Bibliotekārs, lietvedis un klientu apkalpošanas speciālists vienā personā Smiltenes novada pagastos. Viens vadītājs uz Palsmanes kultūras namu un Variņu tautas namu, uz Trapenes un Virešu kultūras namiem, uz Launkalnes un Drustu tautas namiem. Bilskas bibliotēkas Lobērģu nodaļas slēgšana.
Tas viss Smiltenes novadā notiks līdz šī gada 1. novembrim, bet izmaiņas attiecībā uz Trapenes, Virešu, Launkalnes un Drustu pagastu kultūras iestādēm būs jau no 1. oktobra.
Pēc jaunā principa jau strādā Grundzālē
Pārmaiņas notiks, jo Smiltenes novada deputāti domes sēdē 22. augustā nolēma veikt grozījumus Smiltenes novada pašvaldības Amatu katalogā, kā arī reorganizēt Bilskas bibliotēku, turpinot strukturālās reformas Smiltenes novada pašvaldībā, kas šogad optimizē savu struktūru un iesaistīto darbinieku skaitu, vērtējot gan pakalpojumu pieprasījumu, gan iespēju ieekonomēt līdzekļus.
Tas vēl nav viss. Smiltenes novada pašvaldība turpina ieviest jau iepriekš apstiprināto vienoto kārtību un normas savu iestāžu telpu un teritoriju uzturēšanai, uz kā pamata tiek pārskatīts un mazināts telpu uzkopšanā un teritoriju uzturēšanā nodarbināto skaits. Šis lēmums skar tādas pašvaldības štata vienības kā apkopēji, sētnieki, teritorijas labiekārtošanas strādnieki, ēku uzraugi, un kārtējo lēmumu par viņu slodžu samazināšanu deputāti pieņēma augusta sēdē.
Veicot visas šīs pieminētās strukturālās reformas, būs cilvēki, kuri Smiltenes novada pašvaldībā zaudēs darbu, taču vietvara uz viņu algas un sociālās apdrošināšanas rēķina ietaupīs budžeta naudu, ko izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai.
Šī gada laikā no janvāra līdz novembrim Smiltenes novada pašvaldībā tiks samazinātas pavisam 65 slodzes, kopš 2021. gadā notikušās administratīvi teritoriālās reformas – 154, ieskaitot jau pieminētās 65, “Ziemeļlatviju” informē Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.
No 1. novembra tajos Smiltenes novada pagastos, kuros tas ir iespējams, viens pašvaldības speciālists veiks bibliotekāra, lietveža un Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra speciālista pienākumus. Šāds piedāvājums ir sagatavots, pārskatot darba slodzes un balstoties uz izvērtētajiem iestāžu darbības datiem, skaidro Andris Lapiņš.
“Smiltenes novadā jau ir ļoti labs piemērs Grundzālē, kur šāda sistēma darbojas aptuveni gadu. Ir bijuši mēģinājumi to ieviest arī citos pagastos. Tagad pārgājām uz vienotu sistēmu novadā, ka visur būs pamatā viens šāds darbinieks, izņemot pagastus, kur ir vairāk bibliotēku, kā, piemēram, Bilskas pagastā, kur ir Bilskas bibliotēka un tās Birzuļu nodaļa, vai pagastus, kur viens lietvedis apkalpo vairākas iestādes, kā, piemēram, Palsmanē. Ieviešot šādu sistēmu, ir vietas, kur būtiski nekas nemainās, un ir vietas, kur no divām slodzēm paliek viena. Tas nozīmē, ka kādam darbiniekam tiks uzteikts darbs. Ja uz vienu vietu būs vairāki esošie darbinieki, tad notiks iekšējā izvērtēšana,” skaidro Andris Lapiņš. Šādi tiks samazinātas pavisam 7,75 slodzes.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Grundzāles pagasta pārvaldes lietvedi, klientu apkalpošanas speciālisti un Grundzāles bibliotēkas vadītāju Ilonu Briedi, kura jau vairāk nekā gadu strādā šādā režīmā, un vaicāja, kā tāda slodze ir paceļama un kā tas ietekmē pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
“Tas viss ir darāms, bet, ja cilvēkam lietvedība ar tās daudzajām programmām jāapgūst no nulles, kā bija man, tas prasa daudz laika un enerģijas. Vai visi to varēs, nezinu. Es visu daru no viena datora, kas atrodas bibliotēkā, bet tāpat ir jāsamenedžē laiks te viena, te otra pakalpojuma sniegšanai, jo ir brīži, kad cilvēkiem ir jāgaida rindā. Tas nav masveidīgi, bet ir bijis, un tad mēs visi tāpat vienā telpā atrodamies,” stāsta Ilona Briede.
