Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. Vai tā var notikt arī Smiltenes piepilsētas mežā netālu no Klievezera, kas ir iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta?
Tur mizgraužu piebeigtas, nokaltušas egles (vairākus desmitus koku) ievērojis smiltenietis, orientēšanās kluba “Azimuts” valdes priekšsēdētājs Aldis Lapiņš.
Kur paliek drošība un skaistums?
Orientēšanās kartē viņš “Ziemeļlatvijai” rāda vairākus mizgraužu perēkļus Klievezeram tuvējo mežu masīvos, bet visvairāk ir satraukts par nokaltušajām eglēm pie ceļa, kas ir Mežoles ielas turpinājums un izved uz Vidzemes šoseju Launkalnes pagastā.
Smiltenietis uzskata, ka šīs egles ar steigu jānozāģē. Pirmkārt, tas ir drošības jautājums, jo nokaltušie koki var uzgāzties gan uz ceļa, gan arī mežā, kas ir cilvēku iecienīta pastaigu un atpūtas vieta (pirms aptuveni trijiem gadiem tā noticis citā egļu pudurī šī paša ceļa malā), otrkārt, mežs ar šādām gan jau sausām, gan dzeltēt sākušām eglēm izskatās nepievilcīgs un kļūs vēl neglītāks, jo mizgraužu nodarītie kaitējumi ies tikai plašumā, norāda Aldis Lapiņš. Tam esot redzams konkrēts apliecinājums – sākušas kalst egles ceļa otrā pusē, kas vēl pirms pāris mēnešiem bijušas “dzīvas un veselas”. Smiltenietis uzsver vēl trešo, saimniecisko apsvērumu, – nozāģējot nokaltušos kokus, varētu iegūt malku un šķeldu, kas būtu atspaids šajā energoresursu dārdzības laikā.
Pamanot pirmās mizgraužu invadētās egles, Aldis Lapiņš neoficiāli sazinājies ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbiniekiem un saņēmis skaidrojumu, ka piepilsētas meža nogabalā, kur ir mizgraužu perēklis, kokus cirst nedrīkst, jo tur ir liegums.
“Tikmēr kukaiņi vairojas un grauž jaunas egles. Kur paliek drošība? Kur paliek skaistums? Vai dabas draugiem pašiem patiktu sabojāts mežs vai klajums skaista meža vietā? Kāpēc mums Smiltenes pievārtē vajag tādu nekārtību? Pats galvenais – ir nepieļaujami kukaiņiem noēst visu piepilsētas mežu. Demokrātiskā valstī normāli būtu rast kompromisu, tāpēc lai veicas atrast nopietnās lietas atrisinājumu!” atbildīgajām amatpersonām novēl Aldis Lapiņš.
Nokaltušie koki ir arī ugunsbīstami. Klievezers un tā apkārtne ir cilvēku iecienīta atpūtas vieta, neuzmanīga rīcība ar uguni nav izslēgta. Šajā apvidū savulaik jau izcēlušies meža ugunsgrēki.
Mizgraužu nokaltušās egles pie Klievezera, ko ievēroja Aldis Lapiņš, pārsvarā atrodas valsts mežos (nedaudz – arī privātīpašumā), tāpēc “Ziemeļlatvija” lūdza komentāru akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM), vaicājot, vai tiks nozāģēti mizgraužu invadētie koki Smiltenes piepilsētas mežos.
Dabas aizsardzības un sabiedrības intereses jālīdzsvaro
LVM Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Austrumvidzemes reģionā Gunta Dudele skaidro, ka sausu un bojātu koku izstrāde LVM apsaimniekotajos mežos Smiltenes pilsētas teritorijā notiek katru gadu, jo meži ir veci un koki bojājas gan cienījamā vecuma dēļ, gan dabas procesu – krasu temperatūras svārstību un vētru – ietekmē. Kokiem, īpaši eglēm, ir arī dabiskie kaitēkļi, galvenokārt mizgrauži.
2022. gadā bojātu koku mežizstrāde ziemas periodā notika gar Saltupu ielu un Jaunās ielas tuvumā pavisam 11 hektāru lielā platībā.
Savukārt abās pusēs Mežoles ielai meža apsaimniekošana ir ļoti ierobežota, jo mežiem Klievezera pusē ir noteikts mikrolieguma statuss un aizliegta mežsaimnieciskā darbība, skaidro Gunta Dudele. “Meži Cērtenes pilskalna pusē dabas skaitīšanas procesā ir atzīti par Eiropas Savienības biotopiem, un jāsagaida apsaimniekošanas noteikumi. Ņemot vērā, ka šie meži ir iecienīti pastaigām, atpūtai un sportiskām aktivitātēm, saprotams, ka iedzīvotāji un apmeklētāji vēlas redzēt sakoptus mežus. Sausi koki dabā iederas, taču ainavā ne vienmēr tie izskatās labi un ar laiku var kļūt drauds cilvēku veselībai. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” plānos šie meži ir iekļauti īpašā Smiltenes rekreācijas mežu teritorijā, un mēs arī vēlētos, ka rekreācijas nozīme būtu dominējošā. Pieņemu, ka turpmākajos gados ar iedzīvotāju līdzdalību varētu sabalansēt dabas aizsardzības un sabiedrības intereses. 2022. gada nogalē plānots pabeigt bojātu un sauso koku izstrādi pie Saltupiem un Tepera slēpošanas trases tuvumā. Plānojam lūgt vides ekspertus izvērtēt un dot atzinumu par sauso koku nozāģēšanu arī pie Mežoles ielas,” informē Gunta Dudele.
“Ziemeļlatvija” piebilst, ka arī iedzīvotāji var izrādīt aktivitāti, vēršoties ar iesniegumu atbildīgajās institūcijās un aicināt tās izzāģēt nokaltušos kokus un likvidēt mizgraužu perēkļus, norādot, ka piepilsētas mežs apdzīvotas vietas tuvumā ir pārāk pielūžņots un bīstams.
Ar mizgraužu postījumiem jārēķinās ikvienam meža īpašniekam, jo šie kaitēkļi vairojas. “Tagad redzam pagājušā gada siltās vasaras sekas. Apturēt mizgraužu vairošanos ir sarežģīti. Nokaltušajos kokos kaitēkļu vairs nav. Viņi ielien zemsedzē, attīstās tur un vēlāk invadē veselos, zaļos kokus,” skaidro LVM Silvas iecirkņa mežkopis Normunds Vīksna.
