Smiltenes novada pašvaldība ik gadu aicina biznesa ideju autorus un esošos uzņēmējus pieteikties uzņēmējdarbības ideju konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”. Mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu tiem Smiltenes novada uzņēmumu un fizisko personu projektiem, kas tiek realizēti Smiltenes novadā un kuru rezultātā tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi vai jaunas darbavietas.

Tādējādi šāds konkurss ir laba motivācija esošajiem un topošajiem uzņēmējiem parādīt pašiem sev un citiem, ko viņi var. Taču vienai no šī gada konkursa dalībniecēm, smiltenietei Sandai Liepiņai iegūtās emocijas ir nevis motivācija, kas, gluži pretēji, tagad ir samazinājusies, bet gan sarūgtinājums un vilšanās.

Piedāvāja Smiltenes novadā ko nebijušu

Smiltenes novada pašvaldības grantu konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” 2025. gadā tika saņemti 22 pieteikumi. Tos izvērtēja komisija, kuras sastāvā bija Smiltenes novada pašvaldības, domes deputātu, uzņēmēju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” un pagastu pārvalžu pārstāvji.

“Visi no saņemtajiem pieteikumiem tika atzīti par administratīviem kritērijiem atbilstošiem un nodoti vērtēšanai uz otro kārtu. Desmit no pretendentiem tika uzaicināti uz pēdējo, trešo vērtēšanas kārtu. Atbalstītas tika septiņas idejas,” informē Modris Apsītis, Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vadītājs.

Sanda Liepiņa konkursā startēja ar projekta pieteikumu “Kanisterapijas pakalpojuma attīstība Smiltenes novadā”. Tas Smiltenē būtu jauns sociālais pakalpojums, taču šo pieteikumu vērtēšanas komisija uz trešo kārtu neizvirzīja un attiecīgi tas arī neieguva pašvaldības līdzfinansējumu.

Sandas Liepiņas iecere ir izveidot un attīstīt kanisterapijas mobilu pakalpojumu platformu, kas piedāvā strukturētas, terapeitiskas nodarbības ar speciāli apmācītu suni dažādām mērķgrupām, sākot no pirmsskolas vecuma bērniem līdz senioriem. Nodarbības tiktu pielāgotas klientu individuālajām vajadzībām, tostarp bērniem ar uzvedības, emocionāliem vai attīstības traucējumiem, jauniešiem ar sociālās atstumtības risku, kā arī cilvēkiem ar depresiju un vientulību.

Viņas projekta kopējā summa ir 6220 eiro, no kuriem pašas līdzekļi būtu 2220 eiro, bet pašvaldības finansējums – 4000 eiro. Tas vajadzīgs suņa iegādei, apmācībai, sertifikācijai, terapijas materiālu izveidei un iegādei, veterinārajai aprūpei un pamataprīkojumam, mārketingam un vizuālajai identitātei.

“Redzot konkursa rezultātus, esmu sarūgtināta. Gan par to, ka mani ar šādu inovatīvu ideju un manu profesionālo izglītību un pieredzi, ko varēja redzēt manā CV, pat neuzaicināja uz konkursa trešo kārtu, dodot iespēju prezentēt projektu, gan par to, ka tiek nobremzēts pakalpojums, kas Smiltenes novadā uz vietas ir maz pieejams. Kaut vai būtu piešķirti 300 eiro būrim, kurā transportēt suni. Kanisterapija kļūst arvien populārāka. Ar savu sociālās darbinieces un sociālās pedagoģes pieredzi vairāk nekā 15 gadu garumā es šo pakalpojumu Smiltenes novadā varētu pacelt citā jomā, sniegt pakalpojumus skolām, sociālo pakalpojumu centram “Īve” un citiem. Esmu ieguvusi kanisterapijas speciālistes izglītību, taču man ir vajadzīgs suns, ko apmācīt. Mans Riko ir ļoti gudrs, taču par vecu, viņam ir jau 10 gadi,” stāsta Sanda Liepiņa.

