Pašvaldībā ienāca ar Breša zemnieku vēlmi dot Latvijai otru elpu un ar triju profesiju pieredzi

Kad 2024. gada vasarā gan iedzīvotājiem, gan pašai vietvarai negaidīti no amata atkāpās Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, karstākais jautājums bija, kurš no deputātiem nāks viņa vietā situācijā, kad pašvaldībā ir iesāktas nebūt ne tās populārākās reformas un kad pašvaldības budžetā ienākumus ar izdevumiem ir grūti savilkt kopā.

Atteicās te viens, te otrs uzrunātais deputāts. Pašvaldību no vadības krīzes faktiski izglāba Astrīda Harju – tobrīd Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos, piekrītot kandidēt uz Smiltenes novada domes priekšsēdētājas amatu un vēlēšanās saņemot vienbalsīgu kolēģu deputātu atbalstu.

Jau tobrīd “Ziemeļlatvija” uzklausīja ierosinājumu pastāstīt Smiltenes novada sabiedrībai par Astrīdu Harju vairāk. Proti, domes priekšsēdētāja dzīvo Apē, viņas iepriekšējā darbība līdz tagadējā Smiltenes novada izveidošanai 2021. gadā bija saistīta ar Apes pilsētu un Apes novadu, un līdz ar to Smiltenes un Raunas puses cilvēkiem viņa ir mazāk zināma.

Astrīdai Harju ir vairāk nekā 20 gadu pieredze pašvaldības darbā, no tiem – 17 gadus kā pašvaldības vadītājai Apes pilsētai ar lauku teritoriju, vēlāk – Apes novadam. Nedaudz vairāk kā gadu viņa bija 12. Saeimas deputāte.

Taču šī “Ziemeļlatvijas” saruna ar Astrīdu Harju nav tikai par viņas darbu pašvaldībā. Tā ir arī saruna par dzīvi, par to, ka tajā jāprot žonglēt ar četrām svarīgām stikla bumbām, par Smiltenes pilsētas 105 gadu jubileju, kas apritēja šogad 2. janvārī, par dzīves vērtībām, to, kas cilvēku dara laimīgu un kas viņam dod spēku, un vēl citām būtiskām lietām.