Pašvaldības, kur eksistē un tiek izmantota centralizētā siltumapgādes sistēma, ir sadalītas divās nosacītās grupās: 1) siltumenerģijas ģenerācijā izmanto dabas gāzi, 2) siltumenerģijas ražošanai izmanto citus energoresursu veidus.
Pamatā tie ir: šķidrais kurināmais (kā izmantošana dažādu apstākļu dēļ strauji samazinās) un koksnes biomasa. Pēc naftas un tās produktu cenu krituma (pie kā ir piesaistīta dabas gāzes iepirkuma cena), siltumenerģijas tarifi 1. grupas siltumenerģijas ražotājiem apstiprināti atkarībā no dabas gāzes iepirkuma cenas.
Tādēļ, salīdzinot siltumenerģijas tarifus, korekti būtu pieminēt arī to, kādu kurināmo izmanto konkrētais siltumenerģijas ražotājs. Pēc siltumenerģijas ražotāju asociācijas datiem, siltumenerģijas tarifs 2. grupas siltumenerģijas ražotājiem (kuri nav dabas gāzes lietotāji) šajā apkures sezonā svārstās no 25,38 Ls/MWh līdz 41,24 Ls/MWh.
Lai arī kādu resursu izmantotu siltumenerģijas ražošanai, siltumenerģijas ražotājs ir ieinteresēts, lai bez pārtraukumiem un avārijām piegādātu patērētājam siltumenerģiju par pamatotām cenām. Savukārt siltumenerģijas lietotāju galvenokārt interesē tas, lai saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu par pieņemamu cenu. Valkas pilsētā siltumenerģijas cena 2009./2010. gada apkures periodam tika apstiprināta 2009. gada 29. jūnijā.
Siltumenerģijas ražošanas, pārvades un realizācijas izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā apstiprinātajiem samazināti par Ls 44700 (5,6 %) un siltumenerģijas cena ir 35,13 Ls/MWh. Izdevumu kopējās izmaksas par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo ir 79,1 %. Kurināmā piegādātājs tiek izvēlēts konkursa kārtībā.
Šai apkures sezonā šķeldas iepirkuma līgums noslēgts līdz 2010. gada maijam par Ls 4,20 par berm3. Valkas novada dome, ņemot vērā kurināmā iepirkuma konkursa rezultātus un šķeldas atlikumu no vasaras sezonas, uzskata par iespējamu samazināt siltumenerģijas cenu par 6,6 %. Galīgo lēmumu pieņems Valkas novada domes deputāti.
Valkas pilsētas dome ir vienojusies ar siltumenerģijas piegādātāju SIA „Valkas Bioenergo kompānija” par to, ka šajā sezonā no piegādātāja iepirks siltumenerģiju par 29,63 Ls/MWh, kas ir par 7,7 % vairāk nekā iepriekšējā sezonā.
Gatavojoties apkures periodam, SIA „Valkas Bioenergo kompānija” veica liela apjoma remontdarbus: ir uzstādīti papildu sūkņi, iegādāta jauna hidrauliskā stacija bīdāmai grīdai, izremontētas katlu priekškurtuves, nomainīti ārdi, uzstādīti divi siltummaiņi un veikti citi darbi. Šie pasākumi ļaus katlumājā uzstādītajai iekārtai apkures sezonas laikā strādāt ritmiskāk.
Iedzīvotājus ļoti satrauc maksa par piegādāto siltumu, jo samazināto ienākumu dēļ daļai iedzīvotāju būs grūti pilnībā norēķināties par saņemto pakalpojumu, kas savukārt ietekmēs novada domes iespējas norēķināties ar siltuma piegādātājiem.
Siltumenerģijas cenas samazināšana ir iespējama gan ar izdevumu samazināšanu, gan jaunu klientu piesaisti. Taču tas ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē maksu par piegādāto siltumenerģiju. Siltuma ražotājs var izvēlēties visefektīvākos siltuma ražošanas procesus, ietaises un iekārtas ar augstu kurināmā sadedzināšanas lietderības koeficientu, investēt siltumtrašu izolācijā, tomēr gaidītā rezultāta nebūs – ir ļoti nopietni jādomā par siltumenerģijas patēriņa samazināšanu dzīvojamās mājās.
Visās daudzdzīvokļu mājās ir uzstādīti siltummezgli un katrai mājai piegādāto siltumenerģiju apkurei un aukstā ūdens uzsildīšanai uzskaita siltumenerģijas skaitītājs. Ņemot vērā dzīvojamo māju fizisko stāvokli, siltums vienkārši izkūp gaisā caur bēniņiem, zem logu palodzēm, ārsienām, kāpņu telpām.
