FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Kāpēc atjaunotajā Jāņukalna estrādē šovasar notiks tik maz pasākumu? Kur ir informācija par Smiltenes pilsētas svētkiem? Kur būs? Kas būs? Datums?
Šie iedzīvotāju jautājumi sociālajos tīklos izraisījuši diskusiju vētru. Smiltenieši ir neapmierināti ar trūcīgo kultūras un atpūtas pasākumu piedāvājumu pašu pilsētā, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma beidzot ir pieejama Jāņukalna brīvdabas estrāde, kuras atjaunošanā brīvprātīgi un bez atlīdzības iesaistījās novada iedzīvotāji un uzņēmēji.
Darbinieku komanda vēl tiek komplektēta
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šogad jūnijā Smiltenes kultūras dzīvē iestājās krīze. Ņemot vērā to, ka no 1. jūlija pašvaldības iestāde “Smiltenes kultūras centrs” ir reorganizēta par Smiltenes novada kultūras centru, no darba aizgāja visa Smiltenes kultūras centra radošā komanda – iestādes vadītāja Evija Dzvinko, mākslinieciskā vadītāja Loreta Šperliņa-Priedīte, dekoratore Evita Rauza, skaņu un gaismu režisors Mārtiņš Āboliņš un kinoprojicētāja Līga Gabrāne.
Rakstījām arī, ka līdz 30. jūnijam ar Smiltenes novada domes deputātu vairākuma lēmumu tika likvidēta Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde. Tai deleģētie pārvaldes uzdevumi nodoti trijām jaunveidojamām pašvaldības iestādēm – Smiltenes novada bibliotēkai, Smiltenes novada kultūras centram un Smiltenes novada novadpētniecības muzejam. Tās ir Kultūras un tūrisma pārvaldes jau esošās struktūrvienības ar jau esošajiem darbiniekiem. Tomēr Smiltenes novada kultūras centra gadījumā nav tik vienkārši, – šī jaunā iestāde tiek veidota uz Smiltenes kultūras centra bāzes, attiecīgi paplašinot darbības mērogu no Smiltenes pilsētas uz visu novadu.
Konkursa kārtībā par Smiltenes novada kultūras centra vadītāju pašvaldība izvēlējās līdzšinējo Palsmanes kultūras nama un Variņu tautas nama vadītāju palsmanieti Inesi Priedīti. Savukārt uz vakanto Palsmanes un Variņu kultūras iestāžu vadītāja/-as vakanci Smiltenes novada kultūras centrs izsludinājis konkursu. Pretendentiem jāpiesakās līdz 11. jūlijam.
Inese Priedīte darbu Smiltenes novada kultūras centrā uzsāka 1. jūlijā un saņēma smagu mantojumu – iestādi faktiski bez radošajiem darbiniekiem un jau šomēnes gaidāmo Smiltenes 105 gadu jubilejas jeb pilsētas svētku rīkošanu, kuru galīgo scenāriju kopā ar radošo komandu nācās izveidot dažu dienu laikā.
“Ziemeļlatvija” ar Inesi Priedīti satikās piektdien, 4. jūlijā. Todien, neskaitot tehnisko personālu, Smiltenes novada kultūras centra amatu sarakstā vienīgās esošās darbinieces bija viņa un personāla speciāliste Diāna Ezergaile.
No pirmdienas, 7. jūlija, Smiltenes novada kultūras centrā darbu uzsāka mākslinieciskā noformētāja Liene Ezera un kinoprojicētāja Enia Gertmane. Viņas uz šīm vakancēm izraudzītas konkursa kārtībā. Konkursā uz mākslinieciskās noformētājas/-a amatu pieteicās trīs pretendenti, uz kinoprojicētājas/-a vakanci – četri pretendenti.
Joprojām tiek meklēts skaņu un gaismu režisors/-e. Pašvaldība viņam piedāvā pilna laika amata vietu uz nenoteiktu laiku ar darba vietu Smiltenē un mēnešalgu 1052 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pretendentiem jāpiesakās līdz 14. jūlijam. Līdz 7. jūlijam vēl nebija pieteicies neviens. Lai izglābtu 19. un 20. jūlijā gaidāmos pilsētas svētku pasākumus, ārpakalpojumu piekritis sniegt bijušais Smiltenes kultūras centra skaņu un gaismu režisors Mārtiņš Āboliņš.
Joprojām nav aizpildīta Smiltenes novada kultūras centra mākslinieciskās vadītājas/-a vakance, uz to konkurss notiks atkārtoti. “Šī vakance iestādē ir viena no svarīgākajām un atbildīgākajām, taču pirmo reizi izsludinātajā konkursā bija nepietiekams pretendentu skaits. Būs arī konkurss uz metodiķa amatu,” informē Inese Priedīte.
