“Pats savam SAIMES GALDAM” – būtisks atbalsts darbam mazdārziņos

Borisa un Ināras Teterevu fonds uzņēmīgajiem un rosīgajiem turpina īstenot programmu “Pats savam SAIMES GALDAM”. Tās ietvaros bezpeļņas organizācijas palīdz grūtībās nonākušām ģimenēm veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam. Mājsaimniecības saņem sēklas, stādus, darbarīkus un mēslojumu, kā arī padomus dārzkopībā, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu. Piedaloties projektā, cilvēki pašu rokām audzē pārtiku savai un savas ģimenes labklājībai.

Šogad šai programmai pieteicies rekordliels organizāciju skaits, – dārzkopības projektos iesaistīsies lielākais dalībnieku skaits kopš 2017. gada. Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 31 bezpeļņas organizācija šajā pavasarī nodrošināja vismaz 1015 mājsaimniecības ar sēklām, stādiem un nepieciešamo inventāru. Viņu vidū arī Kārķu pagasta iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe”, fonds “Saules kalns” un biedrība “Māsas Veronikas”. Atbalstu saņēmušās organizācijas projektu dalībniekiem izsniedz sēklas, stādus un dārza kopšanas piederumus savu vai biedrību pārziņā esošo dārzu apstādīšanai. Projekta ietvaros dalībnieki saņem arī speciālistu un dārzkopības entuziastu padomus, kas palīdzēs izaudzēt bagātīgu un kvalitatīvu ražu.

Sazinoties ar mūspuses organizācijām, “Ziemeļlatvija” uzzina, cik daudzām ģimenēm projekta “Pats savam SAIMES GALDAM” ietvaros var palīdzēt un ko dalība šajā programmā nozīmē pašiem atbalsta saņēmējiem. Biedrībās norāda, ka vietējie cilvēki jūt kopējo cenu kāpumu, uzsverot, ka nereti ģimenes maks ir nepietiekams, lai sagādātu visu nepieciešamo. Tādēļ ieguvumi projekta dalībniekiem būs acīmredzami – finanšu ietaupījums, ekoloģiska produkcija uz saimes galda, saliedēšana izglītojošajos pasākumos.

Dalībnieku skaits pieaug

Pašu spēkiem mazdārziņos saimniekos daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti, seniori un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kuriem dārzkopība sniedz iespēju uzlabot savu materiālo stāvokli. Organizācijas norāda, ka interese par dalību šādos projektos turpina pieaugt – īpaši augsto komunālo maksājumu un pārtikas cenu dēļ, kas motivē cilvēkus meklēt praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Šo projektu bieži vien raksturo arī ar visiem zināmo teicienu – iedod cilvēkam zivi, un viņš būs paēdis vienu dienu, iemāci cilvēkam makšķerēt, un viņš būs paēdis visu mūžu.

Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” projekta ietvaros šogad sadarbojas ar 29 Valkas novada ģimenēm, vairums ir no Kārķu pagasta, bet dažas arī no Ērģemes pagasta.

Viss sākas ar plānošanu un nepieciešamību noskaidrošanu. Iedzīvotāji izsaka savas vēlmes par sēklu, stādu un darba inventāra nepieciešamību atbilstoši mājsaimniecības vajadzībām. Proti, apzinoties nepieciešamo, tiek ņemtas vērā gan mazdārziņa zemes platības, augsnes īpatnības, ģimenes locekļu skaits un galu galā arī ēšanas paradumi, kas katram var atšķirties. Projekta dalībnieku vidū šogad lielāka uzmanība tiks pievērsta tomātu audzēšanai. Tā ir kultūra, kas bagātina ikvienu saimes galdu, ir salīdzinoši veiksmīgi izaudzējama un saglabājama visam gadam,” norāda biedrības vadītāja Sandra Pilskalne un atklāj, ka kopējā atbalsta summa šajā programmā ir 2100 eiro, tajā skaitā pieredzes brauciens, ko katru gadu organizējam, lai gūtu iedvesmu un paplašinātu redzesloku.

