FOTO: SANDRA PĒTERSONE
No 26. maija ir slēgta vienīgā kafejnīca Smiltenes novada Raunā – “Jaunā Rauna”, ko apsaimniekoja raunēnietes Sintijas Rudes uzņēmums SIA “Magna Food”.
Pēdējais ieraksts “Facebook” “Jaunās Raunas” kontā ir par inventāra izpārdošanu saistībā ar kafejnīcas slēgšanu.
Par maz klientu, par dārgu produkti
Raunēnieši un iebraucēji – gan tūristi, gan cilvēki darba darīšanās – gadiem ilgi bija pieraduši, ka Raunas centrā ir kafejnīca, kur var garšīgi paēst, arī nobaudīt kādu neierastāku ēdienu. Ne tik sen kafejnīcas ēdienkartē bija, piemēram, melnā ķiploka krēms ar pašceptu biskvītu un zemeņu mērci un melnā ķiploka siera kūka, atgādinot par to laiku, kad Sintija Rude un Inese Krūklīte Raunā audzēja un pārstrādāja ķiplokus un viņu uzņēmuma “Latvijas ķiploks” veikaliņš Raunā bija tūristu iecienīts apskates objekts (nu jau vairākus gadus tas nepastāv).
Rauna ir skaista, tūristu iecienīta vieta ar daudziem apskates objektiem, no kuriem zināmākie ir Raunas Staburags, viduslaiku pilsdrupas ar skatu torni un Tanīskalns, līdz ar to palikšana bez sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Raunai ir mīnuss tūrisma infrastruktūrā. Tiesa, “Jaunā Rauna” jau vairāk nekā gadu brīvdienās nebija atvērta. Taču, ja vietējie, kuri darbdienās grib pusdienot ārpus mājas, Raunā var veikalā “Elvi” līdzi ņemšanai nopirkt kastītēs jau iepakotas siltās pusdienas, tad tūristiem vai nu jādara tāpat un jāpusdieno, sēžot ārā uz soliņa, vai arī jāsapērkas, piemēram, smalkmaizītes kādā no Raunas vairākiem veikaliem, vai arī jāizstaigā Rauna tukšiem vēderiem, domājot par paēšanu Cēsīs, Smiltenē, Bērzkrogā, Valmierā vai mājās (kas nu kuram tuvāk).
“Ļoti žēl, ka “Jaunā Rauna” ir slēgta. Kad grupas organizē braucienus, meklē apskates vietas un gidus un zvana man, viens no jautājumiem ir par ēdināšanu, – kur var paēst. Domājot par tūrisma jomu Raunā, pašreizējā situācija ēdināšanas jomā ir ar negatīvu zīmi,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Raunas kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Ieva Plētiena, kura arī vada ekskursijas pa Raunu.
SIA “Magna Food” un kafejnīcas “Jaunā Rauna” īpašniece Sintija Rude “Ziemeļlatvijai” nosauc divus galvenos faktorus, kāpēc pēc ilgām pārdomām nolēma slēgt kafejnīcu, – bija maz apmeklētāju un ir ļoti dārgas produktu izejvielas. Turklāt izdevumi bija arī par kafejnīcas telpu īri un komunālajiem maksājumiem.
“Gaļai, dārzeņiem, citiem produktiem ir tādas iepirkuma cenas, ka matus gribas plēst, domājot, kā par pieņemamām cenām pagatavot ēdienu, ko tālāk pārdot. Tad vai nu jāliek porcijām lielākas cenas vai jāsamazina porcija, bet, ja samazinu porciju, vīrieši, kuri nāk pusdienās, nevar paēst. Pacelt cenu, lai neesmu mīnusos, arī nevar, – tad laukos neviens nenāks ēst. Te nauda cilvēkiem ir tik, cik ir. Pusdienās uz kafejnīcu vairāk nāca cilvēki, kuri brauc uz Raunu strādāt. Vietējo bija ļoti maz,” stāsta Sintija Rude.
“Ziemeļlatvija” ieskatījās nu jau slēgtās kafejnīcas “Jaunā Rauna” ēdienkartē, kas vēl saglabājusies “Facebook”, – neņemot piedevas, piemēram, vistas filejas karbonāde maksāja 3,30 eiro, cūkgaļas karbonāde ar žāvētu sieru un gaļu – četri eiro, vista karija mērcē – trīs eiro.
“Karbonāde, kartupeļi, salāti, mērcīte, kaut kas, ko padzerties, – kopā sanāca ap seši eiro. Sāku piedāvāt pusdienu komplektus par septiņiem eiro ar diviem variantiem – zupa un pamatēdiens vai pamatēdiens un deserts. Cenas ziņā tas bija izdevīgāk, bet ir cilvēki, kuri grib ēst lielās karbonādes un viņi neskatās uz pusdienu komplektiem,” secina “Jaunās Raunas” īpašniece.
“Jaunā Rauna” tāda neesot vienīgā
Pusdienu komplektu ēdienus “Jaunā Rauna” arī regulāri mainīja. Piemēram, 29. aprīlī varēja izvēlēties cūkgaļas mērci ar baravikām ar lēcām vai kartupeļiem un salātiem vai arī visas gaļas iesmiņu ar lēcām vai kartupeļiem, salātiem, mērci. Zupu izvēle bija gulašzupa vai rasolņiks, desertu – laima krēms ar rabarberu un jāņogu mērci vai auzu pārslu griljāžas krēms ar zemeņu mērci.
Jau vairākus mēnešus pirms kafejnīcas slēgšanas Sintija Rude tajā pati strādāja kā pavāre, – esot mēģinājusi regulāri vienmēr ko jaunu iepīt ēdienos, taču secinājusi, ka cilvēki turas pie klasiskām lietām un jaunu, nezināmu negrib pat pagaršot.
Līdz ar Sintiju pēc kafejnīcas “Jaunā Rauna” slēgšanas darbu zaudējuši vēl divi darbinieki – pavāra palīgs un viesmīle, kuriem mazā apgrozījuma dēļ bijis grūti nodrošināt pilnu slodzi.
Taujāta, kāpēc kopš 2024. gada vairs nav turējusi vaļā kafejnīcu arī sestdienās un svētdienās, kad Raunā varētu būt vairāk tūristu, Sintija Rude atteic, ka tad būtu vajadzīgas divas darbinieku maiņas, ko neatsvērtu, piemēram, teorētiski 10 klienti brīvdienās. Tā vietā viņas uzņēmums izvēlējies brīvdienās sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus viesnīcā Priekuļos, un ar tur iegūtajiem ienākumiem palīdzējis virs ūdens turēties “Jaunajai Raunai”.
“Esmu runājusi ar apkārtējo novadu mazajiem uzņēmējiem. Arī viņi saka, ka ir diezgan slikti, – ir, kas pārdod (sabiedriskās ēdināšanas iestādes – redakcijas piezīme), ir, kas ver ciet. Nav tā, ka tikai Raunā ir slikti. Jā, Rauna ir skaista, ir cilvēki, kuri šurp brauc ekskursijās, bet kafejnīcā ienāca ļoti maz. Iespējams, taupa, varbūt ņem līdzi ēdienu un dzērienu no mājām. Esmu novērojusi, ka ir pieaugušie, kuri uz diviem ēd vienu porciju, paprasa otru šķīvi, nazi, dakšiņu. Un tas laiks, kad vietējie laukos vakarā nāca uz krogu iedzert un papļāpāt, ir beidzies. Esmu izmēģinājusi kafejnīcā rīkot hokeja kopīgu skatīšanos, bet atsaucības nebija. Ir nomainījušās paaudzes un paradumi. Tagad cilvēki to, ko grib, paskatās telefonos un socializēties arī ļoti negrib,” pārdomās dalās Sintija Rude.
Tukšums jāaizpilda ar jaunu piedāvājumu
Taču tūristi Raunu mīl un brauc uz turieni, to apstiprina arī Ieva Plētiena. “Noteikti Rauna ir populārs tūrisma galamērķis. To mēs redzam un jūtam ik dienu, vairāk vasaras sezonā, jo tūrismam visā Latvijā ir raksturīga sezonalitāte. Es pati ikdienā vadu ekskursijas pa Raunu, un man ir vistiešākais kontakts ar tūristiem. Brauc kolektīvi, individuāli ceļotāji, raunēniešu radi un draugi. Interese par Raunu ir, un viens no iemesliem ir tas, ka Raunā ir daudz ko redzēt vienuviet. Ir kultūrvēsturiski objekti, ir dabas objekti, ir tūrisma uzņēmēji, tāpēc katrs var atrast savai interesei un patikšanai labākos atpūtas variantus,” teic Ieva Plētiena.
“Ziemeļlatvija” pēc Raunas Staburaga jauno kāpņu atklāšanas 2024. gada pavasarī jau rakstīja, ka Raunas Staburags ir līderos no Smiltenes novadā esošajiem apskates objektiem. Populārs galamērķis ir arī Raunas viduslaiku pilsdrupas un to skatu tornis. Tornī ir uzstādīts soļu skaitītājs, pēc kura uzrādītajiem datiem 2024. gadā tornī uzkāpa ap 13 tūkstoši apmeklētāju. Jāpiebilst, ka tornim ir digitālā atslēga – poga, kas jānospiež, tad dežurants saņem zvanu un pēc brīža atslēdz durvis attālināti. Šis pakalpojums ir pieejams laikā no pulksten 7 līdz 19.
“Rauna ir viena no Smiltenes novada populārākajām tūrisma vietām. Visi, kas uz turieni aizbrauc, slavē apskates objektus,” piekrīt Smiltenes novada tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Una Kasparinska, bet piebilst, – vēršoties TIC pēc informācijas, cilvēki arī vaicā par iespējām Raunā paēst.
Taču ne tikai sabiedriskās ēdināšanas pieejamība, kas ir privātuzņēmēju rokās, ir aktuāls tūrisma infrastruktūras jautājums Raunā, – aktuāla ir arī 2024. gadā slēgtā Raunas tūrisma informācijas centra darbības atjaunošana vasaras sezonā. Par to var nākties spriest jau jaunā Smiltenes novada pašvaldības sasaukuma deputātiem.
“Pagaidām nekas par Raunas TIC darba atjaunošanu nav lemts,” informē Una Kasparinska.
Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa gaida no Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes reorganizācijas procesā veidojamās Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas (kā tas pagaidām iecerēts) atbalstu gan Raunas tūrisma jomas informācijas atjaunošanā, gan kopīgā skatījumā uz tūrisma attīstību ne tikai pilsētā, bet arī lauku teritorijās, tai skaitā Raunā.
Ir iestrādes, lai papildinātu esošo tūrisma piedāvājumu Raunā ar diviem jau sagatavotiem pastaigu maršrutiem, ir tikai nepieciešama tūrisma speciālista iesaiste, uzsver Raunas pagasta pārvaldniece.
“Taču ir slikti, ka tūristiem Raunā vairs nav kafejnīcas, kur paēst. Tas rada nelielu tukšumu. Ļoti iespējams, ka vietā nāks jauni uzņēmēji ar jaunām, spēcīgām idejām un piedāvājumu. Raunai kā tūristiem populārai vietai sabiedriskā ēdināšana ir būtiska,” piekrīt arī Linda Zūdiņa. Turklāt ir pasākumi, kuros ir svarīgi, lai uz vietas būtu šādu pakalpojumu sniedzējs, kurš raunēniešiem klātu godu vai bēru galdus.
Laba sadarbība ar kafejnīcu “Jaunā Rauna” bija Raunas kultūras centram. “Žēl, ka kafejnīca ir slēgta. Bija sadarbība pasākumos, bija atsaucība, ja vajadzēja nodrošināt ēdināšanu,” teic Raunas kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile.
Piemēram, “Jaunā Rauna” regulāri atsaucās piedalīties Viduslaiku ķēķī, kad ik gadu maijā Raunā notika Viduslaiku diena Ronnenburgā.
SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
[democracy id=”191″]
