Šomēnes 10. maijā Smiltenes novadā darba vizītē ieradās izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Ministre viesojās Smiltenes vidusskolā un Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā, tikās ar skolēniem, pedagogiem, Smiltenes novada pašvaldības un novada Izglītības pārvaldes vadību, lai pārrunātu aktualitātes izglītībā un informētu par nacionāla mēroga izglītības politikas iniciatīvu virzību.
Skolēni sūrojas par pārbaudes darbiem un mācību apjomu
Kopā ar ministri vizītē Smiltenes novadā ieradās Valsts izglītības attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Inta Ozola, 14. Saeimas deputāti – Smiltenes vidusskolas iepriekšējā direktore Ilze Vergina un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kā arī izglītības ministres padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Renārs Lazdiņš.
14. Saeima Daci Melbārdi apstiprināja izglītības un zinātnes ministres amatā šogad 6. martā pēc tam, kad no šī amata pēc premjeres Evikas Siliņas lūguma atkāpās Anda Čakša.
“Pēdējā laikā izglītībā ir notikušas daudzas pārmaiņas, kas saistītas ar mācību saturu, it īpaši ar tā vērtēšanu, tāpēc mani visvairāk interesē, kā šīs pārmaiņas ietekmē skolas dzīvi un kā tās izjūt jaunieši. Mēs visi strādājam priekš jauniešiem, lai viņiem būtu labāk, lai viņi vieglāk saprot, labāk var iemācīties. Jaunākā pārmaiņa šajā mācību gadā ir jauna vērtēšanas sistēma, un jauniešu viedoklis par to mani visvairāk interesē,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Jau rakstījām, ka no 2024. gada 1. septembra visās vispārizglītojošajās skolās Latvijā ir ieviesta vienota skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, lai viņu iegūtās zināšanas varētu novērtēt objektīvāk. Būtiskākā izmaiņa, – skolēni vairs nevar pārrakstīt pārbaudes darbus. Tieši to atcelt ministrei rosināja vairāki Smiltenes vidusskolas 10. klases skolēni, ar kuriem Dace Melbārde tikās, viesojoties skolā. Skolēni ierosināja ļaut pārrakstīt pārbaudes darbus vismaz reizi pusgadā, jo tad stress būtu mazāks, kā arī pasūrojās par pārāk apjomīgo mācību saturu.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre uzdeva Smiltenes vidusskolas desmitklasniekiem virkni jautājumu. “Mums ir svarīgi saprast, kāpēc skolēniem vieglāk klājas ar sociālo zinību un humanitārajiem priekšmetiem, bet nepadodas STEM priekšmeti (matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija). Kur, jūsuprāt, ir problēma? Kāpēc vieglāk ir iemācīties angļu valodu, bet grūtāk – matemātiku un fiziku? Redzam arī, ka angļu valodā ir labāki rezultāti nekā latviešu valodā. Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt, lai to mainītu? Vai tas ir mācību satura un metožu jautājums, vai arī trūkst skolotāju?” šo un vēl citus jautājumus jauniešiem uzdeva Dace Melbārde.
Viņa arī saņēma atbildes. Vidusskolēni, piemēram, skaidroja, ka, mācoties STEM priekšmetus, nepietiek ar mācību stundās dzirdēto, ir jāmācās arī mājās un tad vajag daudz lielāku motivāciju.
Uzsver atbalsta personāla nozīmi
Tam, ka skolēnu teiktais par lielo mācību apjomu vidusskolas posmā ir pamatots, piekrīt 14. Saeimas deputāte Ilze Vergina, kura darbojas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. “Šis ir jautājums, kas mums jāver vaļā. Mūsu audzēkņi aiziet uz pirmo kursu augstskolās, un viņiem tur nav, ko darīt. Mums piramīda ir diezgan pārlikta uz vispārizglītojošo skolu. Skolotāji ir atbildīgi par rezultātiem, vecāki, sabiedrība kopumā gaida rezultātus, un tas viss rada stresu,” viņa atzina, tiekoties ar Smiltenes vidusskolas vadību un skolēniem.
Viesi skolēniem vaicāja arī par mākslīgā intelekta izmantošanu mācību procesā, skolēnu pašpārvaldes darbu un sadarbību ar novada pašvaldību, ko skolvadība un jaunieši novērtēja atzinīgi, kā arī uzklausīja Smiltenes novada pieredzi un izaicinājumus izglītības procesa plānošanā un organizēšanā un skolu tīkla sakārtošanā.
Vizītes noslēgumā izglītības un zinātnes ministre apmeklēja Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolu, kur tikās ar pedagogiem un skolas vadību, lai pārrunātu izglītības procesa organizēšanu, vērtēšanas sistēmu, svešvalodu apguvi un citus jautājumus.
Piemēram, viena no aktualitātēm izglītībā ir IZM izstrādātais jaunais skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modelis “Programma skolā”, kam, sākot no 2025./2026. mācību gada, ir jānomaina pašreizējā kārtība – “Nauda seko skolēnam”. Mērķis ir nodrošināt taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas Latvijā vai skolēnu skaita konkrētajā skolā.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Dace Melbārde atzīst, ka jaunajā mācību gadā šo jauno sistēmu simtprocentīgi nevarēs īstenot. “Pirmkārt, ir nepieciešams sagatavošanas darbs, otrkārt, valstij nav tik daudz līdzekļu, jo prioritāte šobrīd ir aizsardzība. Šajās nedēļās sapratīsim, kādā apjomā tiksim uz priekšu, jo turpinās sarunas ar visiem sociālajiem partneriem un koalīcijas partneriem (lai īstenotu jauno modeli pilnā apjomā, nepieciešami papildu 106,5 miljoni eiro gadā – redakcijas piezīme). Ļoti būtisks ir papildu finansējums atbalsta personālam un mācību programmas šādu speciālistu sagatavošanai profesionālās pilnveides un augstākās izglītības līmenī, jo skolās trūkst logopēdu, psihologu,” uzsver Dace Melbārde.
