Pagājušajā mēnesī Valgas mērs Ivars Unts nāca klajā ar aicinājumu Valgā strādājošajiem latviešiem deklarēties Igaunijā, solot dažādus labumus, piemēram, lielas iespējas medicīniskajā apkalpošanā un dažādus atvieglojumus – lielākus pabalstus un mazākus nodokļus.
Kā otrdien savā publikācija rakstīja “Latvijas Avīze”, mēneša laikā kaimiņvalstī ir deklarējušies vismaz 15 Latvijas pilsoņi. K. Albergam ir ziņas, ka kaimiņos deklarējušies četri vai pieci iedzīvotāji. Valgas pilsētas valdes sabiedrisko attiecību speciāliste Hele Heletjahte “Ziemeļlatvijai” sacīja, ka latvieši ir pieci.
Jautāta, cik pavisam latviešu strādā Valgā, viņa atbildēja, ka apmēram 200, taču nav ziņu, cik no viņiem savus ienākumus ir deklarējuši Igaunijā. Viņa piebilst, ka mēra aicinājums bija paredzēts ne tikai latviešiem, bet arī igauņiem, kuri ir deklarējušies ārpus Valgas, bet tur strādā.
Tāpēc arī radusies nesapratne. Ja cilvēks strādā Valgā, bet savu dzīvesvietu viņš ir deklarējis ārpus tās, tad visi nodokļi nokļūst Tallinā, nevis vietējā pašvaldībā. Līdz vakardienas vakaram Valgas domē bija informācija, ka tur pēdējā mēneša laikā deklarējušies 25 cilvēki, no kuriem pieci ir latvieši.
Ir Latvijas valsts problēmaValkas domes Dzīvesvietas deklarēšanas nodaļas speciāliste Tamāra Rolmane “Ziemeļlatvijai” skaidroja, ka šie skaitļi patiešām var būt dažādi, jo Valgas pilsonības un migrācijas dienests Valkai nesniedz ziņas par iedzīvotāju migrāciju.
Minētie pieci paši ir paziņojuši par pārcelšanos uz Valgu.K. Albergs uzskata, ka šis notikums neliecina par labām kaimiņattiecībām. «Protams, cilvēka dzīvesvieta un darba izvēle ir ikviena paša ziņā. Tāpēc arī iestājāmies Eiropas Savienībā, lai darbaspēka un mācīties gribētāju kustība būtu brīva. Negrasos radīt nekādas ekonomiskās barjeras, taču kolēģa rīcību uzskatu par starptautisku skandālu un savas domas neesmu mainījis,» stāsta domes priekšsēdis.
Viņš uzskata, ka radusies situācija ir arī Latvijas valsts problēma. Ja Baltijas valstīs, jo īpaši pierobežā, nodokļiem vajadzētu būt līdzīgiem, tad praksē ir citādi, jo valstīs nodokļu politika nav saskaņota. Ja Latvijā līdz šim iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija 23 procenti, tad Igaunijā – 21. Nākamgad, visticamāk, Latvijā tas būs 26, taču Igaunijā paliks pa vecam, un tā jau ir ievērojama atšķirība, veidojoties pašvaldību budžetiem
K. Albergs atzīst, ka Valgā ir zināmas priekšrocības. Piemēram, jaunās māmiņas pusotru gadu saņem dzemdību pabalstu 260 latu mēnesī.
Ar gribēšanu vien – par mazI. Unts uzsver, ka viņa nodoms nebūt nav Valgā strādājošo valcēniešu pārvilināšana uz Valku, taču, analizējot vismaz divsimt strādājošo Valgā un pierakstīto Valkā ieguvumus un zaudējumus, secinājumi bija skaudri. Ieguvums tikai viens – darba rokas. Iespējamie ieguvumi no sociālās sistēmas latvietim jānoraksta zaudējumos, arī pašvaldības budžets mazāks.
Protams, ar gribēšanu vien kļūt par Valgas iedzīvotāju ir par maz. Pieraksts dzīvoklī igauņzemē iespējams tikai tad, ja tur ir draugi vai radi. Pašvaldība neko piedāvāt nevar un pat ja varētu, tad darījums nebūtu likumīgs.
Vairāki iedzīvotāji ir izteikušies par nule izklāstīto situāciju portālā www. ziemellatvija.lv sadaļā forums. Viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Rakstījuši arī igauņi, kuri uzskata, ka dzīvošana Valgā nav nekāda Leiputrija, un, ja saskaitītu visus plusus un mīnusus, nevar zināt, vai Valgā būtu labāk. Citi komentētāji ir pārliecināti, ka šo piedāvājumu noteikti pieņemtu, ja tur būtu darbs, un atzīst, ka uz igauņiem raugās ar baltu skaudību.
