Smiltenē kultūras jomā šobrīd ir krīze. Lēmumu aiziet no darba ir pieņēmusi visa Smiltenes Kultūras centra radošā komanda – pieci cilvēki, kuriem pēdējā darba diena tādā gadījumā būtu šī gada 30. jūnijs.
Iemesls ir šobrīd notiekošais Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes reorganizācijas process.
Nepiekrīt vadīt novada Kultūras centru
Jau rakstījām, ka līdz šī gada 30. jūnijam ar Smiltenes novada domes deputātu vairākuma lēmumu tiks likvidēta Smiltenes novada pašvaldības iestāde “Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde”. Tai deleģētie pārvaldes uzdevumi tiks nodoti trijām jaunveidojamām pašvaldības iestādēm – Smiltenes novada bibliotēkai, Smiltenes novada Kultūras centram un Smiltenes novada novadpētniecības muzejam. Tās ir Kultūras un tūrisma pārvaldes jau esošās struktūrvienības ar jau esošajiem darbiniekiem.
Tomēr Smiltenes novada Kultūras centra gadījumā nav tik vienkārši, – šī jaunā iestāde tiek veidota uz Smiltenes Kultūras centra bāzes, attiecīgi paplašinot darbības mērogu no Smiltenes pilsētas uz visu novadu. “Man nav tādas kompetences, lai vadītu novada Kultūras centru, kur ir jau citi pienākumi un cita atbildība,” “Ziemeļlatvijai” teic Smiltenes Kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko.
Saistībā ar iestādes gaidāmo reorganizāciju viņa 31. maijā saņēma darba uzteikumu, bet nolēma nepiedalīties Smiltenes novada pašvaldības izsludinātajā konkursā uz Smiltenes novada Kultūras centra vadītājas (-a) vakanci. Ja tiek veidota jauna iestāde, tad saskaņā ar likumdošanu un normatīvajiem aktiem pašvaldībai iestāžu vadītāji jāizraugās konkursa kārtībā. Tā notiek arī attiecībā uz jaunveidojamo Smiltenes novada muzeju un Smiltenes novada bibliotēku.
Atlūgumu iestādes gaidāmās reorganizācijas dēļ ir iesnieguši arī Smiltenes Kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Loreta Šperliņa-Priedīte, dekoratore Evita Rauza, skaņu un gaismu režisors Mārtiņš Āboliņš, kinoprojicētāja Līga Gabrāne. No darba nolēmusi aiziet arī apkopēja Nora Brūvele.
“Smiltenes Kultūras centra darbinieki saņēma paziņojumu par iestādes reorganizāciju un informēt, vai viņi piekrīt vai nepiekrīt turpināt darbu. Šie darbinieki ir nolēmuši neturpināt darba tiesiskās attiecības. Visi beidzam darbu 30. jūnijā. Kultūras centrā paliek divas dežurantes – kasieres, noliktavas pārzine, divas apkopējas un sētniece,” stāsta Evija Dzvinko.
Amatiermākslas kolektīvi satraukumu pauž kopīgā iesniegumā
Ar satraukumu un neizpratni reaģējot uz notiekošo, Smiltenes Kultūras centra amatiermākslas kolektīvu pārstāvji vērsušies ar kolektīvu iesniegumu Smiltenes novada pašvaldībā.
Viņi lūdz Smiltenes novada domes deputātus, domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju un Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes reorganizācijas komisiju atcelt Smiltenes novada domes 2025. gada 24. aprīļa sēdes lēmuma daļu, kas paredz Smiltenes Kultūras centra reorganizāciju un pārveidi par Smiltenes novada Kultūras centru. Tiek arī lūgts pārtraukt darba tiesisko attiecību izbeigšanas procesu ar Smiltenes Kultūras centra vadītāju līdz reorganizācijas pamatotības pārskatīšanai, kā arī nodrošināt konsultatīvu, atklātu un dokumentētu dialogu ar kultūras jomas profesionāļiem, Smiltenes Kultūras centra komandu un sabiedrības pārstāvjiem, lai rastu sabiedrības interesēm atbilstošu un profesionāli pamatotu risinājumu. Iesniegumā uzsvērts, ka pašreizējais lēmums veicina profesionālas komandas aiziešanu un kultūras nozares destabilizāciju.
Iesniegumu parakstījuši: folkloras kopas “Rudzupuķe” vadītāja Līga Krūmiņa, vokālā ansambļa “Iedvesma” vadītāja Mārīte Veidemane, Smiltenes Tautas teātra vadītājs Krišjānis Salmiņš, jauktā kora “Vidzemīte” vadītāja Baiba Žēbina un koncertmeistare Inga Strazdiņa, Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” vadītāja Daiga Melnace, senioru kora “Mežābele” vadītāja Velta Ispravņikova un koncertmeistare Zaiga Petrovska, pūtēju orķestra “Smiltene” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Pēteris Vilks un diriģenta asistents Jānis Silakalns, jauktā kora “LidoJums” pārstāvis Normunds Līdaciņš.
