8. jūlijā norisinājās Valkas novada Attīstības un digitalizācijas komitejas sēde, kurā deputāti vienbalsīgi vienojās sniegt rakstisku atbildi Dabas aizsardzības pārvaldei, izsakot negatīvu atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu Vēja elektrostaciju parkam “Valmiera – Valka”.

Pašvaldība uzskata, ka šāda mēroga projekts nav savienojams ar ilgtspējīgu novada attīstību, ainavas saglabāšanu, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dabas daudzveidības aizsardzību.

Par to, kādēļ pieņemts šāds lēmums, kopsavilkumu par ietekmes uz vidi novērtējumu Vēja elektrostaciju parkam “Valmiera – Valka” sniedza Līga Lāce-Jeruma (Attīstības un digitalizācijas komitejas priekšsēdētāja, “Vidzemes partija”): “Jau pirms kāda laika novada dome saņēma dokumentus, kas saucas Vēja elektrostaciju parka “Valmiera – Valka” ietekmes uz vidi novērtējums. Esam snieguši negatīvu novērtējumu, kuru sūtīsim Dabas aizsardzības pārvaldei, kurai ir tiesības šo atzinumu virzīt tālāk vēja elektrostaciju parku būvniecības projekta ieceres virzītājiem.”

Jau izskanējis, ka šobrīd mūspusē tiek plānots Latvijas valsts mežu teritorijās būvēt desmitiem turbīnu. Daļu no tām iecerēts būvēt Valkas novadā (Smiltenes virzienā), bet daļu Valmieras novadā Sedas teritorijā. Sākotnēji bija plānots, ka maksimālais pieļaujamais izbūvējamo turbīnu skaits būs 84, dažādu apsvērumu dēļ šis skaits samazināts līdz 38 maksimāli pieļaujamām turbīnām. Arī ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā figurē šis otrais skaits.

“Ziņojumā, ko esam saņēmuši, tiek izskatīti divi varianti, kas nosaukti par alternatīvu A un alternatīvu B. Jāpaskaidro, alternatīva A paredz to, ka Valkas novadā turbīnas netiek uzstādītas un tās tiek būvētas tikai ap Sedu, kopskaitā 25. Alternatīva B ir vērienīgāka, tā iekļauj jau minēto alternatīvu A plus vēl būvēt 13 turbīnas, kas būtu mums Valkas tuvumā,” skaidro L. Lāce-Jeruma.

Viens no galvenajiem kritērijiem, izvietojot turbīnas, ir tas, ka tās nedrīkst būt tuvāk par 800 metriem no jebkuras dzīvojamās ēkas. Tāpat tiek ņemti vērā tādi aspekti kā trokšņu līmenis, vibrācijas, starojums, kā arī dabas vērtību saglabāšana un tamlīdzīgi. Tādā veidā tiek “atsijāts” sākotnēji paredzēto turbīnu skaits no maksimāli pieļaujamā uz mazāku.

“Tas savdabīgais ir tas, ka šobrīd plāno tādas vēja turbīnas, kādas vēl nav – aptuveni 300 metru augstumā. Kaut gan ir vietas, kur speciālisti rekomendē zemākas turbīnas – gan ainaviskā skata, gan dažādu citu apstākļu dēļ. Tomēr 250 līdz 300 metru augstums, lai vieglāk iztēloties, būtu aptuveni Parīzes Eifeļa torņa augstumā. Tad varam iztēloties, maksimāli 38 šādas turbīnas varētu slieties Valkas un Valmieras mežos. Šādas turbīnas varētu stāvēt aptuveni 25 līdz 30 gadus, un tad ir divi varianti, vai nu liek jaunu turbīnu, vai arī uzņēmēji pavisam visu nojauc un sakārto vidi atpakaļ. Tā vismaz ir rakstīts,” uzsver domes deputāte.

Mežu masīvi vairs nebūs tādi, kā bija

Katrai vēja turbīnai vajadzīgi 2,6 hektāri zemes platības, vajadzīgi arī jauni pievedceļi, – ceļiem ir jābūt stiprinātiem, ar pamatīgiem grāvjiem, jo pa tiem būs jāpārvietojas smagajai tehnikai, jāved vēja turbīnas, betons un viss pārējais, kas ir vajadzīgs celtniecības procesā. Vēja turbīnas var darboties tad, ja ir vēja ātrums aptuveni no 3 līdz 23 metriem sekundē. Pēc aprēķiniem tie ir aptuveni 90 % laika, kad vēja turbīnas griezīsies.

