“Ziemeļlatvija” rakstīja, ka Blomes kultūras namā īstenos apjomīgu projektu, kurā malkas apkuri nomainīs pret ģeotermālās apkures sistēmu. Lasītāji neizprot, vai patiesi labākais variants, kā apsildīt lielo mūra ēku, ir zemes siltums.
“Kāpēc izlemts tieši par labu ģeotermālās apkures sistēmas ieviešanai? Vai tiešām kultūras namā, kurš nav siltināts, šī apkures sistēma nodrošinās pietiekamu siltumu un neradīsies siltuma zudumi kā līdz šim? Vai esat izpētījuši citus piemērus, kur darbojas ģeotermālā apkure?” šādus jautājumus pēc publikācijas “Kultūras namu sagaida pārmaiņas” “Ziemeļlatvijai” uzdeva vairāki lasītāji.
16 gadus Blomes pagasta padome lielākās investīcijas ir ieguldījusi skolas ēkas sakārtošanā – jauna slīpjumta uzlikšana, logu un durvju nomaiņa, ārsienu siltināšana un krāsošana, apkures katlu iegāde. 2009. gada 1. septembrī beidzās kredītsaistības par jumta nomaiņu. “Beidzot bija laiks uzsākt otras lielākās pašvaldībai piederošās ēkas glābšanu.
Projekts “Blomes kultūras nama rekonstrukcija” paredz tikai ēkas glābšanas darbus. Ugunsnedrošā jumta nomaiņa, siltināšanas darbi, kuros ietilpst logu un durvju nomaiņa, un krāsns apkures vietā ģeotermālā apkures sistēma,” stāsta Blomes pagasta pārvaldes vadītāja Zigeta Vīķele.
Jau rakstījām, ka šo projektu finansē Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai: Eiropa investē lauku attīstībai. Līdzfinansē Blomes pagasta pārvalde. Kopējās izmaksas ir 137 450 latu.
Z. Vīķele stāsta, ka pērn pavasarī Latvijas Lauku atbalsta dienests izsludināja atklātu projekta konkursu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. līdz 2013. gadam pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” – publiskās
infrastruktūras kvalitātes uzlabošana lauku teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanu.
Tolaik no četrām paredzētajām aktivitātēm (pašvaldības ceļu būvniecība vai rekonstrukcija; vietējās nozīmes saieta namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija; publiski pieejamas teritorijas labiekārtošana; atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmas būvniecība un rekonstrukcija) Blomes pagasta deputāti lēma par otrās aktivitātes izmantošanu, ietverot tajā arī ceturto.
“Blomes pagasta kultūras nams atrodas 19. gadsimtā celtā muižas pilī. Jumta segumu veido 20. gadsimta 50. gados uzklātās azbestcementa loksnes, zem kurām atrodas vēl iepriekšējais skaidu jumta segums, kas rada īpašu ugunsnedrošību. Visa ēka tiek apkurināta, izmantojot krāsns apkuri. Tās nodrošināšanai kultūras namā ir vairāki dūmvadi, kuriem būtu nepieciešams kapitālais remonts,” argumentē pagasta pārvaldes vadītāja.
Šāds apkures veids esot ļoti darbietilpīgs un ugunsnedrošs, tajā pat laikā maz efektīvs, jo nespēj nodrošināt vienmērīgu temperatūru visā ēkas platībā. Tāpēc labākais risinājums šajā gadījumā ir ģeotermālās apkures sistēmas ieviešana. Tas nozīmē, ka zemē tiks ievietota cauruļu kontūra.
“Tehniskais projekts paredz cauruļu kontūru ievietot zemē, kas atrodas aiz kultūras nama. Kopējā ap kultūras namu pašvaldībai piederošā izmantojamā zemes platība ir 1, 29 hektāri, no kuras 0,3 hektārus izmantos cauruļu ielikšanai,” paskaidro Z. Vīķele.
Lai uzzinātu, kā ģeotermālās apkures sistēma darbojas citviet, pagasta pārvalde apskatījusi citus projektus. Kaimiņpagastā Trikātā īstenots projekts, kur notika pamatskolas apkures sistēmas maiņa no malkas uz ģeotermālo. Trikātas pamatskola tāpat, kā Blomes kultūras nams atrodas mūra ēkā.
Kopš Trikātas pamatskolā (no 2008. gada rudens – red.) veikta energoefektivitātes paaugstināšana, tostarp zemes siltuma ieviešana, nekādu problēmu nav. Tieši pretēji. “Kopumā, protams, ir labāk. Arī mīnus 30 grādos pie mums ir silts,” komentē Trikātas pamatskolas direktore Vineta Skudra.
