Vēlākais, līdz nākamā gada 31. augustam Smiltenē būs par vienu daudzdzīvokļu māju vairāk. Četrstāvu namā atradīsies 30 īres dzīvokļi: septiņi – vienistabas, 18 – divistabu un pieci – trīsistabu.

Ap ēku tiks izveidota labiekārtota teritorija ar atpūtas zonu un stāvlaukumu.

Uz jaunajiem dzīvokļiem jau stāv rindā

Lai paplašinātu dzīvojamo fondu, veicinātu ilgtspējīgu pilsētvides attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti Smiltenes novadā, pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP” Smiltenes novada domes pilnvarojumā uzsākusi zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājas būvniecību Pļavas ielā 3 (dabā šīs ielas, kas būs Limbažu ielas atzars, vēl nav).

Jaunās īres mājas būvniecība tiks īstenota ar valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” atbalstu, izmantojot zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumu programmu.

Ņemot vērā to, ka šī programma neparedz īres tiesību izsoli, tad uz Pļavas ielas 3 dzīvokļu īri ir “dzīvā” rinda. Pieteikties pašvaldībā var jau tagad atbilstoši “ALTUM” programmas kritērijiem, informē SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš. Vietvara jau ir saņēmusi 13 pieteikumus (pēc situācijas uz 8. jūliju). Iesniegums ir jāadresē Smiltenes novada pašvaldībai, kas tālāk to novirzīs pašvaldības Dzīvokļu komisijai.

Jaunbūvējamā māja ar 30 īres dzīvokļiem Pļavas ielā būs solis pretī tam, lai mazinātu ekonomiski attīstītajā Smiltenes novadā ļoti aktuālu problēmu – dzīvojamā fonda trūkumu, kas it sevišķi ir jūtams novada administratīvajā centrā Smiltenē.

Mājokļu trūkst gan jaunajām ģimenēm, gan ienācējiem no citiem novadiem, kuri Smiltenē vai apkārtnē var atrast darbu, bet reāli strādāt nevar, jo nav, kur dzīvot.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” projekta “Sarežģītā Latvija” ietvaros meklē atbildes uz jautājumiem, kā šo problēmu var risināt gan Smiltenes novadā, gan arī Valkas novadā, kur Valkā arī vajadzīgi īres dzīvokļi, lai iedzīvotājus “nenosmeltu” robežas otrā pusē esošā Igaunijas pilsēta Valga.

Mājokļus izvirza par pašvaldības prioritāti

Smiltenes novadā ir labi attīstīta uzņēmējdarbība visas Latvijas mērogā. Saskaņā ar “Lursoft” datiem par 2024. gadu Smiltenes novadā ir reģistrēti 3447 uzņēmumi.

Šogad jūnijā “Luminor” banka publiskoja savu jaunāko ekonomisko apskatu par Latvijas novadu un pilsētu attīstību, mērot tajos strādājošo eksportējošo uzņēmumu algu dinamiku. Šajā apskatā kā izteikti veiksmīgu pašvaldību piemēri īpaši izcelti ir Smiltenes, Ādažu un Bauskas novadi. Smiltenes novada veiksmes stāsts ir ieguldījumi kokapstrādē un to radītais pieaugums.

Taču novada administratīvais centrs Smiltene ir salīdzinoši maza pilsēta (5351 iedzīvotājs 2024. gadā), un mājokļu piedāvājums darbspējīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm var būt ierobežots salīdzinājumā ar lielākām pilsētām, piemēram, Valmieru. Darbiniekiem no citiem novadiem jāieplāno mājokļa meklēšana laicīgi, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

To apzinās arī Smiltenes novada pašvaldības dome, kuras vadības izvirzītajos rīcības mērķos un prioritātēs turpmākajiem četriem gadiem mājokļu pieejamība ir absolūta prioritāte. To sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.

Tas nozīmē, ka Smiltenes novada attīstības projektos prioritāte ir jauniem mājokļiem un daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Pašvaldības mērķi šajā jomā ir arī pamesto un neapdzīvoto telpu apzināšana un iespējamā attīstība, esošo apbūves gabalu plānveidīga atsavināšana (pārdošana izsolē), lai veicinātu privātmāju celtniecību, plānveidīga to īpašumu pārņemšana, kam nav īpašnieku, publiskās un privātās partnerības projektu iniciācija sadarbībā ar attīstītājiem un vietējiem uzņēmumiem.