Meži, kuros līdz šim ir plānots būvēt šīs vēja elektrostacijas, ir vēsturiski mežu masīvi, kur ir lieli kāpu kompleksi, un tur jau ir diezgan liela cilvēku ietekme, mežus izzāģējot, arī patvaļīgi ar transportlīdzekļiem izbraukājot, un vēl dažāda veida cita ietekme.

Ietekme uz vidi būtu ne tikai no vēja turbīnām, bet arī no nepieciešamās infrastruktūras izveides.

“Būvējot vēja parku, šie meži tiks vēl vairāk fragmentēti, vēl vairāk sadalīti mazos gabaliņos. No dabas viedokļa tas ir vēl sliktāk, jo šajā novērtējumā es neieraudzīju, kur būtu kāds kopsavilkums par to, kā mainīsies apstākļi pašos meža gabalos no saules apēnojuma viedokļa, nav skatīta arī tāda ļoti svarīga lieta kā vējainība šajās dabas teritorijās, jo daudziem augiem un arī dzīvniekiem šie apstākļi ir ļoti, ļoti svarīgi. Turklāt izcirsto koku nogabali veido citādāka veida klimatu,” stāsta L. Lāce-Jeruma.

Tāpat ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā nav aprakstīts un analizēts viens no šī brīža lielākajiem piesārņojuma veidiem – mikroplastmasas piesārņojums. Vēja turbīnu lāpstiņām griežoties, tās dilst. Mikroplastmasas elementi nonāk apkārtējā vidē.

Sekas izjutīs dzīvnieki, putni un kukaiņi

Novērtējumā par augiem un dzīvniekiem ir minēts par īpaši aizsargājamām sugām, bet nav pateikts, kas notiks ar pārējiem dzīvajiem organismiem, kas nav aizsargājami. Šajās teritorijās ir dabas liegumi, arī mikroliegumi un, apsekojot šīs teritorijas pamatīgāk, ir pat radīti jau jauni mikroliegumi dažādu putnu aizsardzībai. Šajās teritorijās esot ļoti daudz sikspārņu, ko pat pētnieki līdz šim nebija nojautuši. “Mums šeit ir aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja, kas ir Natura 2000 teritorija, un Sedas pusē – dabas liegums Sedas purvi, arī Natura 2000 teritorija. Abas teritorijas ir savstarpēji saistītas, jo putniem un arī sikspārņiem tās abas ir gan dzīvotnes, gan arī barošanās vietas, – lido no vienas puses uz otru. Tieši sikspārņi, kā jau daudzās valstīs ir novērots, visvairāk cieš no vēja elektrostacijām fizisku sadursmju vai radītās turbulences dēļ. Šobrīd īsti neredzam citu risinājumu, izņemot to, ka vēja turbīnas būtu jāaptur no maija līdz pat septembrim, oktobrim, kad ir sikspārņu kustības periods vai arī ir jāliek īpašas kameras (kas ir sikspārņu detektēšanas tehnoloģijas, bet speciālisti uzsver, ka tās vēl nav tik advancētas), lai pietiekami ātri noteiktu sikspārņu klātbūtni, lai paspētu apstādināt turbīnas. Protams, saskarē ar vēja turbīnām cietīs vai ies bojā planētājputni, kas nereaģē uz vēja turbīnām un neprot no tām izvairīties. Mums ir arī lielas medņu riesta teritorijas un arī tie ir aizsargājami putni. Mums ir jādara viss, lai nenodarītu pāri to populācijai,” pētnieku paustajam piekrīt L. Lāce-Jeruma.