Par to liecina atsevišķu dzīvojamo māju energoaudita slēdzieni un siltumnoturības rādītājs. Kā piemēru var minēt siltumnoturību Valkas pilsētas dzīvojamajās mājās 2009. gada oktobrī:
Dzīvojamās mājas
nosaukums
Siltumenerģijas patēriņš
apkurei, MWh
Siltumenerģijas patēriņš uz 1m2 mājas apkures platības, MWh/m2
Rīgas 5
14.915
0.016459
Rīgas 6/a
20.461
0.015639
Rīgas 6/b
20.471
0.015682
Rīgas 16
29.098
0.013690
Raiņa 5
32.100
0.015710
Raiņa 12
19.487
0.014926
Raiņa 12/a
24.677
0.014451
Raiņa 14
37.320
0.014716
Raiņa 18
44.689
0.015005
Tālavas 3
25.468
0.013502
Tālavas 5
25.125
0.011815
Tālavas 7
25.811
0.012166
Tālavas 19
26.112
0.012242
Ausekļa 2
33.070
0.014935
Ausekļa 6
40.535
0.016063
Ausekļa 8
27.329
0.013252
Viestura 1
8.481
0.013264
Viestura 3
18.939
0.013139
Semināra 4
20.63
0.015690
Semināra 4/k
11.675
0.016155
Semināra 6
4.488
0.012398
Kūru 9
9.103
0.015136
Domes bulvāris 1
23.58
0.013919
Tirgus 12
13.808
0.015013
Tirgus 14
17.294
0.014054
Tirgus 16
12.946
0.014281
Merķeļa 13
20.652
0.013617
Merķeļa 13/a
37.234
0.010061
Merķeļa 15
41.576
0.011679
Merķeļa 23/1
19.097
0.012503
Merķeļa 23
9.213
0.011701
Stendera 2
32.174
0.012492
Stendera 3
8.014
0.014398
Ausekļa 26
20.284
0.014429
Ausekļa 26/1
29.884
0.013888
Ausekļa 28
21.543
0.015114
Ausekļa 46
30.116
0.014085
Ausekļa 48
21.547
0.015016
Ausekļa 50
23.725
0.016492
Ausekļa 52
19.389
0.013569
Rūjienas 4
36.606
0.016854
Rūjienas 6
36.045
0.016370
Rūjienas 8
29.207
0.013694
Fr. Roziņa 1
19.447
0.013548
Fr. Roziņa 3
19.642
0.013783
Varoņu 28
14.476
0.016672
Varoņu 30
9.023
0.016314
Varoņu 36
6.65
0.016200
Varoņu 38
6.706
0.016456
Varoņu 39a
8.89
0.016638
Varoņu 40
48.618
0.013749
Analizējot datus par siltumenerģijas patēriņu uz 1 m2 apkurināmās platības, var salīdzināt atsevišķu dzīvojamo māju stāvokli. Dzīvojamo māju renovācija ir sāpīgs jautājums, bet agri vai vēlu nāksies domāt par pasākumiem, kas ļautu samazināt patērētās siltuma enerģijas daudzumu.
2009. gada 10. februārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Aktivitātes ietvaros tiks segti līdz 50 % no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas, nepārsniedzot Ls 35 uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.
Priekšnoteikums finanšu atbalsta saņemšanai mājas renovācijai – izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrības vai izvirzīt no iedzīvotāju vidus pilnvaroto pārstāvi ar savu pārvaldes institūciju un pārņemt dzīvojamo māju savā valdījumā. T
ikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki var pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu dzīvojamo māju energoauditiem un renovācijai. Lai varētu pretendēt uz ES finanšu piesaisti namu siltināšanai, Valkas pilsētas dome šī gada aprīlī izveidoja SIA „Valkas namsaimnieks”. Taču, no otras puses, ir nepieciešama arī iedzīvotāju – dzīvokļu īpašnieku līdzdalība.
Likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 8. pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties mājas kopīpašuma esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Joprojām daudzi dzīvokļu īpašnieki ēku kopumā neuztver par savas atbildības objektu. Tāpēc arī pārvaldnieka izvēle un mājas pārņemšana savā valdījumā ir pirmais solis, lai dzīvokļu īpašnieki sāktu apzināties savus pienākumus un atbildību un piedalītos renovācijas procesā ar saviem līdzekļiem.
Šobrīd ekonomiskā situācija ir ļoti sarežģīta un dzīvokļu īpašnieki nevēlas uzņemties papildu slogu kredītu veidā uz ilgāku laika periodu. Taču ilgtermiņā šī iedzīvotāju investīcija noteikti atmaksātos. Par to liecina labās prakses piemēri Valmierā, Cēsīs, Brocēnos un citās pilsētās.Geņa Spiridonova, Finanšu nodaļas speciāliste – finanšu analītiķe