“Mēs kā pašvaldība izmantosim pilnīgi visas iespējas, kādas mums ir, lai risinātu dzīvojamās platības jautājumu. Izmantosim valsts programmas, runāsim ar attīstītājiem un uzņēmējiem, kuriem ir lielāks darbinieku skaits, lai saprastu, vai viņi būtu gatavi iesaistīties publiskās un privātās partnerības projektos un garantēt īrniekus. Visā novadā, it īpaši Apē, Raunā un Smiltenē, apzinām īpašumus, kuri ir bez īpašnieka, un, ja tur kaut kas būs no potenciālā dzīvojamā fonda, uzsāksim procesu, lai iegūtu pašvaldības īpašumā un pēc tam piedāvātu izsolē. Mājokļu pieejamība ir ļoti svarīga, jo Smiltenes novadam ir ekonomiskā vilkme, – varam piesaistīt cilvēkus, jo šeit ir vajadzīgi darbinieki. Visiem novadiem nav tādu priekšrocību, jo ir novadi, kuros ir lielāks bezdarbs,” uzsver Ervins Labanovskis.

No domes kopējām vadlīnijām mājokļu jautājumā atšķirīgs viedoklis ir Smiltenes novada domes deputātam Ģirtam Freibergam. Viņš uzskata, ka pašvaldībai vai tās kapitālsabiedrībai pašai mājas nav jābūvē.

“Labāk šo naudu, tāpat kā dažās citās pilsētās, piemēram, Jelgavā vai Cēsīs, varēja aizņemties privātais attīstītājs, un viņš uzbūvētu šos mājokļus un pēc tam iznomātu iedzīvotājiem. Tad aizņēmums nav uz pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības pleciem. Un privātais, manuprāt, vienmēr uzbūvēs lētāk un izdevīgāk. Šādā veidā tiek arī kropļots nekustamā īpašuma tirgus. Un, galvenais, šie nebūs lēti jaunie mājokļi. Manuprāt, par divu vai trīs istabu dzīvokļa īri būs jāmaksā starp 500 un 700 eiro. Tie būs seši līdz septiņi eiro par kvadrātmetru. Cena ir kā bagātniekam, bet ne dzīvokļa izmērs, jo programma uzliek būvēt noteikta izmēra dzīvokļus,” viedokli pauž Ģirts Freibergs.

Pļavas ielas dzīvokļus izīrēs, skatoties ģimeņu ienākumus

Smiltenieši jau ir pamanījuši strādājam būvniekus Rīgas un Limbažu ielas krustojuma rajonā, kur pēc novada domes pašvaldības pasūtījuma tiek izbūvēti inženiertīkli uz zonējumā paredzēto daudzdzīvokļu māju teritoriju Pļavas ielā. Pavisam tur perspektīvā plānota vieta pieciem šādiem namiem. Pirmā no tiem par realitāti kļūs jau pieminētā SIA “Smiltenes NKUP” 30 zemās īres dzīvokļu mājas jaunbūve Pļavas ielā 3. Tā atradīsies šobrīd neapbūvētajā teritorijā starp Raiņa un Audēju ielu.

Šogad maijā SIA “Smiltenes NKUP” parakstīja līgumus ar Rīgā reģistrētu daudznozaru būvuzņēmumu SIA “MONUM” par daudzdzīvokļu īres mājokļa un tam nepieciešamo inženiertīklu projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem Pļavas ielā 3, Smiltenē īstenošanu par kopējo līguma summu 3 479 696,22 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Līgums parakstīts arī ar uzņēmumu SIA “Marčuks” par projekta autoruzraudzību, kur kopējā līguma summa ir 24 064,48 eiro ieskaitot PVN.

Ar “ALTUM” līgums parakstīts par projekta īstenošanas aizdevumu uz 30 gadiem. Kopējā aizdevuma summa ir 3 250 040 eiro bez PVN.