Mēģinās izdarīt pati, bet ilgākā laikā

Sanda Liepiņa norāda, ka viņas līdzšinējā profesionālā pieredze ietver bērnunama ar uzvedības un atkarību problēmām vadību, darbu dažādās izglītības iestādēs, sociālajā dienestā, darbu Labklājības ministrijā, kā arī praktisku darbu ar dažāda vecuma mērķgrupām – īpaši jauniešiem ar uzvedības traucējumiem un grūtībām adaptēties sabiedrībā.

“Strādājot ar cilvēkiem ikdienā, esmu novērojusi milzīgu nepieciešamību pēc alternatīviem, iekļaujošiem atbalsta veidiem. Tāpēc kanisterapiju redzu kā efektīvu, uz attiecībām balstītu instrumentu, kas vienlaikus stiprina gan emocionālo, gan sociālo veselību. Ideja par kanisterapijas pakalpojumu man radās pēc tuva cilvēka zaudējuma, izjūtot neatsveramo beznosacījuma atbalstu no sava suņa. Daudzas tradicionālās metodes ir nepietiekamas vai pārāk formālas – īpaši bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām, kā arī cilvēkiem ar trauksmi vai depresiju. Suņu klātbūtne sniedz tūlītēju atbalstu, drošības sajūtu un motivē mācīties jaunus uzvedības modeļus. Turklāt šī ideja organiski saskan ar manām personīgajām vērtībām – cieņu, iekļaušanu, sirds gudrību un autentiskām attiecībām,” teic Sanda Liepiņa.

Kanisterapijas nozīmi augstu vērtē arī palsmaniete, Palsas pamatskolas mūzikas skolotāja Sandra Siliņa un viņas dzīvesbiedrs Aivis Beķeris, kuri ar saviem suņiem to jau ilgstoši dara hobija līmenī, jo nav attiecīgās izglītības.

“Braucam uz pansionātiem, skolām, es pie viena uzdziedu. Cilvēki ļoti gaida suņus. Mūsu novadā ļoti vajadzētu arī sertificētu kanisterapijas pakalpojumu, jo suņi ļoti palīdz bērniem atraisīties saskarsmē ar citiem cilvēkiem,” novērojusi Sandra Siliņa.

Neraugoties uz pašvaldības atteikumu viņas projektam, Sanda Liepiņa ir apņēmusies to turpināt pašas spēkiem un krāt tam naudu, jo kanisterapiju saredz kā savu misiju. Pēc darba Rīgā un Jelgavā viņa ir atgriezusies dzimtajā Smiltenē, strādājusi par sociālo pedagoģi Raunā, bet šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā, ko arī vēlējās izmantot suņa apmācībai. Vienīgi tagad tas tiks atlikts uz ilgāku laiku. Pēc līdzdalības konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” Sandai Liepiņai ir vairāki ierosinājumi pašvaldībai projektu vērtēšanas sistēmā.

“Iepazīstoties ar rezultātiem, izjutu vilšanos, redzot, ka lielākā daļa atbalsta atkal nonāk jau esošo uzņēmēju rokās. Šāda pieeja, manuprāt, ir pretrunā ar konkursa nosaukumā pausto ideju aicināt jaunos uzņēmējus uzdrīkstēties. Ja konkursi paliek pieejami tikai pieredzējušajiem, tad mēs nevaram runāt par inovāciju vai attīstību, – mēs vienkārši apkalpojam stabilos. Tāpēc būtu vēlams sadalīt grantu grupas jaunajiem uzņēmējiem ideju stadijā vai pirmajos divos gados un esošajiem uzņēmējiem ar aktīvu saimniecisko darbību, kas ilgāka par diviem gadiem. Vēlams arī skatīties projektu sociālo nozīmi, ilgtspējību, risināmo problēmu un uzņēmēja motivāciju, kā arī nodrošināt konkursa caurspīdīgumu – publicēt punktus, komentārus, vērtēšanas kritērijus un katra projekta kopsavilkumu,” pārdomās dalās Sanda Liepiņa.