“Interese par projektu un iespēju pašu rokām sarūpēt veselīgu pārtiku ir liela, ģimenes atbalstu ļoti novērtē un, piedaloties projektā, spēj sev palīdzēt daudz vairāk, nekā cerējuši. Izaudzētais tiek likts uz saimes galda un gatavoti krājumi ziemai. Šajā programmā mūspuses mājsaimniecības piedalās jau vairākus gadus. Iedzīvotāju aktivitāte audzēt dažādus labumus savos mazdārziņos pieaug ar tādu sniega bumbas efektu un uzrāvienu. Bijām plānojuši, ka šogad atbalsts sēklu, stādu un darbarīku sagādāšanā būs 25 mājsaimniecībām, bet rezultātā akcijas ietvaros varam atbalstīt 29 ģimenes,” viņa pamato un uzskaita pamatlietas, kas sarūpētas, pateicoties fonda atbalstam: sēklas kartupeļi, dažādas dārzeņu sēklas un stādi (tomātu, paprikas, kāpostu), kas tiek iegādāti no vietējiem audzētājiem.

S. Pilskalne atklāj, ka tuvāk ap ražas novākšanas laiku tiek organizēts pieredzes apmaiņas brauciens, kura laikā projekta dalībnieki dodas ciemos pie citiem mazdārziņu saimniekiem, gūstot pieredzi un apmainoties noderīgām zināšanām cits ar citu. Piektdien projekta dalībniekiem plānota stādu apmaiņas stunda “Stādu lāde”, kurā projekta dalībniekiem būs iespēja apmainīties ar stādiem, kas pašam izaudzis vairāk kā nepieciešams, bet citam noder,” akcentē S. Pilskalne.

Rūpējas par mazdārziņu

Purviņu ģimene no Kārķu pagasta projektā “Pats savam SAIMES GALDAM” iesaistās otro gadu. “Pateicoties dalībai projektā, šajā sezonā tikām pie tomātu, paprikas un pētersīļu stādiem, kā arī vairākiem lielajiem kūdras iepakojumiem siltumnīcai. Esam priecīgi un pateicīgi par šo projektu, jo visi zinām, cik tagad maksā stādi un kūdra vai substrāts augsnes ielabošanai,” stāsta Dana Purviņa un atgādina, ka ģimene uz laukiem pārcēlusies pirms vairākiem gadiem un jau pirmajos gados ierīkoja mazdārziņu un siltumnīcu. Sapratuši, ka laukos citādi nemaz nevar, – lai pašiem viss būtu, ir jāstrādā. Lielu motivāciju sniedz arī bērni, kuriem īpašs prieks ieskriet dārzā un noplūkt pa gurķim vai palobīt cukurzirnīšus. Un kas var būt labāks par dārzeņiem un ogām no sava dārza?

“Arvien vairāk cenšamies izaudzēt dārzeņus paši, nekas negaršo gardāk par tomātiem, gurķiem un zaļumiem no savas dobes. Veikalā tādus nenopirksi! Rezultāts ir tā vērts. Un vienmēr esam droši, ka savi dārzeņi ir tīri, bez ķīmijas. Mēģinām un eksperimentējam, iepazīstam permakultūras un bez-rakšanas (angliski – no-diggarden) principus. Dārzs praktiski ir uz pļavas, tāpēc ar klasisku dārza uzrakšanu būtu ļoti grūti cīnīties ar nezālēm,” pamato kārķēniete.

Šogad vīrs ar dēlu uzcēluši jaunu siltumnīcu, iepriekšējā savu nokalpoja. “Ņemot vērā, ka atrodamies ziemeļu pusē, ar dārza darbiem tāpat nesanāk steigties, ja salīdzinām, piemēram, ar rosību Kurzemes pusē, lietainais laiks pārlieku nav neko kavējis,” saka Dana un uzsver, ka tiem, kuri vēlas kaut ko darīt un ir gatavi apkopt mazdārziņu, iespējas vienmēr atradīsies, kaut vai šis projekts, sadarbojoties ar biedrību “Ugunspuķe”.

Līdzīga pieredze ir arī Solveigai Kalniņai, kura šajā projektā ir jau trīs gadus. “Cenšos šo to pati izaudzēt, tāpēc no stādiem neņēmu daudz – vienu īpašu tomātu (oranžo gigantu), trīs paprikas, piecus agro kāpostu stādus. No sēklām tikai sarkanās bietes un kāļus, jo no pagājušā gada sēklas ir palikušas pāri. Tāpat citu gadu ņemti dārza instrumenti, kas joprojām labi kalpo. Šis projekts man patīk arī tāpēc, ka vasaras otrajā pusē braucam skatīt, kas nu kuram izaudzis. Tas ir interesanti, jo viens no otra varam paņemt labas idejas, kā ko ražīgāk izaudzēt. Un tā ir ļoti pozitīvi pavadīta diena. Tad vēl bonusā ir ekskursija, – redzētas interesantas vietas un satikti uzņēmīgi ļaudis. Ja ir sanācis viesoties kādā stādu audzētavā, tad mājās jau braucam bagātāki. Paldies visiem, kas palīdz un atbalsta šī projekta norises,” saka Solveiga.

