Pēc īstenotās divu lāču ar netipisku uzvedību
aizbiedēšanas Valkas novada Vijciema pagastā abi lāči devušies uz Smiltenes
novadu, kur turpina apciemot ēkas un pagalmus, meklējot pārtiku, tāpēc Dabas
aizsardzības pārvalde uzrunājusi dažādus speciālistus un izstrādājusi rīcības
plānu nākamajam situācijas risinājumam – dzīvnieku izšķiršanai un
pārvietošanai.
Šobrīd vairs netiek saņemti ziņojumi par trīs lāču grupas
radītiem postījumiem, kurā visticamāk bija lācene ar diviem mazuļiem, kam viņa
mācīja barības meklēšanas un iegūšanas prasmes. Tas ļauj secināt, ka šī grupa
ir devusies tālāk no viensētām un uzvedas savai sugai tipiski.
Savukārt otra grupa, kurā ir divi jaunie lāči, kas pēc
ekspertu novērojumiem visticamāk ir cilvēku uzaudzināti un pēcāk palaisti
savvaļā, ir pārvietojušies uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Lobērģu ciemu.
Abi lāči jau vairākkārtīgi apmeklējuši vienu viensētu, kur izpostījuši bišu
dravu, bet citā sētā atlauzuši klētiņu un saplēsuši labības maisus.
Tā kā aizbiedēšanas metode nav motivējusi lāčus doties
dziļāk mežā un meklēt barību patstāvīgi bez cilvēku “aplaupīšanas”, Dabas
aizsardzības pārvaldes eksperti, apzinot gan citu valstu pieredzi līdzīgās
situācijās, gan arī iesaistot Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrības (Animal
Rights Association B.& T.) ieteiktos ekspertus, kā arī sazinoties ar
Valkas un Smiltenes novada medniekiem un Igaunijas speciālistiem, ir izstrādājusi
rīcības plānu, lai īstenotu nākamo alternatīvu – lāču izšķiršanu, lai
pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no
apdzīvotām vietām.
Lai lāčus varētu izšķirt un pārvietot, vispirms tiks veikta
to iemidzināšana, kas ir riskantākā procesa daļa, jo pastāv apdraudējums gan
cilvēku drošībai (lāču iespējamās agresīvas reakcijas dēļ), gan apdraudējums
arī dzīvnieku dzīvībai (ir jāspēj noteikt korekta nepieciešamā miega zāļu deva,
nezinot dzīvnieku precīzu svaru). Lai process noritētu bez problēmām, tā
īstenošanā bez Pārvaldes darbiniekiem vēl plānots iesaistīt (1)
pieredzējušu veterinārārstu no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza un praktizējošu
speciālistu lāču iemidzināšanā no Igaunijas, (2) Valkas un Smiltenes novadu medību
kolektīvus, kas rūpēsies par lāču izsekošanu pēc miegazāļu devas saņemšanas un
palīdzēs tos pārvietot, (3) Valsts policiju, kas rūpēsies par iesaistīto
cilvēku drošību, un (4) Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu, kas nodrošinās
būrus dzīvnieku pārvešanai.
“Arī šī metode mums diemžēl nedod pilnīgu pārliecību, ka
divi konkrētie lāči mainīs uzvedību un pārstās sirot pa viensētām, taču,
uzklausot gan dzīvnieku tiesību aizstāvju viedokli, gan mednieku pārstāvju
teikto, nolemts riskēt un šo risinājumu izmēģināt,” pauž Pārvaldes Dabas
aizsardzības departamenta direktore Gita Strode,
Lai sekotu līdzi lāču turpmākajām gaitām, plānots tos
aprīkot ar raidītajiem. “Mēs turpinām apzināt dažādas iespējas saņemt
raidītājus, ar ko varētu dzīvniekus aprīkot. Līdz šim apzinātie uzreiz
pieejamie raidītāji diemžēl nav piemēroti lāčiem, savukārt citviet iegādājami
atbilstoši raidītāji nav pieejami uzreiz – piegāde var ilgt pat mēnesi. Taču
šajā situācijā mums vairs nav laika tik ilgi gaidīt.”
Ja dzīvnieki pēc izšķiršanas turpinās tuvoties apdzīvotām
vietām, tiks lemts par nākamajiem risinājumiem.
Papildus Pārvalde izskata iespējas otram alternatīvajam
risinājumam – lāču turēšanai nebrīvē. Pašlaik Latvijā visos lāčiem piemērotajos
voljeros jau ir iemītnieki. Pārvalde arī ir izvērtējusi katru privāti izteikto
vēlmi izmitināt lāčus, taču līdz šim neviens piedāvājums nav atbildis drošības
un labturības prasībām. Kā arī pagaidām starptautiskajā zooloģisko dārzu tīklā
nav atsaucies neviens interesents, kas varētu uzņemt lāčus ārpus
Latvijas.
