Pēc Alūksnes novērojumu stacijas operatīvajiem datiem, 2012.gada janvārī vidējā diennakts āra gaisa temperatūra bija -5,10C, savukārt aizvadītā gada janvārī -5,20C. Šī gada janvārī iedzīvotājiem un organizācijām piegādāta 3785,402 MWh siltumenerģija apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kas ir 105,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri.
No iedzīvotājiem realizētās siltumenerģijas, 7,7% patērēti ūdensvada ūdens uzsildīšanai siltummainī un cirkulācijas sistēmas uzturēšanai. 2012.gada janvārī aprēķina periods par apkuri bija 32 dienas, par 2 dienām vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.Apkures maksas sadārdzināšanos šajā apkures periodā sekmēja siltumenerģijas gala cenas pieaugums par 6,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā apkures perioda cenu.
Pamatojoties uz kurināmā iepirkuma konkursa rezultātiem, šķeldas un malkas iepirkuma cenas ir augstākas. Siltumenerģijas gala cena šajā apkures periodā apstiprināta 35,42 Ls/MWh. Apkures periodā tā būs nemainīga, ja kādu apstākļu dēļ nemainīsies virs 10% cenas aprēķinam izmantotie prognozētie apjoma rādītāji vai par 5% cenas aprēķinā iekļautās prognozētās kopējās izmaksas.
Maksu par apkures pakalpojumu ietekmē vēl viens faktors. Katrā mājā ir uzstādīts kopējais siltumenerģijas skaitītājs, kas uzskaita mājas patērēto siltumenerģijas daudzumu. Atsevišķs skaitītājs uzskaita karstā ūdens patēriņu. Ir gadījumi, kad visos dzīvokļos ir uzstādīti karstā ūdens skaitītāji, tomēr kopējā karstā ūdens skaitītāja rādījumi nesakrīt ar dzīvokļos uzstādīto karstā ūdens skaitītāju rādījumiem.
Jebkurā gadījumā ir jāsamaksā pa visu mājas patērēto siltumenerģiju. Šajos gadījumos pārējo izlietoto siltumenerģiju ūdensvada ūdens uzsildīšanai pievieno apkures pakalpojumam un dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks maksā, proporcionāli dzīvokļa kvadratūrai.
2012.gada janvārī pilsētā daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem par saņemto siltumu apkurei bija jāmaksā vidēji 1,0949 Ls/m2. Maksa par vienu kvadrātmetru apkurināmās platības iedzīvotājiem noteikta bez PVN 12%, jo arī rēķinos PVN summa ir izdalīta atsevišķi.
Apkopotā informācija liecina, ka 2012.gada janvārī vidējā maksa par 1 m2 apkurināmo platību iedzīvotājiem Rūjienas ielu mikrorajonā bija 1,0934 Ls/m2, centrā – 1,0428 Ls/m2, Merķeļa ielu mikrorajonā – 1,0428 Ls/m2, Tirgus ielas un Domes bulvāra mikrorajonā – 1,2083 Ls/m2, Lauktehnikas mikrorajonā – 1,1498 Ls/m2.
Visdārgākā apkure janvārī bija Rīgas 5 – 1,2498 Ls/m2, Rīgas 6A – 1,2481 Ls/m2, Raiņa 12 – 1,2481 Ls/m2, Merķeļa 13 – 1,2458 Ls/m2, Ausekļa 50 – 1,2455 Ls/m2, Tirgus 12 – 1,2459 Ls/m2, Tirgus 16 – 1,2445 Ls/m2 un Lauktehnikas rajona mazdzīvokļu mājās. Vismazāk iedzīvotājiem par apkures pakalpojumu bija jāmaksā Tālavas 7 – 0,8764 Ls/m2, Ausekļa 8 – 0,9110 Ls/m2, Merķeļa 13A – 0,9512 Ls/m2, Merķeļa 15 – 0.9791 Ls/m2, Rīgas 16 – 0,9995 Ls/m2.
Ausekļa 46 ir pirmā renovētā daudzdzīvokļu māja pilsētā un šajā apkures sezonā iedzīvotāji sāk izjust renovācijas augļus. Renovācijas rezultātā ir panākts siltumenerģijas ietaupījums un dzīvokļos ir patīkams mikroklimats. Maksa par apkuri šajā mājā janvārī bija 0,6318 Ls/m2, kas ir 57,7% no vidējā rādītāja janvārī. 2011.gada janvārī mājas iedzīvotāji par apkures pakalpojumu maksāja 1,0923 Ls/m2.
Dzīvojamo māju Rīgas 16 un Merķeļa 23 dzīvokļu īpašnieki jau izgājuši vairākus etapus dokumentācijas kārtošanā un māju pārņemšanā īpašnieku pārvaldīšanā. Top nepieciešamā dokumentācija līguma slēgšanai ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Eiropas Reģionālās Attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanu.
Ausekļa 26 dzīvokļu īpašnieki izrādījuši interesi uzsākt dzīvojamās mājas renovāciju. Arī dzīvojamo māju Ausekļa 2 un Tālavas 7 dzīvokļu īpašnieki izteikuši vēlmi pārņemt mājas īpašnieku pārvaldīšanā, lai varētu uzsākt māju renovācijas procesu. Tā uzsākšanai jāpiekrīt vismaz 50%+ 1 no dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotāju maksātspējai jābūt ne mazākai kā 80%.
Dzīvojamo māju renovācijas finansēšanā ar līdzfinansējumu līdz 50 vai pat 60% no kopējās mājas kopīpašuma renovācijas summas var piesaistīt no ERAF. Protams, ka mājas renovācija ir saistīta ar lieliem izdevumiem no dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Ir vairākas iespējas iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus šādam pasākumam, tomēr dzīvojamo māju īpašnieku un īrnieku renovācijas finansējuma izvēlē dominē bankas aizdevums. Daudzdzīvokļu māju renovācija ļauj ne tikai samazināt izdevumus par siltumenerģiju, bet pagarina ēkas mūžu un paaugstina tās tirgus vērtību.
