Februāra pirmajā
dienā sniegpārslu virpuļi mūzikas draugiem atnesa skumju vēsti – uz citu
pasauli devies J.Cimzes Valkas Mūzikas skolas ilggadējs klavierspēles pedagogs
Arnis Ontensons.
Māte – Tamāra Ontensone Valkas mūzikas skolai un pilsētas
kultūras dzīvei veltījusi visu darba mūžu. Viņa arī ieinteresē dēlu par mūziku,
piesēdina pie klavierēm un ierāda pirmos vingrinājumus. Skolas vēsture nav
iedomājama bez erudītajiem un dzīvesgudrajiem skolotājiem – Tamāras un viņas
darba turpinātāja – dēla Arņa Ontensona.
Arnis mācījies Valkas 1. vidusskolā, 1961. gadā pabeidzis
Valkas mūzikas skolu un iestājies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā. Jau
tajā laikā, vēl būdams vidusskolēns, no 1964. līdz 1966.gadam paralēli uzsācis
darba gaitas Cēsu bērnu mūzikas skolā kā klavieru klases pedagogs un
koncertmeistars. Pēc Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas beigšanas, no
1966. gada līdz 2012. gadam, 46 gadus Arņa darba vieta ir J.Cimzes Valkas
Mūzikas skola. Desmit gadus Arnis veicis direktora vietnieka darba pienākumus,
bet viņa sirdsdarbs vienmēr ir bijis mācīt bērniem mūziku, klavierspēli.
Izglītības ceļš Arni vedis tālāk un savu meistarību viņš kaldinājis J.Vītola
Latvija Valsts konservatorijā, to absolvējot 1978.gadā. Arņa pedagoga talants
uzmirdzēja neskaitāmi daudzos viņa audzēkņu priekšnesumos, koncertos un
konkursu sasniegumos. Arņa Ontensona klavieru klasi beiguši 106 audzēkņi, un
gandrīz puse no viņiem turpinājuši mācības mūzikas vidusskolās un
konservatorijā.
Arnis bija neatņemama Valkas pilsētas un rajona kultūras
dzīves sastāvdaļa. Neskaitāmi vakari un dienas pavadīti mēģinājumos, koncertos
un koncertu izbraukumos tuvākās un tālākās vietās: gan kā dažādu kolektīvu
dalībniekam, gan kā koru un vokālo ansambļu koncertmeistaram. Ilgus gadus Arņa balss
skanēja Latvijas mežrūpnieku vīru korī “Silvikola”, viņš vadīja arī vīru vokālo
ansambli. Labprāt uzstājās kā solists – pianists. Kolēģiem spilgti atmiņā
iegūlies Arņa “zelta repertuāra” skaņdarbs – virtuozā, briljantspožā
V.A.Mocarta La mažora klavieru sonātes III daļa, ko tautā pazīstam kā Turku
maršu. Arņa radošums, emocionalitāte, enerģija, aizrautība un azartiskais gars
aizrāva gan viņa audzēkņus, gan kolēģus skolā un kultūras namā, darot kopīgas
lietas līdz teicamam rezultātam. Arī esot Latvijas Republikas Kultūras
darbinieku arodbiedrības Valkas rajona priekšnieks, viņš prata noorganizēt
netradicionālus kopīgus pasākumus, kas bagātina un iedvesmo.
Arnis vairākkārt saņēmis sava darba novērtējumu, bet pats
nozīmīgākais bija 2006. gadā Ordeņu Kapitula piešķirtā Atzinības Krusta Zelta
goda zīme.
Arnis apzinājās savas saknes un savu vietu dzīvē. Visa
pamats bija ģimene, kurā kopā ar sievu Intu izaudzināti trīs braši dēli, kuri
ievadīti mūzikas pasaulē, arī mazmeitai tuva mūzika, viņa beigusi J.Cimzes
Valkas Mūzikas skolu. No skolas un citiem sabiedriskajiem pienākumiem brīvajā
laikā Arņa dvēseli atveldzēja dārza darbi. Viņš prata iekārtot brīnišķīgu dārzu
un izaudzēt krāšņus ziedus, viņa mājas pagalms no pavasara līdz rudenim
dzirkstīja visdažādākajās krāsās.
Mirdzoši baltā ziemas rītā Arnis devies aizsaulē. Lai viegls un gaišs mūžības ceļš!