“Tieši Evijas Dzvinko vadības laikā kultūras centrā ieviesti būtiski pārvaldības uzlabojumi – nodrošināta darba procesu caurspīdība, pārskatāmība, regulāras sanāksmes un radošās darbības kvalitāte. Smiltenes kultūras dzīve ir stiprinājusies gan saturiski, gan strukturāli, un tas ir tieši vadītājas un viņas profesionālās komandas nopelns. Šādu cilvēku zaudēšana būtu ne vien neprātīga, bet arī necienīga rīcība, kas neatbilst ne ētikas, ne ilgtspējīgas pārvaldības principiem. Pieņemtais lēmums rada reālu risku, ka Smiltenes kultūras dzīves nozīmīgi projekti un darbības paliks bez vadības un profesionālas uzraudzības,” norādīts kolektīvajā iesniegumā.
Šo iesniegumu 12. jūnijā sēdē izskatīja Smiltenes novada pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu komitejā strādājošie novada deputāti, klātesot iesniedzēju pārstāvei, folkloras kopas “Rudzupuķe” vadītājai Līgai Krūmiņai, taču uz domes sēdi, kas notiks 19. jūnijā, iesnieguma izskatīšana nav novirzīta.
Lēmuma daļu, uz ko norādīts iesniegumā, vairs nevar atcelt, jo tā ir saistīta ar galveno lēmumu par Kultūras un tūrisma pārvaldes likvidāciju, kas paredz arī Smiltenes novada Kultūras centra izveidošanu, skaidro Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
“Evija Dzvinko ir uzrunāta palikt par novada kultūras centra vadītāju. Viņas darbu es vienmēr esmu novērtējusi ļoti labi, un es viņu arī aicināju turpināt šo darbu. Darbiniekus neviens neatlaiž. Tā ir katra brīva griba, kādu lēmumu pieņemt. Smiltenes Kultūras centra darbinieku atlūgumus pagaidām neesmu redzējusi. Viņi visi ir darbā līdz 1. jūlijam un vēl var mainīt savas domas,” teic Astrīda Harju.
Līdz šīs nedēļas sākumam konkursi uz vakancēm Smiltenes novada Kultūras centrā vēl nebija izsludināti. Savukārt konkursā uz Smiltenes novada Kultūras centra vadītājas (-a) vakanci līdz 14. jūnijam vēl nebija saņemts neviens pieteikums, bet mutisku interesi izrādījuši trīs potenciālie pretendenti, piebilst pašvaldības vadītāja.
“Kāpēc mēs? Varēja būt Ape vai Rauna”
Kaut arī Finanšu komitejas sēdē izskanēja aicinājumi Evijai Dzvinko pārdomāt un pieteikties konkursā, sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņa teic, ka savas domas nemainīs un nepieteiksies.
“Es nācu strādāt uz Smilteni (Evija Dzvinko ir valmieriete – redakcijas piezīme) Smiltenes labā, un man nav intereses strādāt uz visu novadu. Ja atceltu šo lēmumu un būtu tikai Smiltenes pilsētas, nevis novada kultūras centrs, tad droši vien es paliktu, bet tad ir jautājums, kas būs ar darbiniekiem, kuri ir uzrakstījuši atlūgumu. Pēdējie divi mēneši mums ir bijuši pazemojoši. Neviens no domes nav atnācis ar mums runāt ne pirms lēmuma, lai paziņotu, ka tiks likvidēta Kultūras un tūrisma pārvalde, ne pēc lēmuma. Kad bija sūdzības un sarunas par to, ka pārvalde nestrādā labi, arī tad ar mums neviens nerunāja. Domāju, ka tas ir necienīgi. Vienīgais deputāts, kurš ar mani ir runājis, ir Otārs Putrālis. Saņēmu no viņa zvanu 4. jūnijā ar aicinājumu startēt konkursā. Man ir žēl iet projām. Paliek nerealizētas idejas. Taču man ir sajūta, ka šajā pašvaldībā darbinieki nav vērtība,” emocijās dalās Evija Dzvinko.
Viņa arī uzsver, ka tikpat labi deputāti par Smiltenes novada Kultūras centru varēja izraudzīties Apes Kultūras centru, vai Raunas Kultūras centru, vai kādu citu Smiltenes novada kultūras namu vai tautas namu, kas ir tādas pašas Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes struktūrvienības kā Smiltenes Kultūras centrs, taču tās netiek likvidētas un to vadītājas darba uzteikumus nesaņem. Pārvaldes likvidācijas procesā tiek reorganizēts tieši Smiltenes Kultūras centrs.