Mudina rosīties mazdārziņā

Fonda “Saules kalns” dārzkopības aktivitātēs iesaistīs 25 Smiltenes novada mājsaimniecības ar dažādiem sociālajiem statusiem, ne tikai maznodrošinātās, kurām šis atbalsts ir ļoti būtisks, bet arī citas sabiedriski aktīvas ģimenes, kam saņemtais dāvinājums ir kā pamudinājums izveidot dārzu un pašiem audzēt dārza labumus.

Dalība projektā vairo ticību savām spējām un dod cilvēkiem motivāciju turpmākai aktīvai darbībai.

“Šīm ģimenēm esam izdalījuši sēklas, stādus, kā arī dažādus darbarīkus. Vēlmes ir dažādas, atkarībā no konkrētām ģimenēm. Šogad programmā iesaistās piecpadsmit jaunas mājsaimniecības, desmit ir tādas, kuras saņēmušas “Pats savam SAIMES GALDAM” atbalstu jau iepriekšējos gados. Tos, kuriem varam sniegt atbalstu, nešķirojam pēc sociālā statusa – ir vai nav trūcīgā ģimene. Atbalstām arī krīzes situācijās nonākušās ģimenes, kurām dažādu apstākļu dēļ ir gadījusies kāda grūtāka situācija dzīvē un ir nepieciešams atbalsts. Ja iedzīvotāji ir atraduši ceļu pie fonda, tad mēs meklēsim iespējas, kā varam palīdzēt. Kaut vai ar mazumiņu. Lai gan finansiālajā ziņā šim projektam kopējā atbalsta summa nav liela, tam ir milzīga pievienotā vērtība, jo šis ir veids, kā mudināt iedzīvotājus, lai viņi dara paši, – lai iekopj dārzus un priecājas par ražu. Pavasarī iedzīvotāji arī paši savā starpā dalās, mainās ar sēklām. Iegūst jaunus kontaktus. Tā ir arī vērtīga socializēšanās pieredze. Rudenī tiekamies ražas svētkos, kad cienājam viens otru ar mājās gatavotiem salātiem un ievārījumiem, dalāmies pieredzē, kas nu kuram vairāk vai mazāk padevies,” stāsta fonda “Saules kalns” vadītāja, valdes locekle Ļubova Ņikiforova. Viņa klāsta, ka, ņemot vērā projekta iepriekšējās kārtas rezultātus, ir skaidrs, ka šāda veida projekti būtiski uzlabo novadnieku dzīves kvalitāti. Proti, projekta dalībnieki spēj pašu spēkiem nodrošināt sevi ar pārtiku ilgākam laikam, kas ne tikai uzlabo viņu dzīves kvalitāti, bet arī ļauj ietaupīt naudu un parāda, ka ar savu darbu var panākt daudz.

Smilteniete Ieva Mūrmane ar fondu “Saules kalns” sadarbojas jau vairākus gadus. Pateicoties dalībai atbalsta programmā, šogad dārza darbiem saņemti darbarīki, mēslojums, sēklas un tomātu stādi. Sarūpēts praktiski viss, kas bijis nepieciešams dārza darbiem. Paši gādājuši vien atsevišķas lietas. “Pēdējo gadu laikā ir nācies daudz kam iet cauri, dažādiem izaicinājumiem. Finansiāli grūtākos brīžos jebkurš atbalsts no malas ir nenovērtējams. Citiem iesaku, ja ir kāda nepieciešamība, tad nekautrēties un pieņemt palīdzību no malas. Ticu, ka viss labais atgriežas pie tiem, kas nepamet līdzcilvēkus grūtā brīdī vienus,” dzīves pieredzē dalās Ieva.