“Esam soli tuvāk projekta realizācijas mērķim, – 12. jūnijā saņēmām Smiltenes novada pašvaldības būvvaldes izsniegtu būvatļauju četru stāvu ēkas būvniecībai. Detalizētu projektu ģenerāluzņēmējs SIA “MONUM” plāno būvvaldē iesniegt augusta sākumā. Tiklīdz būvvalde to apstiprinās, tā rudenī varēs uzsākt būvdarbus,” stāsta SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš.

Šis ir jau otrais īres daudzdzī-
vokļu mājokļu projekts, kuru īsteno Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP”. Pirmais ir 24 dzīvokļu nams Smiltenē, Daugavas ielā 7A.

Lai varētu īrēt dzīvokli zemas īres cenas mājoklī, ko atbalsta “ALTUM” programma un kādi būs dzīvokļi Pļavas ielā 3, mājsaimniecībām jāatbilst noteiktiem ienākumu kritērijiem. Tie tiek pielāgoti atbilstoši dzīvokļa veidam un ik gadu tiek indeksēti atbilstoši inflācijas līmenim.

Pēc pašreiz “ALTUM” mājaslapā pieejamās informācijas par zemas īres mājokļu būvniecību īres maksas griesti 2025. gadā ir 6,47 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi: nepārsniedz 1681 eiro vienas istabas dzīvoklim; nepārsniedz 2896 eiro divu istabu dzīvoklim; nepārsniedz 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim.

Trīs un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas.

Programma paredzēta mājsaimniecībām, kas nevar atļauties iegādāties mājokli uz tirgus nosacījumiem, bet kuru ienākumi pārsniedz sociālo mājokļu saņemšanas kritērijus, tostarp jaunajiem speciālistiem, kuriem mājokļa pieejamība ir būtiska darbaspēka mobilitātes nodrošināšanai.

Lai pretendētu uz dzīvokli, jāreģistrējas attiecīgās pašvaldības rindā, jo pašvaldībām ir jānoslēdz pilnvarojuma līgums ar attīstītāju par īres māju būvniecību un izīrēšanu. Pašvaldības nosaka konkrētus kritērijus un kārtību īrnieku reģistrēšanai.

Brīvu mājokļu trūkums ietekmē uzņēmumu darbu

Smiltenes novada pašvaldība jau veikusi iestrādes, lai šajā pašā Pļavas ielas kvartālā, iespējams, būtu vēl viena daudzdzīvokļu māja ar 40 īres dzīvokļiem, un to īrē ierobežojumu nebūs. Īres maksa atbilstu tirgus cenai. Pieteikties varētu ikviens interesents.

Smiltenes novada pašvaldība ir iesaistījusies valsts mēroga publiskās un privātās partnerības projektā par īres māju attīstību. Līdzdalībai šajā projektā tika uzrunātas visas pašvaldības, kurām ir aktuāls mājokļu jautājums un kuras definējušas, ka to teritorijā trūkst dzīvojamās platības, informē Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.

“Finanšu ministrija 2024. gadā izdeva informatīvu ziņojumu par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu, un tagad tā ir nodota valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” projekta īstenošanai. Programmai ir piesaistīts Eiropas Investīciju bankas finansējums. Latvijā paredzēts izbūvēt ap 3000 dzīvokļu. Kopējais ieguldījums ir 100 miljoni eiro. Viss projekts ir sadalīts trijās lotēs atkarībā no katra gatavības pakāpes. Mēs esam 2. lotē,” skaidro Andris Lapiņš.

Šomēnes Smiltenes novada pašvaldība tiekas ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvjiem sanāksmē, lai pārrunātu projekta tālāko virzību un nosacījumus.

Uz pozitīvu risinājumu cer ne tikai iedzīvotāji. Tas ir aktuāli arī uzņēmējiem. Arī akciju sabiedrība “Smiltenes piens”, kas ir viens no lielajiem darba devējiem Smiltenē, saskaras ar problēmu darbinieku piesaistē, jo pilsētā trūkst mājokļu.

Mājokļu trūkums ir ļoti aktuāla problēma tik aktīvai pilsētai, kāda ir Smiltene, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Ilze Bogdanova, AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja.

“Ja pašvaldībai ir mērķis attīstīt uzņēmējdarbību, palielināt Smiltenes pilsētas un novada konkurētspēju un labklājību, tad ar steigu ir jārīkojas mājokļu jautājumā un ne tik skrupulozi, ievērojot visas birokrātiskās prasības, jo tas prasa laiku un ievelkas ilgi. Pašvaldības rīcībā esošās mājas vai dzīvokļi būtu jāpiedāvā uzņēmējiem kā īres dzīvokļi. Mūsu uzņēmumā ir vakances. Īstenojām lielu investīciju projektu, un mums ir nepieciešami augstas raudzes darbinieki, kuri vēlas mācīties un strādāt ar jaunām, modernām ražošanas iekārtām, taču Smiltenē potenciālie darbinieku resursi ir izsmelti. Arvien vairāk darbā piesakās cilvēki no Mārsnēniem, Liepas, Valmieras, Trikātas, Vijciema, Sedas un citurienes, arīdzan no ģimenēm, kas ir atgriezušās no ārzemēm, bet nav iespējas Smiltenē par saprātīgu cenu dabūt īres dzīvokli. Mēs saviem darbiniekiem nekompensējam transporta izdevumus. Ir arī otra lieta, – ja darbiniekam ir jāmēro ceļš uz darbu, piemēram, kādas 40 minūtes vienā virzienā, tas ļoti nogurdina,” stāsta Ilze Bogdanova.

Smiltenes novada pašvaldība šopavasar vērsās pie uzņēmējiem ar aicinājumu elektroniski aizpildīt aptaujas anketu, lai noskaidrotu, vai viņu vadītais uzņēmums ir saskāries ar grūtībām piesaistīt darbiniekus dzīvojamā fonda trūkuma dēļ Smiltenes novadā. Atsaucās 20 uzņēmēji. Vairākums (12) atzina, ka viņu uzņēmums ir saskāries ar šādām grūtībām. Uzņēmēji arī norādīja, ka darbinieku izmitināšanā interesē galvenokārt zemas īres maksas dzīvokļi.

SS.com sludinājumos redzams, ka Smiltenē šobrīd īres dzīvokļu piedāvājums ir minimāls, – var īrēt vienistabas dzīvokli par 100 eiro mēnesī. Tiek pārdoti daži divistabu dzīvokļi cenu amplitūdā no 36 000 līdz 49 900 eiro, un viens vienistabas dzīvoklis par 31 500 eiro.

Valcēnieši mājokli meklē Igaunijas Valgā

Necik daudz labāk ar mājokļu pieejamību nav Valkā. Valkā atrast īres dzīvokli ir sarežģīti, turklāt cenas nu jau ir diezgan augstas, taču kaimiņu pilsētā Valgā, Igaunijā, piedāvājums ir lielāks, par novēroto stāsta Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

“Ir izteikti vērojams, ka ģimenes darbspējas vecumā pārceļas uz Valku un būtiska viņu daļa īrē dzīvojamo platību Valgā. Tas nav labi no pašvaldības viedokļa, jo šie cilvēki integrējas igauņu pusē un ilgākā termiņā viņus pazaudējam,” atzīst Vents Armands Krauklis.

SS.com sludinājumos redzams, ka Valkā šobrīd izīrē vienistabas dzīvokli par 100 vai 150 eiro par kvadrātmetru. Tiek pārdoti, piemēram, divistabu dzīvokļi cenu amplitūdā no 14 000 eiro līdz 19 000 eiro un trīs istabu dzīvoklis par 20 000 eiro.

Lai uzlabotu situāciju ar mājokļu pieejamību Valkā un piesaistītu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, novada pašvaldība startēs sociālo mājokļu būvniecības programmā.

“Pirmdien, 7. jūlijā, mums bija darba grupas sanāksme. Tajā norunājām, ka sniegsim projektu par 10 no nulles būvējamām rindu mājām ar fokusu uz ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Vieta varētu būt Blaumaņa ielā. Mums ir diezgan daudz ģimeņu, kuras dzīvo divās vai trijās istabās, viens otram uz galvas, un pašvaldībai nav, ko piedāvāt. Rindu mājas būtu ar vismaz četrām istabām, un tas būtu labs veids, kā šīm ģimenēm uzlabot dzīves kvalitāti,” projekta īstenošanas gadījumā cer Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Taujāts, cik tālu pavirzījies projekts ar plānoto dzīvojamo īres māju Valkā, Voldemāra Roberta Zāmuela ielā (daudzdzīvokļu mājas vienā kāpņu telpā), Vents Armands Krauklis atzīst, ka šis projekts ir iestrēdzis.

“Šajā kāpņu telpā ir vairāk nekā 10 nepabeigtu dzīvokļu. Pašvaldība tos atpirka ar domu pārbūvēt un laist tirgū. Taču ir problēma, – viens dzīvoklis šajā kāpņu telpā savulaik ir privatizēts, un pašvaldība vismaz pagaidām nespēj vienoties ar īpašnieku par tā atpirkšanu. Jau sen to vajadzēja nokārtot, bet acīmredzot nevienam tas pēdējos divos gados nelikās svarīgi. Neesam arī valsts mēroga publiskās un privātās partnerības projektā par īres māju attīstību (kurā ir Smiltenes novada pašvaldība – redakcijas piezīme). Tagad attiecībā uz Zāmuela ielas īres mājas projektu dažās dienās izdarīt neko nevar, jo mājokļu programmas termiņš ir diezgan īss. Mēs vēl neatmetam šo ideju, bet šķiet, ka tomēr šoreiz uz šo uzsaukumu nesanāks,” domā pašvaldības vadītājs.

Smiltenes novadā remontē un izīrē sociālos mājokļus

Smiltenes novada pašvaldība sociālo mājokļu būvniecības programmā piedalās ar projektu “Sociālo mājokļu atjaunošana Smiltenes novadā”. Šajā projektā tiek remontēti 17 dzīvokļi Apes, Bilskas, Drustu, Launkalnes, Grundzāles, Palsmanes, Raunas un Variņu pagastos. No tiem 13 dzīvokļi jau ir sakārtoti un tiek nodoti lietotājiem – sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām. Četri dzīvokļi vēl tiek remontēti. Darbus veic SIA “A.P.E Build”, kas uzvarēja iepirkumā.

“Galvenā projekta darbība ir atjaunot 17 mājokļus, kuru stāvoklis ir vērtējams kā slikts vai pat ļoti slikts. Projekta ietvaros notiek dažādi mājokļu atjaunošanas darbi, kas ietver strukturālu bojājumu novēršanu (bojātu durvju un logu nomaiņu), kosmētisko remontu, atbilstošu dušas un tualetes mezglu izveidi, apkures sistēmas modernizāciju, novecojušas vai neesošas infrastruktūras uzlabošanu un citus darbus,” informē Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Dille.

Pirmie pabeigtie dzīvokļi jau ir piedāvāti pašvaldības palīdzības reģistrā esošajām personām, kas atbilst Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra noteikumu Nr.538 noteiktajai mērķa grupai un ar kurām tiks slēgti īres līgumi. Tās ir sociāli un ekonomiski mazaizsargātas, nelabvēlīgā situācijā esošas mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, cilvēki ar īpašām vajadzībām un tamlīdzīgi.

“Iedzīvotāji, apskatot piedāvātās telpas, ir patīkami pārsteigti par redzēto un tiešām novērtē to, ka ir nodrošināta piekļuve atbilstošām dzīvojamajām telpām,” atzīst Ieva Dille.

Kopējās projekta izmaksas ir 338 519,60 eiro, no kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 252 875 eiro , bet Smiltenes novada pašvaldības kopējais līdzfinansējums projektā ir 85 644,60 eiro.

UZZIŅAI

Vai Jūsu uzņēmums ir saskāries ar grūtībām piesaistīt darbiniekus dzīvojamā fonda trūkuma dēļ Smiltenes novadā?

Jā: 12.

Nē: 4.

Cik dzīvokļi būtu nepieciešami: Zemas īres maksas: 20–22 Pieejamas īres cenas: 14–17 Līgums par dzīvokļa iegādi: 5 Kopā nepieciešami 39–44 dzīvokļi Aptaujā piedalās 20 respondenti Avots: Smiltenes novada pašvaldības veiktā uzņēmēju aptauja

[democracy id=”205″]

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .