FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Piektdien, 24. janvārī, Smiltenē darba vizītē ieradās Igaunijas un Latvijas parlamentārieši no grupām, kas izveidotas sadarbības veicināšanai starp šīm abām Baltijas valstīm.
Delegācijas viesojās Smiltenes vidusskolā un Smiltenes tehnikumā, lai iepazītos ar izglītības iestāžu darbu, kā arī tikās ar abu skolu direktoriem, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju un citiem vietvaras pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par problēmām pierobežas reģionā, kuru risināšanā varētu palīdzēt abu valstu parlamentu līmenī.
Smilteni izvēlas vairāku iemeslu dēļ
Latvijas Republikas 14. Saeimas deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu pārstāvēja šīs grupas vadītājs deputāts Jānis Vucāns, deputāti Skaidrīte Ābrama un smilteniešu novadnieki Ilze Vergina un Ervins Labanovskis.
Igaunijas parlamentu (Rīgikogu) pārstāvēja Igaunijas – Latvijas sadarbības grupas deputāti: sadarbības grupas vadītājs Pēters Tali un deputāti Estere Karuse, Anti Polamets un Irja Lutsare.
Parlamentāriešu diskusijās piedalījās Latvijas Republikas vēstniece Igaunijas Republikā Kristīne Našeniece, pārstāvji no Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas un citas amatpersonas.
Tikšanās galvenās tēmas bija parlamentāriešu diskusija ar izglītības jomas profesionāļiem par Latvijas un Igaunijas sadarbību vidējā profesionālajā un arodizglītībā, jo īpaši abu valstu pierobežas reģionos, un aktualizētā informācija par iespējām Latvijas un Igaunijas izglītības sistēmās kā svešvalodu apgūt Baltijas kaimiņvalsts valodu.
Pērn abu valstu sadarbības grupu parlamentārieši tikās Igaunijas pilsētā Valgā.
Šoreiz par tikšanās vietu tika izvēlēta Smiltene. “Smiltene ir attīstības centrs ar zināmu vilkmi uzņēmējdarbībā un ar ekselentu izglītības sistēmu, – te ir vidējās izglītības iestāde un profesionālās izglītības kompetenču centrs (Smiltenes vidusskola un Smiltenes tehnikums – redakcijas piezīme). Mums ir arī svarīgi uzklausīt vietējos cilvēkus, jo atslēgu, kā atrisināt viņu problēmas, var saskatīt, arī diskutējot ar citu valstu pārstāvjiem,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver 14. Saeimas deputāts Jānis Vucāns, kurš vada Latvijas parlamenta grupu sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu.
Diskutē, vai skolās otra svešvaloda var būt igauņu valoda
Abu valstu parlamentārieši Smiltenē turpināja 2024. gadā tikšanās laikā Valgā iesāktās diskusijas par Baltijas kaimiņvalsts valodas mācīšanu skolās.
“Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvijas un Igaunijas izglītības sistēmā cenšamies atbrīvoties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, ir jautājums, ar ko to aizstāt. Ir bijušas diskusijas, ko iniciēja Latvijas un Igaunijas parlamentu vadītāji, ka tā varētu būt Baltijas kaimiņvalsts valoda. Taču tas var notikt tikai tad, ja ģimenēs ir vēlme apgūt šo valodu. Valodai nav nozīme, ja to nelieto. Esam arī identificējuši, ka par šo lietu varam runāt tikai pierobežas reģionos, jo dziļāk valstī praktiska pielietojuma kaimiņvalsts valodai parasti nav. Lai skolās vidējās izglītības posmā šo lietu iniciētu, varbūt tas jāsāk no sadarbības bērnudārzu līmenī, bet tad ir vajadzīgas papildu atbalsta programmas,” par igauņu valodas mācīšanu Latvijā un otrādi teic Jānis Vucāns.
Abu valstu parlamentārieši Smiltenē apsprieda arī pierobežas ceļu kvalitāti un to, kā saskaņot dažādas datu bāzes. Ja, piemēram, gadu mijā, nobīstoties no salūta, suns aizbēg no mājām un ieklīst otras valsts teritorijā un viņam ir čips, tad kaimiņvalstī čipu nolasīt var, bet saimnieku atrast nevar, jo nav atbilstošas datu bāzes.
Smiltenes novada pašvaldības ierosinātās diskusiju tēmas bija, piemēram, par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu robežai piegulošās teritorijās, tai skaitā par meliorāciju, ko Latvijas pusē veic zemnieku saimniecība, bet Igaunijas pusē šādas darbības nenotiek, un tas atstāj ietekmi uz lauksaimniecības zemes apstrādi un kvalitāti.