Ietekme uz cilvēku veselību vēl nav izpētīta

Pēc pašreizējām aplēsēm, tiešā vēja elektrostaciju tuvumā būs 25 viensētas, bet tālākā, aptuveni divu kilometru attālumā būtu 95 viensētas, kuras izjustu vēja turbīnu klātesamību. “Iedzīvotājiem tas traucētu. Tiek minēts, ka katrai elektrostacijai ir jāliek aizsarggaismas – mirgojošas sarkanas gaismiņas, kas ir redzamas 360 grādos, lai gaisa telpā būtu pamanāmas. Neatradu analizētu skaidrojumu par to, kā tas traucēs šiem cilvēkiem, kas dzīvo netālu no elektrostacijām. Līdzīgi par trokšņu līmeni. Trokšņu līmenis ir ticis piefiksēts dažās stacijās. Tas ir noteikts valsts normatīvos, tomēr jāuzsver, ka Igaunijā normatīvi par trokšņu līmeņa pieļaujamo slieksni ir par pieciem decibeliem zemāki un arī Pasaules veselības organizācijas noteiktais pieļaujamais trokšņu līmenis ir par pieciem decibeliem zemāks un ir piefiksētas arī dažas vēja stacijas, kur šis slieksnis tiek pārkāpts. Un arī par zemajām frekvencēm runājot, mums Latvijas Republikā nav normatīvu, kas noteiktu, kādam būtu jābūt šim slieksnim, un nav pētījumu, kas pierādītu, vai un kā zemās frekvences ietekmē vai neietekmē cilvēku veselību. Nākamais ir mirgošanas efekts, – vēja lāpstiņai aizejot priekšā saulei, rodas apēnojums uz zemes. Un tad iedomājamies, ka tas viss griežas, tad regulāri veidojas saules ēnas kontrasts aptuveni 1460 metru jeb pusotra kilometra attālumā. Pētījumi rāda, ka tas neradot nekādas negatīvas sekas uz veselību, izņemot, ja cilvēkam ir epilepsija, bet tas radot nepatīkamu sajūtu, it īpaši cilvēkiem, kas ir iekštelpās un kuriem tieši tajā brīdī saule spīd no loga. Proti, rodas nepārtraukta gaismas ēnas maiņa. Secināts, ka vibrācija tuvumā ir, bet tālākās teritorijās dzīvojošos netraucēšot. Arī elektromagnētisms no paredzētajām iekārtām netraucēšot. Elektromagnētiskais lauks nebūšot lielāks par to, kāds tas šobrīd mums apkārt jau ir,” papildina L. Lāce-Jeruma.

Analizējot situāciju, pašvaldība saskata vairāk negatīvo aspektu un risku. Tāpēc, lai ilgtermiņā rūpētos par iedzīvotāju labsajūtu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tuvumā nevēlas piedzīvot jebkādu vēja turbīnu ietekmi.

“Gaismas stariņš visā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ir – Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd iesaka tikai alternatīvu A. Tas noteikti samazinātu Valkas novada iedzīvotājiem uztraukumu par vēja elektrostaciju turbīnu negatīvo ietekmi un samazinātu negatīvos riskus dabai. Tomēr Valkas novada pašvaldība raksta vēstuli ar lūgumu vispār noraidīt ietekmes uz vidi novērtējumu, jo, mūsuprāt, visi iepriekš izklāstītie fakti skaidri norāda uz to, ka turbīnu būvniecība negatīvi ietekmēs visus. Tā kā plānotā Latvijas valsts mežu teritorija ir vieta, kur ir augsta bioloģiskā daudzveidība, nebūtu jāiznīcina vēl esošās dabas vērtības,” viņa uzsver.

Komitejas sēdē piedalījās arī Baiba Karpova (“Progresīvie”). Viņa piekrīt, ka iepriekš minētie argumenti ir būtiski un neiet kopā ar vīziju par iedzīvotāju dzīves kvalitāti ilgtermiņā, par dabas ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu novada teritorijā.

“Deputāte Līga Lāce-Jeruma ir ieguldījusi pamatīgu darbu, izpētot tehniskā atzinuma informāciju, ko izskaidroja mums, pārējiem deputātiem. Tur atklājās ļoti daudz neatbilstību, līdz galam neizanalizētu apstākļu, kas varētu nākotnē ietekmēt kā cilvēkus, tā dzīvniekus un vidi kopumā. Es pilnībā piekrītu tam, ko viņa ir izsecinājusi, un balsoju par to, ka mēs rakstām vēstuli, lai noraidītu šo tehnisko novērtējumu un neveidotu vēju parkus mūsu novadā,” laikrakstam skaidro B. Karpova un piebilst: “Mēs nekad neesam kultivējuši vēja parku būvniecību Valkas novadā. Sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats. Diemžēl realitāte ir tāda, ka būt vai nebūt vēja parkiem nelemj pašvaldība, bet valstiski, augstāku ministriju līmenī, tāpēc gala lēmumus mēs nevaram ietekmēt. Mēs tikai varam parādīt savu nostāju, kā tas ir šobrīd ‒ rakstīt savas pretenzijas un klāstīt savus argumentus.”