Reformas kultūrā skars sešus pagastus
Strukturālās reformas skārušas arī kultūras jomu, atsevišķos Smiltenes novada pagastos no 1. novembra tiks ieviests princips – viens vadītājs uz divām kultūras iestādēm.
Viens vadītājs būs šādiem tandēmiem – Trapenes un Virešu kultūras nami, Launkalnes un Drustu tautas nami, Palsmanes kultūras nams un Variņu tautas nams.
“2023. gadā Smiltenes novadā kultūras nami un tautas nami tika sagradēti pa kategorijām, ņemot vērā pasākumu un to apmeklētāju skaitu un pasākumu mērogu. Šīs ir tās kultūras iestādes, kuras varētu apvienot,” skaidro Andris Lapiņš.
Trapenes kultūras namu vada Svetlana Spalviņa. Virešu kultūras nams ilgstoši ir bez vadītāja, jo tā iepriekšējā vadītāja Santa Sāre izbeidza darba tiesiskās attiecības. Launkalnes tautas namu vada Signe Baltere. Drustu tautas nama vadītāja Sandra Meija 2. septembrī izbeigs darba attiecības ar pašvaldību pēc pašas vēlēšanās. Palsmanes kultūras namu vada Aija Zeibote, Variņu tautas namu – Velta Elstiņa. “Esošajām šo iestāžu vadītājām piedāvās jauno situāciju. Ir kritēriji, kas pie reorganizācijām tiek ņemti vērā, – ikgadējais darba novērtējums un citi,” skaidro novada pašvaldības izpilddirektors.
Uz kultūras jomu attiecas arī Smiltenes novada domes deputātu lēmums par pašvaldības iestādes “Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde” struktūrvienības “Smiltenes novada bibliotēka” apakšstruktūras “Bilskas bibliotēka ar Birzuļu un Lobērģu nodaļām” reorganizāciju.
Atbilstoši šim lēmumam bibliotēkas Lobērģu struktūrvienības no 1. novembra vairs nebūs.
“Dati rāda, ka bibliotēkas apmeklētāji Lobērģos ir, taču, ja salīdzina visas bibliotēkas, tad ir redzamas atšķirības. Taču ir padomāts par bibliotēkas pakalpojuma pieejamību Lobērģos arī turpmāk – bibliotekārs noteiktās dienās aizbrauks ar grāmatām un apkalpos Lobērģu iedzīvotājus,” stāsta Andris Lapiņš.
Viņš arī piebilst, ka visiem pašvaldības darbiniekiem, kuriem reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta pilna slodze, pārskatīta mēnešalgas grupa, to palielinot par vienu pakāpi, kas nozīmē nelielu algas pieaugumu.
Samazinās arī centrālo administrāciju
Smiltenes novada pašvaldība jau uzsvērusi, ka nākamajos gados pašvaldības budžeta ietvaros veicināt novada attīstību būs aizvien sarežģītāk, jo iedzīvotāju skaits Smiltenes novadā samazinās katru gadu, kā ietekmē bremzējas budžeta ieņēmumu pieaugums. Tāpēc vietvara turpinās darbu, lai ilgtermiņā mazinātu uzturēšanas izdevumus, tai skaitā veicot arī strukturālas izmaiņas.
“Pašvaldības ir spiestas par to domāt finansiālu apsvērumu dēļ, jo proporcionāli finansējums pašvaldībām no valsts budžeta ir samazinājies. Protams, pakalpojums iedzīvotājiem ir jānodrošina, bet ir jāskatās arī pakalpojuma pieprasījums,” piebilst Andris Lapiņš.
Štatu samazināšana notiks arī pašvaldības centrālajā administrācijā. Uz nākamo domes sēdi izskatīšanai tiks virzīti grozījumi Smiltenes novada pašvaldības nolikumā, kas, piemēram, paredz tikai vienu pašvaldības izpilddirektora vietnieku līdzšinējo divu vietā.
Domes sēdē augustā deputāti izskatīja pašvaldības izpilddirektora vietnieka attīstības jautājumos Mārtiņa Ulāna atbrīvošanu no amata. Saskaņā ar grozījumiem Pašvaldību likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūnijā, pašvaldības izpilddirektoram un vietniekiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam – speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai. “Mārtiņš Ulāns ir informējis pašvaldību, ka neplāno aizpildīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanai, līdz ar to persona no pašvaldības izpilddirektora vietnieka amata atbrīvojama,” skaidro Andris Lapiņš. Otra izpilddirektora vietniece (teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos) ir Evija Zurģe.