Pilsētas svētku programma būs plašāka
Kopš Inese Priedīte 1. jūlijā uzsāka darbu kā Smiltenes novada kultūras centra vadītāja, viņas galvenās prioritātes ir jaunas darbinieku komandas izveidošana un šovasar gaidāmo Smiltenes 105 gadu jubilejas pasākumu sarīkošana, kas faktiski ir tie paši pilsētas svētki, tikai citādā formātā nekā iepriekšējos gados.
“Es pat vēl neesmu sākusi apjaust manu kā novada kultūras centra vadītājas darba apjomu, jo veltu visu laiku un enerģiju šīm aktualitātēm. Tiklīdz sakārtosim lietas, lai notiktu visi ieplānotie svētki, tad arī sapratīšu, kā saplānot darbus arī pārējiem pienākumiem un veltīt laiku tiem,” stāsta Inese Priedīte.
Svētku rīkošanas komandā kopā ar viņu strādā Smiltenes novada tūrisma informācijas centra, Smiltenes bibliotēkas, Smiltenes novadpētniecības muzeja, novada Sporta pārvaldes, Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvaldes un citu pašvaldības struktūrvienību darbinieki. Darbs ir apjomīgs, jo īsā laikā tiek plānoti pasākumi trijām dienām – 18., 19. un 20. jūlijam – sākotnēji plānotā 19. jūlija vietā, un arī 19. jūlijā jaunums ir pasākumi visas dienas garumā, nevis tikai vakarā, kā bija iecerējuši iepriekšējie Smiltenes kultūras pasākumu plānotāji – novada Kultūras un tūrisma pārvalde un Smiltenes kultūras centrs.
“Es izprotu viņu ideju Smiltenes pilsētas svētkus atzīmēt visa gada garumā, taču, manuprāt, svētku kulminācijai jābūt 19. un 20. jūlijā, kad Smiltenē notiks kapusvētki, un kas Smiltenē bijusi tradīcija. Tāpēc Ieva Atare (Smiltenes bērnu un jauniešu deju kolektīvu “Buki”, “Buku studija” un “Buciņi” vadītāja – redakcijas piezīme) iesāka visu šo pasākuma ideju un pieteicās palīdzēt, jo arī viņai bija svarīgi, lai Smiltenē nedēļas nogalē, kad ir kapusvētki un no tuvām un tālām vietām atbrauc radi, notiktu dažādi pasākumi,” stāsta Inese Priedīte.
Jau ir izstrādāts pasākumu plāns 18., 19. un 20. jūlijam. Afišas ar konkrētiem pasākumu laikiem vēl top. Tiklīdz tās būs kārtībā, sabiedrība detalizētāk tiks informēta par gaidāmo svētku norisi.
Visi pilsētas svētku pasākumi to apmeklētājiem būs bez maksas.
Ko varēs redzēt un dzirdēt?
Piektdien, 18. jūlijā, Smiltenes bibliotēka aicinās uz izstādi “Smiltene manās sajūtās”, kas veltīta pilsētas 105 gadu jubilejai, bet “Park Hotel Brūzis” restorāns – uz koncertu ar mūziķi Lauri Valteru (sākums – pulksten 19).
Sestdien, 19. jūlijā, visas dienas garumā Smiltenē, pārsvarā Jāņukalnā, notiks daudz dažādu pasākumu.
No pulksten 9 līdz 10 smilteniešus modinās pūtēji. Jau no rīta Jaunajā parkā sāksies Smiltenes novada bērnu un jauniešu čempionāts disku golfā “Abula kauss 2025”, kur ap pulksten 12 ieradīsies jaunievēlētie Smiltenes novada domes deputāti. Interesenti varēs ar viņiem tikties un uzdot jautājumus.
Smiltenes novadpētniecības muzejs pulksten 13 un 17 (ar iepriekšēju pieteikšanos) piedāvās ekskursijas pa Smiltenes pilsētas kapiem, lai interesenti vairāk uzzinātu par pilsētas vēsturi un ievērojamām personībām.
Jāņukalnā no pulksten 14 līdz 18 notiks izstāde “Smiltenes novada ražotāju dižošanās”, kurā pašvaldība aicina piedalīties Smiltenes novadā reģistrētos uzņēmumus, mājražotājus, amatniekus, biedrības un iestādes. Būs dažādas radošās darbnīcas un sportiskas aktivitātes bērniem (kalnā aiz estrādes).
