandātu.
Sēdē nepiedalījās arī valdošās koalīcijas deputāte Ginta Krievkalna, jo viņa joprojām atrodas darba komandējumā ārpus Latvijas. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka pašreizējā elektroniskā sistēma neļauj deputātam, esot ārpus Latvijas teritorijas, pieslēgties sēdei attālināti.
Jau bija signāli par mandāta nolikšanu
Kas attiecas uz G. Avotes lēmumu par atteikšanos no sava mandāta, šis spertais solis neizbrīna. Pēc 7. jūnija pašvaldību vēlēšanām jaunajā sasaukumā četras deputātu vietas ieguva bijušās novada pašvaldības politiskās vadības saraksts, kas pie stūres bija divus gadus, – “Latvijas attīstībai” un “Latvijas Zemnieku savienība”. Tas ieguva 23,05 procentus vēlētāju balsu. Saraksta līdere bija G. Avote.
Uzreiz pēc 7. jūnija pašvaldību vēlēšanām, komentējot vēlēšanu rezultātus, G. Avote laikrakstam “Ziemeļlatvija” atzina: “Par to, vai strādāšu jaunajā deputātu sasaukumā, es vēl domāju. Tam vēl ir laiks, bet situācija var izvērsties dažādi.’’
Kas stāsies G. Avotes vietā, būs zināms pēc laika, jo Valkas novada Vēlēšanu komisijai no “Latvijas attīstībai” un “Latvijas Zemnieku savienības” saraksta jāpiedāvā mandāts tam kandidātam, kurš ieguva 5. labāko rezultātu. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv publiski pieejamā informācija liecina, ka pirmā kandidāte, kas palika aiz svītras iekļūšanai domē, ir Līga Ķībere. Viņa saņēma 810 vēlētāju balsis. Vēlētāji viņai bija piešķīruši 159 pluss zīmes, bet bija arī 41 svītrojums. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka L. Ķībere vēl iepriekšējā sasaukumā, pirms vēlēšanām piedaloties tikai vienā domes sēdē, veica deputātes pienākumus Sandras Pilskalnes vietā, kura 24. aprīlī nolika novada pašvaldības domes deputāta mandātu.
Katrā pagastā – savs pārvaldnieks
Lemjot par novada pārvaldības jautājumiem, domes sēdē “Vidzemes partijas” koalīcija nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem. Proti, valdošā koalīcija rosināja jaunā sasaukuma deputātiem balsot par vairākiem jaunumiem. V. A. Krauklis aicināja ar vēlēšanu biļeteniem balsot par divām jaunajām V. A. Kraukļa vietniecēm – Irinu Ziemiņu un Undu Ozoliņu. Šis valdošās koalīcijas ierosinājums neguva piecu opozīcijas deputātu atbalstu, bet pietika ar astoņu deputātu balsīm, lai turpmākos četrus gadus I. Ziemiņa kā priekšsēdētāja vietniece kūrētu lauku attīstības, uzņēmējdarbības un sociālo lietu jautājumus, bet U. Ozoliņa – starptautiskās sadarbības un finanšu instrumentu piesaistes jautājumus. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka I. Ziemiņa ir strādājusi par Zvārtavas un Vijciema pagastu pārvaldes vadītāju. Abām priekšsēdētāja vietniecēm netiks maksāta darba alga. V. A. Krauklis, skaidrojot, kāpēc viņam nepieciešami divi vietnieki, uzsvēra: “Priekšsēdētājam ir plašs risināmo darba jautājumu loks. Mēs gribam īpašu uzmanību pievērst laukiem, uzņēmējdarbībai un sociālajām lietām, kā arī starptautiskās sadarbības jautājumiem. Tas ļaus arī elastīgāk aizstāt mani prombūtnē, jo daudz vairāk laika nekā iepriekšēja vadība pavadīšu Rīgā. Daudzreiz esmu teicis, ka Rīgā ir tā nauda, kuru iegūt gan projektiem, gan budžeta papildināšanai. Daudz vairāk būs jāstrādā arī ar ministrijām un Saeimu. Ir svarīgi, lai tajā laikā uz vietas būtu cilvēki, kas konkrētajos brīžos parakstītu dokumentus un vadītu pašvaldību.”
