“Ziemeļlatvijā” vērsās kāda pensionāre, kura uzticēja savu stāstu par Visu svēto dienu jeb helovīniem. Vēl šodien sievietes dzīvoklī šie svētki atstājuši negatīvas sekas – sasists loga stikls, kuru rotā izšķīdusi ola.
“Helovīnu vakarā dzirdēju blīkšķi. Domāju, ka sekcijai stikls saplīsis. Izrādās, kāds iemetis ar olu pa lielās istabas logu. Ola izšķīda pa stiklu, un tas saplīsa. Tieši tajā mirklī kaimiņu meitene bija izvedusi pastaigāties suni.
Viņa noķēra trīs mazus puišus. Vienam rokās bija maska, bet abiem pārējiem – pustukšas olu kastes. Pēc tam izsaucām policiju. Policijas darbinieki puikas aizveda rakstīt paskaidrojumus,” stāsta nepatīkami pārsteigtā smilteniete.
Neprotot uzvestiesViņu visvairāk satrauc zēnu nešpetnā rīcība. “Agrāk tādus svētkus pie mums nesvinēja. Tagad ievazājuši no Amerikas. Man nav nekas pretī, ka bērni uzliek maskas un jautrojas. Tad arī konfekšu saujiņas nav žēl. Bet ne jau maskās tērpti bērni piedraud izjokot vecu cilvēku un vēl svaidās ar jēlām olām,” saka sieviete.
Viņa uzskata, ka vecākiem un skolotājiem būtu ar bērniem jāpārrunā, kā pareizi jāuzvedas jebkuros svētkos.
“Ziemeļlatvija” Smiltenes policijas iecirknī noskaidroja, ka helovīnos, 31. oktobrī, pilsētā aizturētas vairākas jauniešu grupiņas. Pagaidām vēl neesot noskaidroti vainīgie, kuri izsituši stiklu iepriekš minētās sievietes dzīvokļa logam.
Katriem svētkiem divas pusesPašu jauniešu domas par Latvijā ienākušajiem svētkiem ir dažādas. Ance Reimane helovīnu dienā neko sliktu nesaskata. “Man patīk šie svētki. Ir dzirdēti vairāki gadījumi, kad jaunieši pārspīlē ar izjokošanu un nodara ļaunumu, bet katros svētkos jau atrodas negatīvā puse. Piekrītu, šie nav latviešu svētki, bet, manuprāt, jautri un interesanti,” uzskata Ance.
Savukārt Madarai par helovīniem ir divējādas domas. “It kā atbalstu svētkus. Vismaz pusaudži pa pilsētu klīst ar kaut kādu mērķi, nevis vienkārši bez iemesla. Taču mājās es viņus iekšā nelaistu, jo man nav tādas vēlmes. Ja viņi vēl nestu kādu priekšmetu, kā tas paredzēts. Helovīni grib tikai končas, un man tās pašai garšo,” tā Madara.
