Smiltenē kāda Audēju ielas 2. nama iedzīvotāja vērsās “Ziemeļlatvijā” ar lūgumu noskaidrot, kādiem nolūkiem paredzēts nama koplietošanas telpās novietotais kaķu ķeramais būris. Redzētais sievieti satrauc, jo pašai ir vairāki kaķi. “Vai te kāds gatavojas kaķu izķeršanai?” neizpratnē ir smilteniete. “Ziemeļlatvija” centās rast izskaidrojumu situācijai.
Sieviete stāsta, ka pirms vairākiem gadiem, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā un pagrabā uzturējās vairāk nekā desmit ielas kaķu, notika organizēta to izķeršana. Iesaistījās “Smiltenes NKUP” un Valmieras dzīvnieku patversmes darbinieki, lai problēmu atrisinātu. Tika atstāti vairāki kaķi, kurus, pēc iedzīvotāju teiktā, sterilizēja.
Šobrīd kaķi savairojušies, un atkal ir vairāk nekā desmit. Tagad viņi vairs neuzturas pagrabā, bet gan veļas žāvētavā pagalmā, kur speciāli tiem ierīkota barotava. “Arī man mājās ir kaķis. Kamēr esmu darbā, izlaižu viņu ārā,” piebilst Audēju ielas 2. nama iedzīvotāja.
Izķeršana netiek organizētaVairākkārt esam rakstījuši, ka klaiņojošus kaķus un suņus pilsētā tiesīgi izķert būs pašvaldības policijas darbinieki. Smiltenes novada domē noskaidrojām, ka minētajā adresē pašvaldība kaķu izķeršanu neorganizē.
“Smiltenes novada dome kaķu un suņu ķeršanu drīkst veikt, ja ir iegūta biedrības “Latvijas Veterinārārstu biedrība” izsniegta dzīvnieku ķērāja apliecība. Šobrīd pašvaldības policijas darbinieki iziet apmācības, lai to iegūtu.
Sazinoties ar mājas apsaimniekotāju SIA “Smiltenes NKUP” pārstāvi Gunti Melzobu, saņēmām informāciju, ka uzņēmums neorganizē klaiņojošu kaķu ķeršanu Audēju ielas 2. mājas teritorijā, tādu pašu informāciju apstiprināja Audēju ielas mājas vecākais Jānis Ozoliņš,” skaidro Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.
Gribēja palīdzētAudēju ielas 2. mājas vecākais intervijā “Ziemeļlatvijai” stāsta: “Kaķu ķeramo būri palūdzu komunālajam uzņēmumam, bet ne jau, lai atbrīvotos no kaķiem. Vairāki kaimiņi bija sūdzējušies, ka pagrabā ilgstoši deg gaisma.
Aizvakar gāju uz pagrabu pēc burkām un tur bija viens kaķis. Pateicu Guntim, lai atved ķeramo kasti. Kaķītim nav jāklīst pa pagrabu, tāpēc to noķēru un aiznesu pie citiem uz žāvētavu. Kaķis izskatījās izbadējies.” Šo informāciju apstiprināja G. Melzobs.
Tieši J. Ozoliņš kopā ar lielāko daļu mājas iedzīvotāju pirms vairākiem gadiem nolēma atrisināt ielas kaķu problēmu. “Toreiz daži iebilda, un es viņu acīs biju ne tas labākais. Labi, tagad kaķi vairs netiek pagrabos, bet nāk ēst uz veļas žāvētavu. Nāk pat no kaimiņu mājām. No vienas puses, arī šī nav atbalstāma rīcība, jo kaķi lēkā pa pagalmā novietotām mašīnām, saskrāpē tās un vēl apčurā. Tiek bojāts privātīpašums,” stāsta J. Ozoliņš.
Smiltenē problēmas ar klaiņojošiem kaķiem un suņiem nebeidzas, tās ir kā apburtais loks. Kamēr vieni cenšas situāciju atrisināt, citi turpina šos dzīvniekus barot, tādējādi tos pieradina. Audēju ielas 2. mājas vecākais uzskata, ka vispareizāk būta, ja pilsētā izveidotu dzīvnieku patversmi. Šobrīd tuvākā dzīvnieku patversme atrodas Valmierā.
