Lai gan
lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ēdienam pievieno sāli un uzturā lieto jodu
saturošus produktus, tomēr ir svarīgi zināt, kuru no šīm minerālvielām mēs, pat
nepamanot, lietojam savā uzturā par daudz un kuru – par maz. Zinātniskā
institūta “BIOR” jaunākais pētījums rāda, ka, aptuveni, 70% Latvijas iedzīvotāju
sāli uzņem par daudz un tikpat daudziem iedzīvotājiem joda organismā trūkst. BIOR
direktors Aivars Bērziņš norāda, ka pēdējos gados masu medijos daudz tiek
runāts par D vitamīna trūkumu Latvijas iedzīvotāju organismā, bet mūsu pētījums
pierāda, ka līdzīga situācija ir arī ar jodu.
Nenoliedzami,
sāls tiek plaši izmantots mājas un restorānu ēdienos, un pārtikas ražošanā.
Pareizās devās lietots tas palīdz izcelt gan ēdiena garšu, gan kalpo kā
konservants, piemēram, marinējumos, vītinātās gaļas pagatavošanā u.tml. Sāls ir
galvenais nātrija un hlorīdu avots uzturā, bet, lai uzturētu veselīgu organisma
darbību, cilvēkam ir nepieciešamas arī citas minerālvielas, kā, piemēram, jods.
Tas ir tikpat svarīgs un nepieciešams, tomēr par tā patērēšanu vajadzīgajā
apjomā atceramies retāk.
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” pēc
Veselības ministrijas pasūtījuma veica pētījumu, lai novērtētu sāls un joda
uzņemšanas daudzumu Latvijas iedzīvotājiem. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai
neliela daļa pētījuma dalībnieku (14,3%) uzņēma optimālu sāls daudzumu.
Vairums – 70,7% – uzņēma vairāk nekā 7 gramus sāls dienā. Savukārt, pētot joda
klātesamību, noteiktais uzņemtā joda daudzums vairāk nekā 70% pētījuma
dalībnieku tika noteikts kā nepietiekams.
5 grami
sāls jeb viena tējkarote sāls dienā
Cilvēkam
ikdienā ir nepieciešams noteikts sāls daudzums, bet, lietojot ilgtermiņā sāli un
nātriju saturošus produktus par maz vai nemaz, piemēram, ievērojot diētu ar limitētu
nātrija saturu, var rasties muskuļu krampji un pat nervu sistēmas darbības
traucējumi. Savukārt pārlieku liels sāls patēriņš veicina augstu
asinsspiedienu, sirds, kuņģa-zarnu trakta un nieru slimības.
Eiropas
Savienības (ES) līmenī iedzīvotāju uztura veselīguma tendencēm seko līdzi
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kas, balstoties uz zinātnisku pētījumu
datiem, ir noteikusi uzturvielu vērtību rādītājus. Līdz ar to visās ES
dalībvalstīs uztura un veselības aprūpes speciālisti tos izmanto kā pamatu, lai
sniegtu iedzīvotājiem ieteikumus veselīgas pārtikas izvēlē. BIOR un Slimību
profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka optimālais sāls daudzums
pieaugušajam ir 5,0 g dienā. Arī grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā
maksimālais ieteicamais sāls daudzums ir tieši tāds pats. Salīdzināšanai – ātri
pagatavojamā zupa satur jau 2,0 g sāls, bet čipsu vai riekstu paciņa – vismaz 1,1
g sāls.
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots, ņemot vērā
vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās pieaugušiem cilvēkiem.
Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) pārstāve Līva Aumeistere atzīst: “Veikalos sāli var iegādāties
jebkurai gaumei – jūras, Himalaju, melno u.c., tomēr sāls produktu daudzveidība
nenozīmē, ka tie savā būtībā ir ļoti atšķirīgi. Atšķirīgais ieguves veids to
padara garšas vai vizuālā ziņā citādu, tomēr tas tik un tā ir sāls, kura
patēriņš ir jākontrolē, ja vēlamies dzīvot veselīgi un lieki nekaitēt savam
organismam. Drošākais veids, kā samazināt sāls patēriņu, ir skatīties uzturvērtības
norādes uz pārtikas iepakojuma – tas ir, cik gramu sāls produkts satur. Otra
lieta – gatavot mājās un pēc iespējas vairāk lietot neapstrādātus, svaigus produktus,
bet garšas uzlabošanai izmantot nevis sāli, bet zaļumus. Piemēram, selerija
brīnišķīgi izceļ buljona garšu, kā rezultātā sāli zupai var pievienot daudz
mazāk.”
Joda
svarīgais uzdevums – regulēt vairogdziedzera darbību
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots, ņemot vērā
vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās pieaugušiem cilvēkiem.
Jods ir mikroelements, kuru
lielākoties uzņemam ar uzturu. Vērtīgākie joda avoti ir zivis un citas jūras
veltes, jūras kāposti, piens un piena produkti, jodētais sāls. Nedaudz joda
atrodams arī olās, graudaugos, pākšaugos, dārzeņos un augļos.
Joda
daudzums produktos ir saistīts ar tā daudzumu augsnē un ūdenī. BIOR direktors
atzīst: “Mūsu veiktais sāls un joda pētījums atklāja, ka jods trūkst visiem
Latvijas iedzīvotājiem. Šī pētījuma ietvaros netika pierādīta joda uzņemšanas
saistība ar dzīvesvietu, ienākumiem vai izglītības līmeni.” Tam
piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Uzturs” vadītāja
Dr. Lolita Neimane: “Apkārtējā vidē jods
(kā jodīds) ir nevienmērīgi izplatīts. Daudzās valstīs augsnes virskārta jodu
zaudējusi šļūdoņu, plūdu izraisītas erozijas ietekmē, savukārt visvairāk joda
atrodams okeānos. Jodīda joni jūras ūdenī oksidējas par jodu, kas iztvaiko
atmosfērā un kopā ar lietu atgriežas augsnē, noslēdzot ciklu. Tomēr daudzos
reģionos cikls norit lēni un nepilnīgi, nenodrošinot augsni un dzeramo ūdeni ar
pietiekamu joda piesātinājumu. Tādējādi šajos reģionos izaudzētajā labībā ir
zema joda koncentrācija, un tās patērētāji cieš no joda deficīta.”
Jods ir
nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai. “Jods kā mikroelements
aptuveni 10–20 mg daudzumā sastopams cilvēka ķermenī un
70–80% no tā atrodas vairogdziedzerī”, uzsver Dr. Neimane. Vairogdziedzera
hormoni kontrolē ķermeņa metabolismu un daudzas citas svarīgas funkcijas, kā,
piemēram, sirdsdarbību. Jods nepieciešams arī pareizai kaulu un smadzeņu
attīstībai, nervu sistēmas darbībai, ādas veselībai. Jods it īpaši ir
svarīgs grūtniecības pirmajos mēnešos, un bērnam zīdaiņa vecumā. Sievietēm grūtniecības
vai zīdīšanas periodā, un tām, kuras ievēro vegānu vai veģetāru diētu, ir
lielāks joda deficīta risks, ja papildus netiek īpaši piedomāts pie sabalansēta
uztura ar pietiekamu joda daudzumu, jo šādu diētu cienītāji ikdienā nepatērē
zivis, piena produktus vai citus jodu saturošus dzīvnieku valsts produktus.
Kā
palielināt joda īpatsvaru ikdienas uzturā?
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots, ņemot vērā
vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās pieaugušiem cilvēkiem.
Pārtikas industrijai ir risinājums – kopš
astoņdesmitajiem gadiem ir bijuši centieni panākt universālu sāls jodēšanu, kas
ir bijis efektīvs veids, kā apkarot joda trūkumu visā pasaulē. Gandrīz visas Eiropas
Savienības dalībvalstis atļauj pievienot jodu tikai sālim, bet daudzas
valstis nosaka pārtikas ražošanā produktu kategorijas, kurās drīkst izmantot
tikai jodēto sāli, tādējādi palielinot joda saturu piemēram, maizē. Ja ikdienā
tiek lietots sabalansēts uzturs, kas ietver vairākus jodu saturošus produktus,
iespējams, jods tiek uzņemts pietiekami daudz. Tomēr, ja cilvēks nav pārliecināts,
ka ikdienā jodu uzņem pietiekošā daudzumā, eksperti iesaka veikalā izvēlēties sāli,
kuram papildus ir pievienots jods. Arī jodētā sāls daudzumam ikdienā
nevajadzētu pārsniegt 5 gramus, tāpēc tas nebūs risinājums, ja cilvēkam ir
būtisks joda deficīts. Tad risinājums ir jāmeklē kopā ar ārstu un uztura
speciālistu.
#EiropaIzvēlasDrošuPārtiku
#EUChooseSafeFood
Šis
raksts tapis Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas
“Eiropa izvēlas drošu pārtiku” ietvaros.