Taujāta, kā šogad ir veicies ar pavasara darbiem, Ieva atzīst, ka nedaudz tie aizkavējušies, bet kopumā viss esot normas robežās. “Sēšanas darbos kaut kā veiksmīgi trāpījām daudz ko izdarīt tajā brīdī, kad bija salīdzinoši labāki laikapstākļi sastrādāt zemi. Ja vien laiks vasarā lutinās, tad pie ražas arī tiksim laikus,” viņa saka un dara zināmu, ka mazdārziņā ir ap desmit vagu, atsevišķās dobēs aug pupas, tāpat atsevišķi ierīkotas augstās dobes, kas atvēlētas galvenokārt ķiplokiem, zemenēm un zirņiem. Siltumnīcā sastādīti tomāti, gurķi, aug dažādi salāti.

Pašas ģimene nav liela, un parasti ar to, kas izaug, dalās ar radiniekiem. Ražas laikā tiek sarūpēti dažādi konservējumi. Arī ar tiem ir iespēja dalīties. “No dārza labumiem gatavoju dažādu zupu sagataves, salātus un daudz ko citu. Protams, noteikti vairumā ir marinēti gurķīši. Konservējumus ziedoju arī ģimeņu atbalsta centram tepat Smiltenē. Starp citu, ar fonda atbalstu tiek organizētas arī nelielas ekskursijas, kur projektā iesaistītie dalībnieki padižojas ar to, kāds izskatās viņu mazdārziņš. Kādam ir tapušas jaunas un interesantas receptes. Tas viss motivē un uzmundrina, ir tāda kopības sajūta, ka es neaudzēju tikai sev, bet vārda tiešajā nozīmē – saimei, ko likt galdā,” pauž Ieva un saka paldies fondam “Saules kalns” par dalību projektā “Pats savam SAIMES GALDAM”, kas sniedz būtisku atspaidu daudzām ģimenēm novadā.

Dārza darbos viņai ļoti palīdz mamma. Viņa ir galvenā dārza pavēlniece. Savukārt Ievas māsa Ilze tur galveno rūpi par dārza košumiem un puķēm. Vēl dārzā rosās arī dēls un krustdēls, – viņi no mazām dienām radināti nākt palīgā un nemest līkumu dārzam. Smilteniete ir pārliecināta, ka reizēm vecākiem ir jāapgūst saimniekošanas prasmes, lai tās nodotu savām atvasēm. Bērni, kuri palīdz vecākiem dārza darbos, attīsta darba tikumu, atbildību un gūst gandarījumu par pašu paveikto.

Sēklas un stādus sarūpē desmitiem mājsaimniecību

Biedrība “Māsas Veronikas” sēklas, stādus ir izdalījusi teju 70 Smiltenes novada mājsaimniecībām, tostarp Blomes, Palsmanes un Virešu pagastos, – senioriem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, kuriem nav pastāvīga darba, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras atgriežas uz dzīvi laukos un vēlas audzēt ekoloģiski tīrus produktus savam galdam. Kopējā atbalsta summa projekta ietvaros ir nepildi divi tūkstoši – 1950 eiro.

Programmas dalībnieki čakli rosās, dārzos aug tomāti, gurķi, kabači un vēl daudz kas cits, kas vasarā un rudenī papildinās saimes galdu ar pašu audzētu ražu.

“Šim projektam piesakāmies jau vismaz četrus gadus. Tas stiprina ģimeņu pašpietiekamību un cieņpilnu dzīvi.

Kādreiz tās bija aptuveni 30 mājsaimniecības, bet tagad šis skaits ir pieaudzis gandrīz līdz 70. Mēs atšķirībā no citām organizācijām nepiedāvājam mājsaimniecībām darbarīkus vai minerālmēslojumu. Tos katrs pats sarūpē pēc savām vēlmēm. Galvenokārt sarūpējam sēklas un nedaudz arī stādus. Piemēram, pagājušajā gadā vairumā varējām piedāvāt krūmmelleņu stādus, šogad sausseržu. Katru gadu pieprasīti arī tomātu stādi. Sadarbojamies ar kādu vietējo audzētāju pensionāri, kura arī ir priecīga par iespēju realizēt izaudzēto. Viņai ir lielisks piedāvājums, kvalitatīvi stādi. Iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešams šāds atbalsts, apzinām laikus. Pavasarī dalījām sēklas, un tagad jau pirmie stādi nonāk zemē. Saņemot paciņas, arī iedzīvotāji mainās vai dalās ar sēklām. Piemēram, ķirbju, cūku pupu, zirņu vai kādām citām, ja zina, ka pašam tik daudz nevajadzēs. Kas būtiski – programmas dalībnieki prot dalīties, atbalsta viens otru un motivē. Cilvēkiem ir prieks par iespēju nodot citiem gan ražas daļu, gan padomus un kopīgi sagatavot ražu ziemai,” stāsta biedrības “Māsas Veronikas” pārstāve Inita Zaharčuka un saka paldies fondam par iespēju īstenot šo nozīmīgo darbu.

