Bērna valoda
veidojas, saklausot skaņas un atdarinot tās. Galvenais speciālistu ieteikums
vecākiem – runājiet ar saviem bērniem! Valoda kā prasme neiedzimst, to iegūst
uz atdarināšanas un saskarsmes pamata.
Sociālā vide spēlē lielu lomu. Arī laiks, kad mūsu dzīvē
ienāk tehnoloģijas, ietekmē bērna valodas veidošanos. Šis laiks, kad mums ir
jāievēro dažādi noteikumi Covid -19 sakarā mūs visus ir nogurdinājis, veicis
dažādas izmaiņas mūsu ikdienā. Ne vienmēr, esot mājās kopa ar bērnu, mēs
sarunājamies. Vieglāk ir ieslēgt televizoru, iedot telefonu, lai bērns skatās
pats. Jā, viņš to dara, bet vienlaicīgi iemācās runāt citā valodā un neapgūst
savu dzimto (vecāku) valodu.
Ir faktori, kurus ievērojot, vecāki var prognozēt bērna
valodas attīstību – ja vecākiem bijušas valodas grūtības, bērniem var tās būt,
problēmas grūtniecības laikā var ietekmēt valodu, ja pirmo trīs gadu laikā dominē LOR saslimšanas, tad tas var ietekmēt
dzirdi.
No bērna pirmās dienas aprūpētāju runai jābūt uz zīdaini
vērstai, pieaugušajiem nepieciešams atcerēties, ka bērns runāt mācās atdarinot,
tāpēc katru darbību, ko vecāki kopā ar zīdaini veic, būtu vēlams iespēju
robežās komentēt. Ļoti ieteicams dziedāt šūpuļdziesmas, lasīt pasakas. Valodas
attīstīšanai ievērojama nozīme ir pasaku lasīšana, stāstīšana, pārrunāšana un
atstāstīšana. Agrāk lielākā daļa bērnu prata stāstīt, tad tagad ir daudz bērnu,
kuri pat skolā runā vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Nepietiek ar to, ka
tiek uzlikts disks ar pasaku, jo izpaliek runāšanas moments. Tikai klausoties
nav tiešā saskarsme ar valodu. Nekautrēties dziedāt bērnam, jo viņš jau
nevērtēs jūsu muzikālās prasmes. Bērns klausās skaņas. Kad bērns runā, pats
sadzird savu pateikto skaņu. Ja bērnam ir fonā citas skaņas (radio,
televizors), tas var ietekmēt skaņas saklausīšanu negatīvi. Klausīšanās prasmi
vislabāk attīstās dabiskā vidē. Tāpēc, esot mājās, ieteicams vienu vai divas
stundas dienā būt klusumā. Ejot pastaigā aicināt bērnu saklausīt dažādas
skaņas, neatkarīgi no bērna vecuma (arī skolniekam).
Jāvērš arī uzmanība uz bērna roku sīkās muskulatūras
nodarbināšanu, jo arī tas ietekmē runu. Tās ir dažādas pirkstiņspēles. Papīra
plēšana, darbošanās ar pogām, u.c. sīkām lietām.
Runas un valodas
attīstības kritēriji jeb valodas kāpnes
Pats svarīgākais kritērijs ir runas attīstības dinamika.
Vecākiem ieteicams iekārtot valodas kladi, kurā fiksē bērna pateiktos vārdus.
Viens gads – viens
vārds (vārds, kas nozīmē ko konkrētu). Jāskatās arī, cik bērns saprot –
“ņem”, “dod”, “drīkst”.
Divi gadi – maza
frāze (pat tāda, ko saprot tikai vecāki vai tuvinieki). Šajā vecumā
jāsaprot divas instrukcijas – “iedod man lelli, tētim bumbu”.
Trīs gadi – bērns jau ir labs runātājs – ar apgalvojumiem
un noliegumiem. Šajā vecumā bērns var neizrunāt daudzas skaņas un skaņu
mīkstinājumus.
Kopā mācīties krāsu nosaukumus, saklausīt un atpazīt burtus.
Bērnam ir ļoti svarīga vizuālā informācija, ir svarīgi kopā ar bērnu veikt
uzdevumus, kas attīsta dzirdi. Šim nolūkam var gatavot auduma gabaliņus, kam
virsū uzšūti burtiņi, kā rezultātā bērns iemācās atšķirt, kurš ir pirmais
burts, kurš pēdējais.
Ļoti daudz interesantu materiālu, kā attīstīt bērna valodu,
prātu ir atrodami mājas lapā: www.dzene.com
Šajā laikā, kad klātienē ar speciālistiem nav iespējams
tikties, iesaku daudz sarunāties un kopīgi rotaļāties un rezultāts neizpaliks.