Domes sēdē viens no jautājumiem bija arī par atvaļinājuma piešķiršanu no 9. līdz 27. jūlijam bez darba samaksas saglabāšanas jaunajam novada pašvaldības domes priekšsēdētājam V. A. Krauklim. Viņam tas nepieciešams ar jau ļoti sen ieplānotu braucienu ārpus Latvijas. Kraukli prombūtnes laikā aizvietos U. Ozoliņa, bet opozīcijas deputāti balsoja pret atvaļinājuma piešķiršanu V. A. Krauklim.
Sēdē ilgu laiku aizņēma diskusijas par Valkas novada pagastu apvienības pārvaldes reorganizāciju. Opozīcija pārmeta koalīcijai, ka šis jautājums detalizēti neesot izdiskutēts iepriekš komiteju sēdēs. V. A. Krauklis šo kritiku pieņēma, skaidrojot, ka lēmums ir jāpieņem steidzamības kārtā, jo tas būs pagastu iedzīvotāju interesēs. Pirms vēlēšanām, tiekoties ar pagastu iedzīvotājiem, atklājās viena no galvenajām problēmām – pagastu iedzīvotāji ne zina, ne arī var pagastā sasniegt vienu konkrētu cilvēku, pie kura vērsties vajadzības gadījumā. Arī “Ziemeļlatvija” vairākkārt rakstīja par lauku cilvēku nebūšanām, kas bija jāpiedzīvo, jo uz piecām pagasta pārvaldēm bija tikai viens vadītājs, un tas pats darbu pameta, nenostrādājot trīs mēnešu pārbaudes laiku. Lai šo situāciju risinātu uz “karstām pēdām” un īstenotu saviem vēlētājiem doto solījumu, valdošā koalīcija rosināja līdzšinējo pagastu apvienības pārvaldes vadītāja vietu sadalīt uz piecām pagastu pārvaldēm ar mērķi, ka turpmāk katrā pagastā būs viens pārvaldnieks. Izskaidrojot šo ieceri, V. A. Krauklis norādīja, ka šis pārvaldnieks būs kāds vietējais cilvēks, kuram vietējie uzticas un kurš var paveikt daudz labu un noderīgu lietu. Turklāt šīs plānotās pārmaiņas pašvaldības budžetam neradīšot papildu izdevumus.
“Mēs labi saprotam, ka pārvaldniekam pilnas astoņas darba laika stundas nebūs, ko darīt, tāpēc viena darba slodze tiks sadalīta uz pieciem pagastiem. Mēs katrā pagastā meklēsim cilvēku, kurš šo darbu var apvienot ar kādu jau esošu viņa darba uzdevumu. Nedaudz atšķirsies arī likmes, jo katrā pagastā ir atšķirīgs risināmo jautājumu loks un pārvaldāmie saimnieciskie jautājumi. Piemēram, Kārķu pagastā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tur darba slodze būs nedaudz lielāka, bet Zvārtavas pagastā gan saimniecība ir mazāka, gan iedzīvotāju skaits ne tik liels. Šim cilvēkam nebūs obligāti jābūt Komunālās saimniecības vadītājam. Mēģināsim atrast cilvēku, kurš ir pieklājīgs, spējīgs uzklausīt cilvēkus un kurš zina, kā risināt problēmas. Ja tās nevar atrisināt uz vietas, tad vēršas vai nu pie izpilddirektora, vai priekšsēdētāja, vai viņa vietnieka. Galvenais, lai pagasta iedzīvotāji vai vietējais uzņēmējs zina, ka šis ir konkrētais cilvēks, pie kura vēršoties var risināt jautājumus. Plānojam, ka šie pārvaldnieki aktīvi sadarbosies arī ar topošajām iedzīvotāju padomēm. Cerams, ka līdz vasaras beigām tiksim līdz šīm iedzīvotāju padomēm un cilvēkiem, kuri veiks pagastu pārvaldnieku darbu,” skaidro V. A. Krauklis.
Par citiem domes sēdē izskatītajiem jautājumiem informācija sekos kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
[democracy id=”200″]