Viņa ir pārliecināta, ka šis projekts ir ļoti vajadzīgs cilvēkiem, dalībnieki šādā veidā ar pārtikas krājumiem nodrošina ne tikai sevi, bet palīdz arī citiem. Piemēram, ievākto ražu ziedojot pansionātiem, sociālajiem centriem, kā arī zupas virtuvei Smiltenē. “Cilvēki ir apmierināti un gandarīti par šo programmu, tas ir pats galvenais. No sēkliņas līdz krājumiem ziemai burciņā – tāds ir rezultāts. Pērn projekta noslēgumā baznīcā rīkojām ražas svētkus. Iedzīvotāji no mājām tik dāsni sanesa gan kartupeļus, gan bietes, gan ķirbjus un citus labumus. Katru gadu projektā iesaistītie ražas novākšanas laikā saņem arī burku vāciņus konservējumiem. Katru gadu es redzu, kā šīs ģimenes ne tikai pabaro savu saimi, bet ziedo arī labdarībai. Atbalsts – konservējumi un dažādi ievārījumi – tiek nogādāti sociālās aprūpes iestādēs, tostarp Raunā un Smiltenē. Tādā veidā iedzīvotāji cits citam palīdz dažādot ēdienkarti. Tiek atbalstīta arī zupas virtuve,” pamato I. Zaharčuka.

Aprunājoties ar mazdārziņu saimniekiem, viņa ir pārliecinājusies, ka mazdārziņš tieši ar savu mazumu ir iespējamā misija kā pensionāriem, tā iesācējiem un jaunām ģimenēm. “Mazdārziņš ir gluži kā dakteris – fizioterapeits. Tie, kas rosās savos mazdārziņos, ir teikuši, ka tas ir pats labākais trenažieris, labākās sporta stundas un lokanākās kustības. Bet vasarā dārzs ir arī sauļošanās zona. Viss vienā. Lai būtu rezultāts – cilvēki iet un dara. Tas dod enerģiju un palīdz būt kustībā – veicina veselību. Aizraušanās ar dārzu mums, latviešiem, nāk no senču senčiem un jācer, ka šīm ģimenēm izdosies tādu pašu entuziasmu ieaudzināt arī jaunākajai paaudzei,” viņa saka un novēl katram, lai izdodas izkustēties, atpūsties un baudīt arī sava darba augļus – gan ēdamos, gan neēdamos, kas sniedz prieku acīm un dvēselei, piemēram, koši zaļš mauriņš un skaista daudzgadīgo puķu dobe.

Programma attaisno cerības

“Programmas īstenošanas gados cilvēku interese par iesaistīšanos programmā “Pats savam SAIMES GALDAM” arvien pieaug,” paudis fonda direktors Mareks Indriksons. “Daudzi atzīst, ka šī ir ne tikai iespēja ietaupīt ģimenes budžetu un nodrošināt saimi ar pārtiku aukstajos mēnešos, bet arī vērtīgs solis ceļā uz lielāku pašpietiekamību. Kā īpaši nozīmīgu pienesumu dalībnieki min iespēju pārtapt no palīdzības saņēmējiem par palīdzības devējiem. Vairāki plāno daļu no izaudzētās ražas ziedot sociālajiem centriem, zupas virtuvēm vai tiem, kuri paši par sevi nespēj parūpēties. Tādējādi tiek turpināta un stiprināta arī labdarības ideja.”

Par Borisa un Ināras Teterevu fondu. Mecenātu Borisa un Ināras Teterevu 2010. gadā nodibinātais ģimenes labdarības fonds atbalsta izcilas un sabiedrībai noderīgas iniciatīvas un veicina kultūras un mākslas, izglītības un zinātnes, sociālās palīdzības, dzīvnieku aizsardzības un kopienu filantropijas attīstību Latvijā un pasaulē.

[democracy id=”190″]

SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

[democracy id=”189″]