Pulksten 14 Jāņukalna estrādē uzstāsies duets “Mediante” (Zane Rozenfelde – balss un Māris Rozenfelds – akordeons), pulksten 15 – līnijdeju kolektīvi, pulksten 16 – iluzionists Edžus, pulksten 17 – mūziķis Marko Ojala ar ģitārspēli spāņu ritmos.
Pulksten 19 Rīgas jauniešu deju kolektīvs “Dārdari” un Smiltenes jauniešu deju kolektīvs “Buki” izdejos kāda ciema stāstu par kapusvētkiem “Annas tantes piruetes”, bet diena noslēgsies ar zaļumballi, kurā spēlēs Smiltenes jauniešu grupa “Trešais stāvs”.
Svētdien, 20. jūlijā, Smiltenē notiks kapusvētki: pulksten 11 – pilsētas kapos, pulksten 13 – Meža kapos. Šajā dienā būs dažādas sportiskas aktivitātes pie Vidusezera un pie Tepera ezera promenādes, kur sāksies pārgājiens “Tepera uzpūtenis”. Dienu pulksten 9 varēs uzsākt, vingrojot kopā ar fitnesa treneri Ilzi Lāci Tepera stadionā.
Pulksten 15 Vecajā parkā, dzejnieces Marikas Svīķes piemiņas vietā, sāksies Marikas dienas dziesmu pikniks, ko rīko biedrība “Smiltenei un Latvijai” kopā ar Smiltenes novada kultūras centru.
Nākamais Smiltenes svētku pasākums notiks 1. augustā Jāņukalna estrādē – Smiltenes kultūras centra amatiermākslas kolektīvu uzvedums un zaļumballe. Šo pasākumu palīdz rīkot bijusī Launkalnes un Drustu tautas namu vadītāja Signe Baltere.
Savukārt cits pilsētas svētku cikla pasākums – jauniešu diena ar koncertu un zaļumballi – 23. augustā notiks nevis Jāņukalnā, bet Tepera promenādē. Mākslinieki, kuri uzstāsies, tiks paziņoti nedaudz vēlāk.
Inese Priedīte skaidro, ka norises vietu izraudzījušies iepriekšējie Smiltenes kultūras dzīves plānotāji, un pasākumu pārcelt uz Jāņukalnu vairs nevar, – tas jau ir savlaicīgi izsludināts un ar rīkojumu apstiprināts ar norisi Tepera promenādē.
Taujāta, vai šovasar Jāņukalna estrādē notiks vēl citi kultūras un atpūtas pasākumi, Inese Priedīte no solījumiem atturas. “Man vēl ir jāiepazīstas ar iestādes budžetu, lai zinātu, ko varu atļauties un koriģēt tajā, kas jau ir saplānots. Jau tagad, papildinot pilsētas svētku programmu, ir radušies neplānoti papildu izdevumi. Taču jau tiek domāts par nākamā gada pasākumiem Jāņukalnā, jo mākslinieki ir jāuzaicina savlaicīgi,” apzinās Inese Priedīte.
Jāņukalns ir pieejams visiem
Viena no šovasar jaunievēlētās Smiltenes novada pašvaldības domes prioritātēm kultūrā turpmākajos četros gados ir tāda pasākumu kvalitāte un publicitāte, lai piesaistītu cilvēkus arī no blakus novadiem un visas Latvijas.
Taujāts, vai jaunievēlētā novada vadība seko līdzi pašreizējai situācijai Smiltenes kultūras dzīvē un vai attiecībā uz to tai ir savas ieceres, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis teic, ka vispirms ir jādod iespēja jaunajai Smiltenes novada kultūras centra vadītājai nākt ar savu piedāvājumu kultūras jomā.
“Negribu skriet pa priekšu un norādīt, ko un kā darīt. Diemžēl šobrīd Smiltenē ir noticis pārrāvums. Iepriekšējā domes vadība ar novada Kultūras pārvaldi nav īpaši labi sapratusies, kas rezultējies darbinieku nomaiņā. Attiecīgi pilsētas svētki zināmā mērā tiek veidoti pēdējā brīdī, un līdz ar to kvalitāte kaut kur cietīs. Tās ir sekas iepriekšējam periodam. Tagad šī joma jāsakārto jaunam cilvēkam. Runājot par Jāņukalnu, to var izmantot arī privātām sabiedriskām iniciatīvām, tā nav tikai pašvaldības monopola vieta, bet vieta, ko var izmantot visa sabiedrība,” uzsver Ervins Labanovskis.
[democracy id=”204″]
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
[democracy id=”203″]
