Aizvadītajā nedēļā Smiltenē pie Tepera ezera (stāvlaukuma malā) pēc pašvaldības pasūtījuma nozāģētas mizgraužu bojātās, nokaltušās egles.
Par kokiem nodarītajiem kaitēkļu bojājumiem pašvaldībai ziņoja arī iedzīvotāji.
Aicina apsekot savus privātīpašumus
Nozāģēto egļu vietā pie Tepera ezera stāvlaukuma pašvaldība jaunus apstādījumus neplāno. Zāliens starp stāvlaukumu un Tepera ezera promenādi vasarā ir pateicīga vieta svētku rīkošanai, proti, jau iepriekš tur pulcējušies cilvēki un klausījušies un skatījušies koncertus, bet mūziķi uzstājušies uz mobilās skatuves.
Astoņzobu mizgrauža radīti bojājumi ir konstatēti arī citviet Smiltenē, piemēram, Jaunā parka teritorijā, kā arī privātīpašumos. “Pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas atskaite par 2021. gadu parāda, ka jau pērn ir nozāģēts ievērojami vairāk egļu. Egles diemžēl iet bojā, jo mizgrauzis izplatās,” uzsver Smiltenes novada pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētāja, Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine.
Viņa aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību eglēm savos privātīpašumos, jo egļu astoņzobu mizgrauzis šobrīd nodara vislielāko postu egļu audzēm Latvijā.
Par to brīdina arī akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM), uzsverot, ka Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis (apmēram piecus milimetrus liela vabole ar astoņiem zobiem), kurš spēj iznīcināt pat veselas audzes, tāpēc mizgraužu ierobežošanas pasākumi jāveic laikus.
Kad mizgrauzis uzbrūk jaunai eglei, to sākotnēji ir grūti pamanīt, jo egle vēl ir zaļa un caurumiņi uz mizas ir ļoti reti un mazi. Tāpēc mežu īpašniekiem jāpievērš uzmanība mizas miltiem, kas krājas zaru žāklēs un uz sakņu kakla. Ja iepriekšējā rudens un ziemas periodā bijušas vēja gāztas, lauztas un liektas egles, līdz mizgraužu lidošanas sezonas sākumam nepieciešams veikt šo bojāto egļu izstrādi, jo egļu astoņzobu mizgrauzis vispirms attīstās novājinātās eglēs.
Liela uzmanība jāpievērš egļu audzēm, kas vecākas par 50 gadiem. Ja mizgrauzis ir ieperinājies audzē, tā vairs nebūs glābjama. Ar tās savlaicīgu nociršanu var glābt blakus esošās vēl nebojātās audzes.
Grauztas egles arī mežā pie Abula
Mizgraužu bojājumi ir arī valsts mežos Smiltenes pusē. LVM Austrumvidzemes reģiona Silvas iecirkņa mežkopis Normunds Vīksna informē, ka februārī un martā tiks izvākti mizgrauža bojātie koki no Smiltenes piepilsētas mežiem Saltupu ielas rajonā.
“Tur gar Abula upi ir vecas un arī jaunākas egļu audzes, gar Abula upi ir aizsargjosla, kailcirtes tur nenotiek. Bieži ir vēja izgāzti koki. 2021. gads parādīja, ka pietiek ar pāris kokiem, kuros mizgrauzim ir inkubācijas vieta. Kaitēklis skar blakus kokus, un rudenī varēja vērot viņa izplatību, – egles iekrāsojās sarkanas,” stāsta Normunds Vīksna.
Iedzīvotāji par bojātiem kokiem savos īpašumos un to apsekošanu un nozāģēšanu var vērsties ar iesniegumu pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijā.
Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē 26. janvārī deputāti pieņēma lēmumu par Smiltenes novada pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas izveidošanu un ievēlēšanu jaunā sastāvā.
Komisijas priekšsēdētāja ir Agija Kukaine. Komisijā darbojas arī “Smiltenes NKUP” projektu vadītāja Baiba Cīrule, novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Liene Brolīte, Apes pilsētas vides dizaina speciāliste Dina Semjonova un Raunas daiļdārzniece Solvita Auziņa.
