Piektdien, 22. novembrī, Smiltenē darba vizītē ieradās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi, viņus uzņēma Smiltenes vidusskolā, Smiltenes tehnikumā un Smiltenes novada pašvaldībā.
Smiltenes vidusskolā tieši todien notika “Demokrātijas simpozijs” – programmas “Erasmus+” jauniešu līdzdalības projekta “Demokrātijas formula” noslēguma pasākums skolēnu pašpārvaldēm no Smiltenes, Balvu, Viļakas, Alūksnes un Gulbenes skolām.
Dārdzība, ceļi, sabiedriskais transports
Uz brīdi šajā pasākumā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, uzdodot jauniešiem jautājumu, kas ir trīs lietas, ko viņi gribētu mainīt Latvijā.
“Kad mēs veidojam politikas un vīzijas dokumentus, mēģinām saprast, kā jūs jūtaties un kas jums visvairāk rūp,” “Demokrātijas simpozijā” klātesošos vecāko klašu skolēnus uzrunāja ministre.
“Ziemeļlatvijas” novērojumā jauniešu domas par šīm lietām ir diezgan vienprātīgas: ir jāmaina dzīves dārdzība, it sevišķi pārtikai, jāuzlabo ceļu sliktā kvalitāte – lai nav tā, ka brauc un ir sajūta, ka kraties, un sabiedriskā transporta pārklājums, lai tas kursē biežāk un pasažieriem ērtākos laikos, kā arī jādomā par izglītības kvalitāti.
Vidusskolēni arī vēlas, lai mācību materiāli vairāk būtu grāmatu veidā, nevis tikai digitāli, lai augstāko izglītību Latvijā varētu iegūt bez maksas vai vismaz lētāk, ja neizdodas iekļūt budžeta grupā, kā arī iebilst pret jauno vērtēšanas sistēmu, kad iespējas labot saņemtās atzīmes ir aizstātas ar vienu kombinētu pārbaudes darbu mācību gada beigās. Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes prezidents Kristers Purviņš pat pārtvēra ministri, kad viņa jau devās projām no pasākuma, aicinot izskaidrot, kāpēc skolēni vairs nevar labot pārbaudes darbus kā agrāk, un ierosināja katra semestra beigās izveidot iespēju nedēļu, kurā skolēni var labot noteiktu skaitu pārbaudes darbu, ja viņus neapmierina atzīme. Jaunā vērtēšanas kārtība mentāli ietekmē skolēnu, tas ir aptuveni tā, ka cilvēkam nav ļauts kļūdīties, ministrei Andai Čakšai skaidroja Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes prezidents.
Sarunā ar jauniešiem “Demokrātijas simpozijā” izglītības un zinātnes ministre arī vaicāja, vai ir nozīme tam, kur cilvēks Latvijā dzīvo, proti, lielā vai mazā pilsētā, uz ko skolēni atbildēja apstiprinoši. Viņu redzējumā mazpilsētās iedzīvotāju kļūst mazāk, jaunieši aizbrauc uz Rīgu vai Valmieru, lai iegūtu augstāko izglītību, un tur arī paliek, jo trūkst motivācijas atgriezties dzimtajā pilsētā. Pat tad, ja ir tāda vēlme, nav darba, ko gribas darīt, vai ir nepietiekams atalgojums, nav nodrošināta dzīvesvieta un pietrūkst saistoša atpūtas un kultūras piedāvājuma.
Projekts “Demokrātijas formula”, kurā iesaistījusies arī Smiltenes vidusskola un kurā tiek skaidrotas demokrātijas vērtības, motivē jauniešus arī pašus vairāk iestāties par tām lietām valstī un pašvaldībās, ko viņi gribētu mainīt.
“Tas var iemācīt, varbūt pat iedvesmot cilvēkus domāt pozitīvi par demokrātiju ne tikai kā politisku iekārtu, ko vajadzētu ieviest valstī, bet arī sabiedrībā, skolā.