To savā kolektīvajā iesniegumā neizprot arī Smiltenes Kultūras centra amatiermākslas kolektīvu vadītāji un pauž viedokli, ka komunikācijas un līdzdalības trūkuma dēļ šāds reorganizācijas process rada nopietnas šaubas par tā leģitimitāti, caurspīdīgumu un pamatotību.
Uz to Finanšu jautājumu komitejas sēdē deputātu uzmanību vērsa arī Līga Krūmiņa.
“Lēmumā par Kultūras un tūrisma pārvaldes likvidāciju nav pieminēts, kura iestāde tiek pārveidota par Smiltenes novada Kultūras centru. Neesat nosaukuši saprotami un precīzi, ka tiek likvidēts arī Smiltenes Kultūras centrs. Neesat runājuši ar cilvēkiem, uz kuriem šie lēmumi attiecas, un neļaujat sabiedrībai un kultūras darbiniekiem reaģēt uz šādu notikumu, 10 dienu laikā ļoti sasteigti pieņemot lēmumu. Noklausoties domes sēdi, kurā šo lēmumu pieņēmāt, secinu, ka daļa deputātu viennozīmīgi neizprot, kādu lēmumu viņi pieņem,” komitejas sēdē savu viedokli pauda Līga Krūmiņa.
Jau rakstījām, ka Smiltenes novada domes deputāti pamato Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes reorganizācijas nepieciešamību ar vairākiem apsvērumiem. Tie ir, piemēram, pārvaldības efektivizēšana, racionāla resursu izmantošana, kas vienlaikus ietver arī administrācijas izdevumu samazināšanu, izslēdzot no struktūras liekus vadības starpposmus starp pašvaldības izpilddirektoru un tiešajām pakalpojumu sniedzējām institūcijām.
“Starp rindiņām var lasīt un tulkot, kā grib, bet, manuprāt, pašvaldības centrālā administrācija ir maksimāli ātri un korekti sagatavojusi un pasniegusi visus lēmumus,” komitejas sēdē norādīja Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš, tiesa, piebilstot, ka komunikācija vienmēr var būt labāka.
Smiltenei un smilteniešiem šovasar pasākumiem jābūt
Nokaitētā situācija Smiltenes Kultūras centrā prasa pēc iespējas ātrāku risinājumu, pašvaldībai nokomplektējot jaunu radošo komandu, kas jau šovasar rīkotu pasākumus atjaunotajā Jāņukalna estrādē, ko vēlas daudzi cilvēki, gan arī lai īstenotu esošās ieceres. Proti, Smiltenē jau ir sācies nozīmīgs jubilejas pasākumu cikls “Seko pērļu zvaigznājam!”, kas veltīts Smiltenes 105. dzimšanas dienai, un kurā iesaistīti arī kultūras centra darbinieki.
19. jūlijā Jāņukalnā notiks koncertizrāde “Annas tantes piruetes” un zaļumballe, bet Smiltenes centrā – svētku gadatirgus ar kultūras programmu. 1. augustā Jāņukalna estrādē Smiltenes Kultūras centrs un tā amatiermākslas kolektīvi dāvinās savai pilsētai 105. dzimšanas dienā īpaši radītu uzvedumu. Pēc tam būs zaļumballe, kurā spēlēs Smiltenes pūtēju orķestris, dziedās Jānis Krūmiņš (“Apvedceļš”) un Jānis Krūmiņš (“Ceļojums”). 2. augustā Tepera promenādē plānoti svētki bērniem – meistarklases, radošās darbnīcas, uzvedumi, atrakcijas un citas izklaides.
Šo pasākumu organizēšanā tagad ir iesaistījusies vēl tagadējā sasaukuma Smiltenes novada deputāte Inga Ērgle. “Kolīdz saņēmu informāciju, ka pasākumu tālāka organizēšana nenotiek, sāku interesēties detalizētāk, jo mani satrauc situācija, ka Smiltene un smiltenieši vasarā varētu palikt bez kultūras pasākumiem. Sadarbībā ar pašvaldības izpilddirektoru Andri Lapiņu sasaucu sanāksmi ar Smiltenes amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, lai noskaidrotu, vai kolektīvi tomēr būtu gatavi iesaistīties. Atsaucība bija brīnišķīga! Šobrīd ar kolektīvu aktīvu iesaisti notiek pasākumu plānošana un organizēšana. Esmu par to ļoti pateicīga, un kopā mums noteikti sanāks,” cer Inga Ērgle.
— Sandra Pētersone
