Pēc Latvijas informāciju tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Lursoft” datiem, pērn strauji pieaudzis valsts un pašvaldību slimnīcu apgrozījums un peļņa. Vienīgā ārstniecības iestāde, kas cietusi zaudējumus, ir Vidzemes slimnīca.
Vidzemes slimnīca jau kopš 2004. gada apvieno Valmieras un Rūjienas slimnīcu, bet šogad tai pievienota arī Valka. Palielinoties darba apjomam, Vidzemes slimnīcas apgrozījums pieaudzis par 32 procentiem, tomēr zaudējumi sasnieguši gandrīz trešdaļu miljona latu. Slimnīcas preses sekretāre Benita Brila stāsta, ka zaudējumus nav radījusi jaunu ārstniecības iestāžu pievienošana, galvenie iemesli ir celtniecības izmaksas. “Valka pie tā nav vainīga. Vienkārši datu vākšana notika laikā, kad Valmieras slimnīcā veica būvniecības darbus un inflācijas dēļ strauji palielinājās izmaksas,” saka B. Brila.Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa informē, ka pagājušajā gadā ārstniecības iestāde, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus, sakārtojusi neatliekamās medicīniskās palīdzības infrastruktūru, renovējusi operāciju zāli un īstenojusi citus modernizācijas projektus, tomēr straujā būvniecības cenu kāpuma dēļ ievērojami palielinājušās projektu izmaksas, to skaitā arī pašas slimnīcas maksājamā daļa.Iemesls zaudējumiem ir arī tas, ka veselības aprūpes pakalpojumu cenas neatbilst to pašizmaksai. Pērn pieaudzis valsts finansējums slimnīcai. Tas veido 90 procentus no visiem ieņēmumiem, kas apliecina, ka Vidzemes slimnīca ir atkarīga no Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras līguma.Kopumā Latvijā 24 valsts un pašvaldības slimnīcas ir nopelnījušas 5,126 miljonus latu, savukārt aizpērn to zaudējumi sasniedza 2,22 miljonus latu.Vislielākais naudas apgrozījums un peļņa ir bijusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai. Pērn tā nopelnījusi 3,7 miljonus latu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs skaidro, ka to izdevies panākt, pateicoties valsts papildu budžeta finansējumam. Peļņu slimnīca izmantojusi iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.
