Šonedēļ uz “Ziemeļlatvijas” redakciju piezvanīja satraukta sieviete no Strenčiem un stāstīja, ka gan viņas, gan citu apkārtējo iedzīvotāju mājas ir apsēdušas žurkas.
Viņa dzīvo Zemitāna ielā 31. “Ielas pretējā pusē atrodas nams, kurā mīt divi pensionāri. Pēc manām domām, žurkas ir savairojušās tieši tajā ēkā. Dažreiz tās ir redzētas pat pa sienu kāpjam uz otro stāvu.
Abi pensionāri negrib grauzējiem izlikt žurku indi, jo baidās, ka tad var saindēties un nomirt arī viņu suņi. Nezinu, ko iesākt. Pirms pāris dienām divas žurkas bija ielavījušās manā siltumnīcā. Kad pavēru durtiņas, tās metās uz manu pusi un pēc tam pazuda zālājā. Kaut kas ir jādara, bet nezinu, pie kā vērsties,” stāsta Izolde Grunte.
Man pie I. Gruntes nosauktā nama gan nevienu žurku neizdevās ieraudzīt. Noskaidroju, ka ēkā dzīvo pensionāri Modrīte un Jānis Kaimiņi. Pieklauvēju pie ārdurvīm un pēc brīža satikos ar mājas saimnieku J. Kaimiņu.
Viņš atzina, ka agrāk žurkas namā bijušas, bet tagad tās esot tikpat kā pazudušas. J. Kaimiņš esot uzstādījis speciālu ierīci, kas atbaida grauzējus, un tagad žurkas neesot redzētas. “Domāju, ka jums ir sniegta nepareiza un pārspīlēta informācija,” paskaidro J. Kaimiņš.
Tomēr citi apkārtējo māju iedzīvotāji stāsta to pašu, ko I. Grunte. “Apkārtnē žurku ir daudz. Es jau pērn ar tām cīnījos. Ik pa laikam tās parādās malkas šķūnī. Baidos, ka grauzējas var iekļūt manā mājā,” stāsta Rasma Kosmane. Arī viņa uzskata, ka žurkas savairojušās I. Gruntes nosauktajā mājā.
“No citurienes tās nevarēja uzrasties. Ir nepatīkami ik pēc laika kādu grauzēju ieraudzīt šķūnītī vai atkritumu tvertnē,” saka R. Kosmane. To, ka žurkas ir bieži redzētas, apliecina arī Janīna Strautniece.
Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane stāsta, ka pašvaldību neviena no minētajām personām par radušos problēmu nav informējusi.
“Ja tas tā ir, tad šo māju iedzīvotājiem jāvēršas pie attiecīgajiem dienestiem, kuri nodarbojas ar grauzēju iznīcināšanu. Es gan pieļauju, ka šajā gadījumā, iespējams, nostrādājušas arī kaimiņu attiecības,” spriež V. Graumane. Pēc viņas domām, ja Zemitāna ielā būtu tik daudz žurku, tad par to jau zinātu visa pilsēta.
Neuzņemos apgalvot, cik daudz vai maz grauzēju ir savairojušies pie dažām mājām Zemitāna ielā, tomēr vēlējos noskaidrot, kas cilvēkiem jādara un kur viņiem jāvēršas pēc palīdzības, ja tāda problēma rodas. Izrādās, palīgus žurku terora likvidēšanā tik viegli vairs nevar atrast.
Pārtikas un veterinārā dienesta Valkas pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš informē, ka dienests veic kontroli tikai tad, ja tas saistīts ar higiēnas noteikumu pārkāpumiem, turot mājlopus. Arī Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiāles epidemioloģe Rasma Grauda apliecina, ka grauzēju iznīcināšana vairs nav aģentūras kompetencē.
“Cīņa ar žurkām un to iznīcināšana ir pašu māju saimnieku ziņā. Veterinārajās aptiekās ir pietiekami liels klāsts efektīvu vielu, ar kurām grauzējus var noindēt. Kādreiz Valkas rajonā darbojās grauzēju iznīcināšanas firma, bet tagad tās nav. Šāda tuvākā firma ir tikai Valmierā,” saka R. Grauda.
Savukārt Valkā praktizējošā veterinārā ārste Ingrīda Vilne zina stāstīt, ka ir arī vairāki veidi, kā žurkas iznīcināt, nekaitējot mājdzīvniekiem, piemēram, iegādājoties žurku līmi, turklāt paēduši suņi beigtus grauzējus parasti neēdot.
Jāpiebilst, ka gan veterinārie medikamenti, gan pakalpojumu pasūtīšana firmām maksā padārgi, bet pensionāriem rocība nav liela. Tā kā speciālu dienestu mūsu rajonā nav, jārēķinās arī ar ceļa izdevumiem. Pārlieku daudz lietu mūsu valstī ir atstātas pašu ziņā.