Visiem ir jābūt vienādām tiesībām neatkarīgi no tavas rases, ticības un tamlīdzīgi. Visi mēs esam vienādi. Reāli tā ne vienmēr ir. Piemēram, pretējs viedoklis bieži netiek pieņemts, un tas ir ļoti aktuāli. Taču skolās to pašlaik ļoti mēģina iestiprināt. Ir vārda brīvība, katrs var paust savu viedokli, un viņam nevajadzētu tikt par to nosodītam,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes prezidents, 11. klases skolnieks Kristers Purviņš.
Sākusies diskusija par “Skola 2030” sporta stundām
Intervējot izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, “Ziemeļlatvija” ministrei arī vaicāja, vai IZM uzklausīs to sporta skolotāju viedokli, kuri pauž bažas par projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”), ko ievieš Valsts izglītības satura centrs – konkrēti par sporta stundām.
Lielu rezonansi Latvijas mērogā izraisīja “Ziemeļlatvijas” publikācijas, kurās sporta skolotāju vērtējumā iemesls jauniešu veselības problēmām ir arī līdzšinējās “Skola 2030” nostādnes. Atbilstoši tām sporta stundās nedrīkst likt bērniem sacensties, proti, ja kāds bērns zaudē, tā skaitās viņa abižošana. Atzīmi liek tikai par vispārējām prasmēm, nevis rezultātu.
“Nav bijusi doma, ka mēs šobrīd veicam kādas radikālas pārmaiņas, bet šai diskusijai ir jānotiek, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi saglabāt bērnos motivāciju,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver Anda Čakša.
“Taču no otras puses nedrīkst būt tā, ka tad, ja skolēnam sporta stundā ir slikts rezultāts, mēs nevaram ielikt viņam normālu atzīmi. Ir jāatrod pareizais veids, kā mēs gan motivējam, gan novērtējam un atrodam veidu, lai kādu savukārt nenošķiram prom no sporta, jo viņš, iespējams, nevar apmest 10 kūleņus vienlaicīgi. Šobrīd kopā ar Saeimas komisiju esam atvēruši diskusiju un sākuši sarunu, kas būtu tas veids, kā mēs vērtējam skolēnus sporta stundās, lai jaunieši tiešām nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm, ņemot vērā arī to, ka ir bērni, kuri daudzu lietu dēļ izvēlas meklēt ārstu, lai dabūtu atbrīvojumu,” skaidro izglītības un zinātnes ministre.
Vizīti Smiltenē Anda Čakša vērtē atzinīgi. Ministre uzteic gan Smiltenes vidusskolu kā izglītības iestādi ar labiem rādītājiem eksāmenos, labiem skolotājiem, sakārtotu infrastruktūru un saturisko piepildījumu, gan Smiltenes tehnikumu ar jaudīgu vadības komandu, kas veikusi vairākas uz izcilu rezultātu vērstas iekšējās reformas.
Smiltenes novada domē ministre ar pašvaldības un Izglītības pārvaldes vadību pārrunāja izglītības aktualitātes novadā – atbalstu pedagogiem, transporta savienojamību, metodisko atbalstu, starpinstitucionālo sadarbību (skola, sociālais dienests, pašvaldības policija, bāriņtiesa) sarežģītāku problēmu risināšanā. Smiltenes novada pašvaldība šobrīd kā savas trīs prioritātes izglītības jomā izvirzījusi jēgpilnu resursu izmantošanu, kvalitāti un pieejamību, kā arī atbalsta personāla nodrošinājumu, secina Anda Čakša.
Ministri vizītē uz Smilteni pavadīja viņas padomniece (politiku un procesu pārvaldības jautājumos) Edīte Kanaviņa, IZM Izglītības departamenta direktora vietnieks izglītības kvalitātes vadības un digitālās transformācijas jomā raunēniešu novadnieks Edgars Plētiens un 14. Saeimas deputāte, bijusī Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.
