Strenči ir unikāli ne tikai ar plostnieku svētkiem, bet arī ar to, ka tur vienmēr un visos laikos bijusi pirts. Šogad tā apmeklētājiem sola vēl lielākas ērtības un karstāku pirts garu.
Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane skaidro, ka pirts modernizācija bijusi nepieciešams, lai arī nākotnē pirts būtu kā raksturīga pilsētas iezīme.”Pirts pilsētā bijusi vienmēr. 50. gadu beigās vecā ēka nodega un tad uzcēla jaunu pirti. Toreiz gan mēs ar šādu pakalpojumu neko daudz neatšķīrāmies no citām pilsētām, jo pirts bija arī Valkā un Smiltenē. Vēlāk, kad šis pakalpojums kļuva neizdevīgs, abās pārējās pilsētās pirtis slēdza, bet te tā palika. Lai iestādi saglabātu, pirti iznomājām. Šis darījums nebija veiksmīgs, jo jaunais ēkas saimnieks vairāk domāja par alus piedāvājumu klientiem, mazāk par pēršanās ērtībām. Tad nu iznāca, ka dažs labs miesas sviedrētājs alus reibonī palika pie pirts krūmos guļam.Vēlāk mazgāšanās tika piedāvāta reizi divās nedēļās. Tas mūs neapmierināja. Nomas līgumu lauzām un atstājām ēku pašvaldības pārvaldījumā. Kad sākām ūdenssaimniecības sakārtošanas darbus, kanalizāciju paplašinājām līdz pirts ēkai, ievilkām arī ūdensvadu. Pirms tam ūdeni ņēma no akas.Pērn pirts telpās veicām kosmētisko remontu un ievietojām jaunu lāvu. Lai cilvēki justu īstu pirts garu, ir saglabāta malkas apkure, krāsns ir veidota no īstiem akmeņiem,” stāsta V. Graumane.Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana šogad gan likusi palielināt to cenu. Tagad pieaugušajiem par pirts apmeklējumu jāmaksā 1,50 latu, pensionāriem (uzrādot apliecinošu dokumentu) – viens lats, tikpat daudz jāmaksā arī bērniem no septiņu līdz 18 gadu vecumam, bet, ja ģimenē ir vairāk nekā divi bērni, tad par katru jāmaksā 50 santīmu. Pirmsskolas vecuma bērniem pirts apmeklējums ir bez maksas.Pirti ir iecienījuši arī apkārtējo pagastu iedzīvotāji un pat valmierieši. Statistika liecina, ka Valmierā gadā pirti apmeklē 12900 cilvēku, tomēr daudzi dod priekšroku dabiskajam pirts garam, kas atrodams Strenčos.
