Ceturtdiena, 7. augusts
Alfrēds, Madars, Fredis
weather-icon
+12° C, vējš 0.89 m/s, DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Šogad Valkas novadā dzīve nebūs rožaina

Ir aizvadīta jaunā gada pirmā darba nedēļa. Valkas novada domē galvenokārt notikušas sarunas par šāgada budžeta projektu un aizvadītā gada budžeta rezultātu apkopojumu un izpildi. Novada jaunais budžets jāpieņem līdz februāra beigām.

 

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs apstiprina, ka nedaudz aizkavējies darbs pie topošā budžeta. Tas noticis tāpēc, ka laikā nav pieņemti daži normatīvie akti.

 

Būs jādzīvo taupības režīmāTo, ka dzīve novadā nebūs rožaina, jau pierāda viens skaitlis – šogad plānotie izdevumi uz vienu novada iedzīvotāju būs tikai 280 latu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Latvijā.

Līdz ar sarežģīto finansiālo situāciju jau pērn decembra novada domes sēdē deputāti nolēma novada domes administrācijai un iestāžu darbiniekiem darba algu samazināt par 25 procentiem uz nenoteiktu laiku.

 

Algu samazinājums noteikts, ņemot vērā katra darbinieka darba algas izmaiņas, sākot no 2009. gada 1. jūlija. K. Albergs prognozē, ka darba algu samazinājums sagaida arī pagastu pārvalžu darbiniekus.

 

Par to gan būs vēl jālemj novada domes deputātiem. Līdz šim pārvalžu darbiniekiem algas bija samazinātas tikai par 15 procentiem. K. Albergs pieļauj, ka pēc speciālistu darba izvērtējuma kādam vajadzēs uzteikt darbu. Tas notiks gan tikai pēc budžeta pieņemšanas.

K. Albergs uzskata, ka iedzīvotājiem neko neizsaka skaitļi, bet salīdzinājumi. Šogad valsts pašvaldībām no iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārskaitīs tikai 80 procentus, 20 procentus paturot valsts maciņā. Ja iedzīvotāju nodokļu maksājumi nepildīsies, pašvaldības var nesaņemt pilnā apmērā arī šos 80 procentus.

 

 Tas dos būtisku samazinājumu Valkas novada domes kasē – pēc aptuveniem aprēķiniem tie varētu būt vairāk nekā 300 000 latu. K. Albergs uzskata, ka pašvaldības var nonākt neapskaužamā situācijā gadījumā, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu plāns nepildīsies valstī kopumā.

 

Viņš pieļauj, ka gada sākumā pašvaldības vēl varētu saņemt valsts atbalstu, bet pēc tam noteikti Saeimai būšot jāgroza budžets, lai pašvaldības varētu izdzīvot – gan līdz maksimumam savilkot jostu. Līdz šai dienai novada dome no Valsts kases nav saņēmusi ne santīma.

Šogad novada domes maciņu papildinās arī tā saucamais mājokļa nodoklis jeb nekustamā īpašuma un zemes nodoklis. Ir izdarīti jau aptuvenie aprēķini. Tie rāda, ka ieņēmumi par šiem nodokļiem nebūs lieli – zemes nodoklis ne vairāk kā 130 000 latu, bet mājokļa nodoklis – aptuveni 15 000 latu.

“Novadā nav neviena īpašuma, kura vērtība pārsniegtu 40 tūkstošus latu. Diemžēl šī nodokļa maksātājiem būs jāizbauda neērtības, jo tikai jūlijā pašvaldības saņems datu bāzi un programmas, kas ļaus iekasēt šo nodokļi. Maksātājiem atliks tikai daži mēneši, lai varētu norēķināties ar pašvaldību. Līdz šim īpašuma nodoklis bija sadalīts pa daļām un to varēja nomaksāt gada laikā,” skaidro novada domes priekšsēdētājs.

 

Rakstīs projektusLai novadā dzīve virzītos uz priekšu, administrācija sola censties izmantot visas iespējas, lai iegūtu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Lai mērķi īstenotos dzīvē, Attīstības un plānošanas daļas trijiem speciālistiem būs jāraksta projekti.

 

K. Albergs pieļauj, ka iedzīvotāji varētu izteikt neapmierinātību, jo atbalsta gadījumā domei būs jāņem kredīti, bet tas nākotnē attaisnosies, jo pašvaldībām projektu līdzfinansēšanā jāiegulda tikai 15 procenti no sava maka. Pārējo finansējumu piešķir ES fondi.

Šogad plānots turpināt darbus pie ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas visa novada teritorijā – Sēļos, Lugažos, Ērģemē, Kārķos un Zvārtavā, pie Valkas apvedceļa būvniecības un pie Valkas mākslas skolas piebūves celtniecības. K. Albergs atklāj, ka būvniecības darba grafiku izmainīja bargā ziema, tāpēc celtnieki rosās ēkas iekšpusē, nevis sāk ar pamatu liešanu, kā tas bija plānots iepriekš.

“Novada iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka dzīvojam vienā kopīgā pašvaldībā un turpmāk no novada kases nefinansēs konkrētas teritorijas. Naudu iegūs tie, kas sniedz pakalpojumus,” skaidro K. Albergs. Turpmāk vairs nebūs savstarpējie norēķini, piemēram, par izglītību. Šai nozarei paredzētos līdzekļus saņems konkrētās iestādes.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri