Daba rāda savu varenumu

Milzīgi krusas graudi, lūstoši koki, sabojātas automašīnas, sacaurumoti jumti, izskaloti ceļi, iznīcināti mazdārziņi, elektroapgādes traucējumi un šoks, spēcīgā negaisa epicentrs piektdienas vētrā bija Smiltenes novads, Valkā vētra gāza kokus, bet krusa aizgāja secen.

Aizvadītās piektdienas vakarā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un VUGD bija izsludinājuši visaugstāko jeb sarkano brīdinājumu par Latvijas ziemeļaustrumos gaidāmu pērkona negaisu.

11. jūlija vakarā Smiltenes novadā īpaši spēcīgs pērkona negaiss un lielgraudu krusa vislielākos postījumus nodarījusi Variņu, Palsmanes un Bilskas pagastā. Daļa īpašumu palikuši bez elektrības. Daudzviet biruši krusas graudi, pārsniedzot piecus centimetrus. Sociālajos tīklos ievietotajās fotogrāfijās redzams, ka dažviet krusas graudi vairāk līdzinās milzīgiem asiem ledus gabaliem, kas krītot nodarījuši lielu skādi. Iedzīvotāji informējuši par izsistiem logiem, mašīnu stikliem, saskādētiem jumtiem un sabojātiem saules paneļiem. Reaģējot uz situāciju, ja nepieciešama palīdzība, Smiltenes novada pašvaldība pagastu iedzīvotājus aicināja sazināties ar konkrētā pagasta un apvienības pārvaldes vadītāju.

Spēcīgā lietus ietekmē vairākos pagastos ir izskaloti ceļi. Notiek autoceļu apsekošana un iespēju robežās sakārtošana, bet, ņemot vērā nodarījuma apjomus, darbi tiek turpināti arī šajā nedēļā. Iedzīvotāji tika aicināti būt uzmanīgiem un ziņot pašvaldībai par izskalotajiem autoceļiem.

Mazāki krusas graudi un spēcīgas lietusgāzes, pērkons un zibens vērojami arī Smiltenē un Valkas novadā, – pilsētā lūzuši koki, pēc lietavām pārplūdušas ielas. Būtiski vētras postījumi fiksēti arī Lugažu muižas teritorijā un citviet.

Kā ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvalde, Vidzemē piektdien saņemti 28 izsaukumi uz pērkona negaisa un vēja brāzmu radīto postījumu seku likvidēšanas darbiem, no tiem visvairāk – Valkas novadā. Daudzi valcēnieši jau piektdienas vakarā devās lūkot vētras postījumus, jo ātri vien izplatījās ziņas, ka nogāzti vairāki koki. Arī “Ziemeļlatvija” apsekoja pilsētu un ievēroja, ka vētra gāzusi tieši lielos kokus. Papētot kokus, redzams, ka tiem vidus ir stipri bojāts un iztrūdējis un tas bijis tikai laika jautājums, kad koks kritīs.

Apzina postījumus

Lielus postījumus piedzīvojis Bilskas pagasts, kur daudziem iedzīvotājiem lielgraudu krusa sasitusi automašīnu logus, jumtus, bojāti saules paneļi. Daļa iedzīvotāju plāno vai jau ir vērsušies pašvaldībā pēc palīdzības, lai novērstu vismaz daļu postījumu.

Vētrā smagi cietusi arī Mēru muiža, kurai izsisti ārlogi, sadragāts jumts – tajā ir caurumi, caur kuriem šobrīd spīd saule un līst lietus.

“Šī vasara nav bijusi mums labvēlīga. Tāda krusa vēl nebija piedzīvota. Krusas graudi lielāki par golfa bumbiņu. Piektdien devos uz Mēriem. Tur radīti nopietni postījumi. Cilvēki bija apjukuši pēc notikušā, kas nu kuram ir sapostīts. Līdz šim pašvaldībā vērsušās sešas ģimenes, bet, visticamāk, sākot ar šodienu, būs daudz vairāk tādu, kam nepieciešama palīdzība. Šodienas laikā centīsimies apjaust tās mājsaimniecības, kurās iedzīvotājiem saviem spēkiem neizdodas novērst negaisa sekas,” pirmdienas rītā “Ziemeļlatvijai” stāsta Linda Karlsone, Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja.

Viņa uzsver, ka katrs gadījums tiks izskatīts un vērtēts individuāli. “Mēru muižas jumts ir pamatīgi cietis, tas viennozīmīgi būs jāatjauno. Tagad ir jāparūpējas un jāsaprot, kā rīkoties, lai neciestu Mēru muižas muzeja krājums, līdztekus risinot sarunas ar apdrošinātājiem. Būtiski cietis arī daudzdzīvokļu mājas “Kastaņi” jumts. Principā liela daļa šīfera jumtu, kas mums ir Mēros, ir pagalam, nemaz nerunājot par automašīnām. Reti kuram varbūt ir bijusi KASKO apdrošināšana, kas šādos gadījumos varētu palīdzēt,” viņa saka.

Taujāta, kā un vai visiem pašvaldība varēs palīdzēt, vēl nav zināms, jo jārēķinās, ka arī citviet novadā ir bijuši vērā ņemami postījumi un šādu iesniegumu varētu būt daudz.

“Pirms dažiem gadiem, kad bija vētras postījumi, ar kuriem galvenokārt saskārās Lobērģu iedzīvotāji, likumā noteiktā kārtībā krīzes gadījumos pašvaldība piešķīra finansiālus līdzekļus vētras seku likvidēšanai. Tad šādi gadījumi bija daži un varēja palīdzēt visiem, šoreiz situācija ir citādāka. Ņemot vērā tos postījumu apjomus, kas šobrīd ir Mēros, es pieļauju, ka risinājumi būs jāmeklē mazliet citādi, visai iespējams, ka pašvaldībai būs jālūdz atbalsts arī no valsts,” saka L. Karlsone.

Būtiski zaudējumi

Saimniecībā “Palejas” sapostītas daudzas ēkas, bet govīm bijis pamatīgs stress un izbīlis, tām strauji saruka izslaukums, dažas govis pārstāja dot pienu pat vairākas dienas.

“Esam bijuši tieši epicentrā, ko tādu piedzīvoju pirmo reizi. Saimniecības ēkas sacaurumotas pamatīgi. Zibens iespēra kaimiņiem satelīta šķīvī un viņiem sadega visas elektroierīces, un līdz ar to arī mums piektdien nebija elektrības no sešiem vakarā līdz pusvieniem naktī. Šis spēriens pie kaimiņiem bija tāds, ka arī mums viss kūtī nopaukšķēja, lopi pārbijās un metās laukā, kur savu varu rādīja daba ar lielām krusas bumbām. Pamatīgs stress visiem,” piektdienas notikumos dalās Jogita Lucāne, “Paleju” saimniece Mēros.

Piena lopkopības saimniecībā elektrības padeve ir ļoti būtiska, bet savlaicīga bojājumu novēršana tomēr izpalika. Govīm izpalika vairāk kā viena slaukšanas reize.

“Elektrotīkla bojājumi tika pieteikti, sarunā ar klientu apkalpošanas centru uzsverot, ka mēs esam zemnieku saimniecība, kurā ražo pienu. Tas arī ir redzams līgumā, ko esam noslēguši ar “Latvenergo”. Tikai pēc desmitiem vakarā ieradās viena brigāde no Cēsīm un paziņoja, ka viņi tikai apseko situāciju un tūliņ jau pēc viņiem braucot otrā brigāde, kura tad arī novērsīšot bojājumu, bet tas tūlīt bija pusvienos naktī. Šī brigāde bija no Siguldas. Protams, neskatoties uz to, ka mums ir pārsprieguma drošība, slaukšanas robotam tāpat bija sadedzis kāds bloks, kur nācās gaidīt, kamēr ierodas tehniskais dienests un novērš bojājumu. Govis atsāka slaukties tikai pusčetros no rīta. Šādas stundas piena nozarē rada zaudējumus. Ikdienā pie robotizētas slaukšanas govs tiek slaukties ik pēc sešām stundām. Lopkopji jau zina, ja govs kādu iemeslu dēļ “norauj” pienu, tad iepriekšējos izslaukumus ir grūti dabūt atpakaļ. Daba parādīja savu varenumu. Dažas minūtes dabas nepārvaramas varas iespaidā un esam “izģērbti”,” saka Jogita.

Viņa stāsta, ka saimniecības ēkas nebija apdrošinātas. Vērsīšoties pašvaldībā, no kuras cer uz palīdzību, vismaz savācot veco šīferi, ko nāksies mainīt.

“Neiedomājami skati. Visas malas rībēja, kad krusa bira. Krusas gabali tika zemē iesisti. Tikai ar laiku izkusa. Pagalms sacaurumots. Bedres palikušas tādas, ka tagad gluži vai golfu var spēlēt. Negaisa laikā piemājas dīķis kā burbuļvanna vārījās. Bumbas krita, un ūdens meta augstus viļņus. Diemžēl arī mums ir postījumi. Saskādēts gan auto, gan mājas jumts, nu jādomā, kā remontēt,” saka palsmaniete Birute Mežale.

Apzina krusas izmērus

Publiskajā telpā izskanējis, ka lielākais (fiksētais) krusas grauds bijis 11,5 centimetru izmērā, tādējādi uzstādot Latvijas krusas grauda izmēra absolūto (neoficiālo) rekordu. Līdz šim tik liela izmēra krusas grauds Latvijas teritorijā vēl nav reģistrēts.

“Mērīšana tika veikta pēc references objekta, kas šajā gadījumā bija nomināla viena eiro monēta. 11,5 centimetri ir oficiālais mērījums, ko kopā ar kolēģiem no Eiropas bīstamu vētru laboratorijas (ESWD) veicām un ievietojām datubāzē,” laikrakstam norāda Martins Bergšteins, TV3 laika ziņu moderators, Eiropas bīstamu vētru laboratorijas novērotājs Latvijā.

“Tieši ar šīs organizācijas ekspertu palīdzību strādājām kopā, lai izvērtētu piektdienas krusas izmērus un arī citu postošu negaisu pavadošo parādību intensitātes un sekas. Apgalvojumiem par to, ka 11,5 centimetru krusas grauds ir “feiks”, nav pamata – krusa ir ļoti lokāla parādība un pat pārsimt metru attālumā tās izmēri var krasi atšķirties. Līdzīgi notika 2023. gada 18. augustā, kad Jelgavas centrā krusas graudu izmērs nepārsniedza divus centimetrus, bet Tērvetes ielas apkārtnē to izmērs pārsniedza sešus līdz septiņus centimetrus. Tas viss pilsētas ietvaros,” viņš pamato.

Pēc piedzīvotā iedzīvotāji neslēpj savas emocijas. “Tādu krusu es savā mūžā neesmu redzējis. Izmērījām, pie mums krusa bija septiņi centimetri diametrā, bet esmu dzirdējis, ka citviet vēl iespaidīgāki bumbuļi no debesīm biruši. Pirms dažiem gadiem bija novērota gana iespaidīga krusa, bet šādi krusas graudi nav bijuši. Vistrakākie postījumi ir bijuši Mēros, cik man zināms. Arī mūspusē krusas graudi ir papostījuši dārzus. Vairākiem iedzīvotājiem sadragāti jumti, galvenokārt ondulina jumta segums. Arī iepriekšējā vētrā, kas bija pirms kādas nedēļas, mūsu pagastā vējš bija ieskrējies, daudzviet sagāžot kokus,” stāsta Valdis Fridrihsons no Bilskas pagasta un piebilst, ka dažus krusas graudus ielikuši saldētavā, kā teikt, lietiskiem pierādījumiem, lai vismaz kādu laiku paliek atmiņai, ka šāda milzu krusa šeit piedzīvota.

“Aptuveni stundu pēc postošā negaisa krusas graudi joprojām bija piecu līdz septiņu centimetru diametrā. Ietriekušies zemē sešu līdz deviņu centimetru dziļumā. Jumti ēkām caurumos, siltumnīca sabojāta, puķudobes “nopļautas”, nokapātas,” šādus vērojumus Rauzā, Palsmanes pagastā piefiksējusi Inese Meldere.

Pirmoreiz saņem šūnu apraides paziņojumu

Par tuvojošos negaisu iedzīvotājiem uz mobilajiem telefoniem tika nosūtīts šūnu apraides paziņojums.

Smiltenes un Valkas novadu iedzīvotājiem piektdien ap pulksten 17 mobilajos tālruņos ar visai skaļu signālu parādījās ziņa, ka ir izsludināts sarkanais brīdinājums un Latvijas ziemeļaustrumos gaidāms pērkona negaiss. Tiek prognozētas ekstremālas lietusgāzes un vēja brāzmas lielākas par 25 m/s. Tiek aicināts ievērot piesardzību, nostiprināt priekšmetus, ko vējš viegli var aiznest pa gaisu.

Tiesa, ne visi saņēma šo paziņojumu. To apliecināja arī atbildes uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu “Facebook” vietnē. Vairāk nekā 400 cilvēku komentējuši to, bet liels skaits rakstīja, ka paziņojumu nav saņēmuši.

Speciālisti lēš, ka šūnu apziņošanas sistēma kopumā strādā, bet nepieciešami uzlabojumi no mobilo sakaru operatoriem un telefonu ražotājiem. Proti, ja paziņojums netika saņemts, tad, iespējams, persona neatradās apdraudētajā teritorijā vai arī telefonam vēl nav veikts jaunākais programmatūras atjauninājums, kas ļauj saņemt paziņojumus. Lai tos saņemtu, svarīgi turpmākajos mēnešos neignorēt un neatcelt uz vēlāku laiku mobilā telefona programmatūras atjaunināšanu.

Paziņojumu saņemšana ir atkarīga no sakaru torņa novietojuma, kuram konkrētajā brīdī pieslēdzies telefons.