FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Smiltenes novadpētniecības muzejs turpina 2024. gadā iesākto tradīciju februārī apkopot iepriekšējā gadā un arī ilgākā laika periodā veiktos pētījumus par Smilteni vienuviet un darīt tos zināmus sabiedrībai konferences formātā.
Nu jau otrā šāda konference “Smiltene vēsturisku notikumu krustcelēs” Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā notika aizvadītajā ceturtdienā un sapulcināja vairākus desmitus klausītāju – vēstures, literatūras, mākslas un citu kultūras jomu interesentus, kurus vienoja interese par Smiltenes novada vēstures un kultūras mantojumu.
Ir pamats Smiltenes vēstures grāmatai
Konferencē, ko rīkoja Smiltenes novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību, uzstājās gan Latvijas muzeju vadošie, gan arī neatkarīgie pētnieki. Viņu priekšlasījumu temati aptvēra ar Smilteni un tās tagadējā novada teritoriju saistītus jautājumus, sākot ar 15. gadsimtu līdz pat 20. gadsimta Neatkarības kara periodam.
Konferencē klausītāji dzirdēja piecus priekšlasījumus: “Smiltenes pils un pilsmiests 15.–17. gadsimtā” (lektors – vēsturnieks, tulkotājs, vairāku grāmatu autors Agris Dzenis); “Livonijas ciemi un pagasti: Raunas pils apgabala piemērs” (vēsturnieks, vēstures skolotājs Edgars Plētiens); “Smiltenes muižas centrs – zināmais, nezināmais un nesaprastais” (vēsturisko piļu un muižu parku pētniece, grāmatas “Latvijas muižu dārzi un parki” autore Ilze Māra Janelis); “Stāsts par Lāčplēša Kara ordeni un smilteniešiem – ordeņa kavalieriem” (vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs); “Pauls Kundziņš. Ceļš. Mazā un lielā Vidzeme” (Valkas novadpētniecības muzeja direktors Reinis Kulbergs).
Šādai konferencei, kas jau kļuvusi par tradīciju, ir divi aspekti – pētniecība un izglītojošais darbs. Tā plašāku sabiedrību iepazīstina ar muzeja pētniecisko darbu, kas ne vienmēr ir redzams publiski un var būt pamats nākamajām, lielajām ekspozīcijām, lai muzeja apmeklētājiem parādītu to informāciju, kas ir muzeja krājumos kā viņiem vēl neatklātas vēstures lappuses, teic Smiltenes novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Miķe.
“Daļu no konferences materiāliem noteikti izmantosim nākamajās muzeja izstādēs. Ir arī iecere ar laiku tos apkopot visaptverošā Smiltenes vēstures grāmatā. Redzam, ka ir interese, ir atsaucība, – konference ir gaidīts pasākums. Kad oficiālā daļa beidzās, klausītāji vēl ilgi pēc tam pārrunāja un diskutēja par dzirdēto,” stāsta Ieva Miķe.
Visi konferencē dzirdamie lasījumi vēlāk tiks ievietoti Smiltenes novada pašvaldības “YouTube” kontā “Smiltenes novads”, kur tos varēs noklausīties ikviens interesents.
“Tas ir mūsu pētniecības darbs, kas savijas kopā ar izglītojošo aspektu. Visu tikai saviem spēkiem vien muzeja darbinieki nevar izpētīt, jo tam nav atsevišķu resursu, tāpēc tiek uzrunāti arī pētnieki. Turklāt pieaugušajiem klausītājiem, to skaitā jauniešiem, tā ir iespēja lekciju, priekšlasījumu un diskusiju laikā izglītoties un sarunās ar pētniekiem uzzināt vairāk un koncentrēti par sev interesējošo tematu. Faktiski šo konferenci varam uzskatīt par līdzvērtīgu semināram mūžizglītībā,” piebilst Smiltenes novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Vita Blate.
Muzejs piedāvā arī ceļojošās izstādes
Lai sabiedrību vēl jo plašāk iepazīstinātu ar muzeja krājumiem, Smiltenes novadpētniecības muzejs skolām, bibliotēkām, ikvienai Smiltenes novada iestādei piedāvā četras ceļojošās izstādes, ko tās var eksponēt uz laiku.
Izstāde “100 notikumi Smiltenes vēsturē”, kas vēsta par nozīmīgiem notikumiem kultūrā, politikā, ekonomikā un citās dzīves jomās Smiltenes vēsturē no 7. gadsimtam līdz pat mūsdienām, jau kopš februāra apskatāma Grundzāles kultūras namā.
Izstāde “Smiltene 18. gadsimtā” iepazīstina ar Smiltenes draudzes novada vēsturi sava laika sociālekonomisko un politisko procesu kontekstā, tajā ir iekļauta informācija par Lielo Ziemeļu karu un tā sekām Smiltenes apkārtnē, par Smiltenes draudzes novada muižām, ievērojamām un ietekmīgām muižnieku dzimtām, ievērojamiem mācītājiem. Muzejs piedāvā arī ceļojošo izstādi par šaursliežu dzelzceļa līnijas Smiltene–Valmiera–Ainaži vēsturi, kas vēsta par dzelzceļa līnijas tapšanas gaitu, firsta Paula Līvena ieguldījumu projekta īstenošanā, kā arī par staciju ēkām un to vēsturi un dažādām sadzīviskām lietām.
Ceļojošā izstāde “Aizvestie. 1941. un 1949. gada deportācijas” par bijušā Valkas apriņķa un tagadējā Smiltenes novada teritorijā apcietināto, izsūtīto un nogalināto cilvēku likteņiem jau ir rezervēta līdz 2026. gada martam, par to lielu interesi izrāda Smiltenes novada izglītības iestādes.
Savukārt pašā muzejā šobrīd līdz 22. martam var apskatīt keramiķu Jura un Dinas Līču darbu izstādi “Māla ziedēšana”, kā arī izstādi “Smiltenes apkārtnes garamantas un to krājēji”.
Smiltenes novadpētniecības muzejam ir daudz jaunu ieceru. Viena no tām ir Smiltenes muižas īpašnieka firsta Paula Līvena (1875–1963) memuāru tulkošana, tos tulkot uzņēmusies Kristīne Beķere – filozofijas doktore, pētniece (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts). Savukārt muzeja vadītāja Ieva Miķe veic Līvenu dzimtas izpēti, ko prezentēs Smiltenes novada bibliotēkā un Smiltenes vidusskolā.
Jāpiebilst, ka no 2024. gada septembra Drustu muzejs ir Smiltenes novadpētniecības muzeja filiāle un arī tur ir uzsākts pētniecības darbs. Šogad notiks muzeja pārcelšana uz jaunām telpām Drustu tautas namā.