Kristaps Sula (“Latvijas attīstībai”, “Latvijas Zemnieku savienība”), kurš pārstāv opozīciju, no komentāriem atteicās.

No deviņiem deputātiem, kas ir Attīstības un digitalizācijas komitejā, komitejas sēdē nepiedalījās K. Sula, bet Unda Ozoliņa un Guntis Albergs devās prom no sēdes jau pirms jautājuma izskatīšanas, tādēļ arī balsojumā nepiedalījās. Pārējie deputāti – Vents Armands Krauklis, Anda Kušķe, L. Lāce-Jeruma, Agnis Birkavs, B. Karpova, Eduards Rācenis – nobalsoja par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) noraidīšanu un vēstules nosūtīšanu Dabas aizsardzības pārvaldei ar pamatotu lūgumu nepieņemt IVN.

Pēc pašvaldības ziņojuma publiskajā telpā sociālajos tīklos atsaukušies vairāki iedzīvotāji, sniedzot savu redzējumu

Jārle Siņicins:

– Viss pareizi! Atliek vien piebilst dažus faktus. Nr.1. Iedzīvotāji to nevēlas! Nr.2. Tās neatmaksājas! Nr.3. Betona pamatu neviens netaisās demontēt pēc ekspluatācijas laika!

Nr.4. Tā ir Latvenergo afēra, kā izkrāpt naudu no valsts budžeta! Nr.5. Visas lielās valstis, kuras ir uzstādījušas vēja turbīnas, atzīst, ka ir pieļāvušas lielu kļūdu un nekad vairs tādas neizmantos, jo tās nenes peļņu!

Nr.6. Baltijas jūrā, lūdzu, būvējiet uz nebēdu, tur tieši vējš ir, Latvijas teritorijā kategoriski aizliegts! Jūrā negrib būvēt, jo nav koku, ko ātri pārdot, nav jābūvē dārgie ceļi caur paziņu uzņēmumiem, nav ātra “atkata”, kā saka!

Solvita Mezīte:

– Beidzot! Paldies par iedziļināšanos un secinājumiem! Cīnīsimies, lai vispār nebūtu šis vēja parks, arī Sedas daļas, jo to ietekmi jutīsim tāpat – būs vēl lielāks sausums mūsu mežos, apkārtnē un infraskaņas iedarbība no visām turbīnām kopā, domājams, būs spēcīga, lai justu līdz Valkai vai Valmierai! Robežattālumam no turbīnas līdz mājām būtu jābūt lielākam par 800 m pie šāda augstuma turbīnām. Tādu pašu ietekmi, infrastruktūras bojāšanu radīs arī otrs vēja parks pie pašas Valkas, tādēļ labi izdomājiet arī par tā būšanu/nebūšanu!

Pieņemiet, lūdzu, savu noteikumu un TP izmaiņas attiecīgi arī, lai “augšgalam” būtu mazākas iespējas šo lietu palaist!

Laurijs Svirskis:

– Investīcijas un darba vietas aiziet blakus novadiem. Turpinām būt nomale. Apsveicu! Valkas novads atrodas Latvijas ziemeļu daļā, kur ir labvēlīgi vēja apstākļi. Tas nodrošina stabilu un prognozējamu vēja resursu, kas ir būtisks efektīvai vēja ģeneratoru darbībai un elektroenerģijas ražošanai visa gada garumā.

Vietējo vēja ģeneratoru attīstība dotu Valkas novadam iespēju kļūt enerģētiski neatkarīgākam, samazinot atkarību no centralizētām enerģijas piegādēm un potenciāli stabilizējot elektroenerģijas izmaksas pašvaldībai un iedzīvotājiem. Vēja parku attīstība un uzturēšana Valkas novadā radītu jaunas darba vietas – gan būvniecības un uzstādīšanas posmā, gan ilgtermiņā, nodrošinot uzturēšanas un servisa pakalpojumus. Tas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un piesaistītu investīcijas. Vēja parku projekti var nodrošināt stabilus ieņēmumus Valkas novada budžetā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa vai citiem maksājumiem. Šie līdzekļi varētu tikt izmantoti novada infrastruktūras uzlabošanai, sociālo pakalpojumu attīstībai un citām pašvaldības prioritātēm.

Valkas novads, attīstot vēja enerģiju, demonstrētu apņemšanos ilgtspējīgai attīstībai un dotu savu ieguldījumu Latvijas un Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanā. Tas stiprinātu novada tēlu kā modernu un videi atbildīgu reģionu.