Aicina startēt nākamajos konkursos

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar konkursa “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” vērtēšanas komisijas pārstāvi, toreiz vēl Smiltenes novada domes deputāti Ingu Ērgli (konkurss notika iepriekšējā pašvaldības domes deputātu sasaukuma laikā – redakcijas piezīme) un lūdza viņas komentāru.

“Vērtējumu par visiem saņemtajiem projektu pieteikumiem sniedza katrs komisijas loceklis. Līdz ar to veidojās kopsavilkums, kuri projektu pieteikumi tiek virzīti uz nākamo kārtu un kuri ne. Līdz ar to tas ir vairāku cilvēku viedoklis,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” skaidro Inga Ērgle.

Vaicāta, kāpēc viņas vērtējumā Sandas Liepiņas kanisterapijas projekta pieteikums netika izvirzīts uz konkursa trešo kārtu, Inga Ērgle atzīst, ka viņu samulsinājusi plānotā kanisterapijas suņa iegāde.

“Man nav nekas pret šo ideju. Taču pakalpojums ir specifisks, un personīgi man prasījās nedaudz iestrādes šajā projektā, – jau zināms starta līmenis, pēc kura pašvaldība var iesaistīties tālākā idejas attīstībā. Piemēram, drīzāk varētu runāt par telpu iekārtošanu vai inventāra iegādi, kas ir nepieciešams papildus pakalpojumu sniegšanai vai tamlīdzīgi. Taču tā ir uzņēmēja brīva griba, ko viņš piedāvā. Vēl būtiski ir tas, ka šogad konkursā bija spēcīgas idejas, un, kā norādīts arī nolikumā, komisija otrajā kārtā pieteikumus vērtē pēc salīdzinošās metodes. Bijām atlasījuši jau pietiekami daudz spēcīgu ideju, kurām visām arī tāpat nepietiktu finansējuma. Taču esmu par to, lai šī dalībniece (Sanda Liepiņa – redakcijas piezīme) noteikti piesakās nākamajos konkursos “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”. Tas, ka vienā gadā pretendents netiek uzaicināts uz trešo kārtu, nenozīmē, ka citā gadā nevar notikt pretēji, – tādi gadījumi ir bijuši. Tas arī liecina par uzņēmēju neatlaidību un vēlmi savu ideju realizēt. Iesaku arī konsultēties ar LIAA, “ALTUM” vai ar mūsu pašvaldības speciālistiem, konkrēti Modri Apsīti,” teic Inga Ērgle.

Aicinot komentēt Sandas Liepiņas ieteikumu sadalīt konkursa grantu grupas jaunajiem uzņēmējiem un esošajiem uzņēmējiem, Inga Ērgle atbild, ka tāda ideja savulaik jau tikusi apspriesta, taču nav īstenota. “Nonācām pie secinājuma, ka negribam neko ierobežot. Iespējams, ir kāds gads, kur ir brīnišķīgas, jaunas idejas, bet, ja mēs šādā veidā ierobežojam grantu piešķiršanu, tad paši neļaujam jaunajiem uzņēmējiem attīstīties. Iepriekšējos konkursos ir bijuši atbalstīti arī jaunie uzņēmēji, kuri nav vēl savu darbību uzsākuši un kuri tikai pēc konkursa ir reģistrējuši savu uzņēmējdarbību,” teic Inga Ērgle un uzsver, ka nav tā, ka konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” netiek atbalstīti iesācēji komercdarbībā.

Uzņēmējdarbības ideju grantu konkursam “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” 2025. gadā sākotnēji no pašvaldības budžeta bija plānoti 18 000 eiro. Ar deputātu atbalstu tika piešķirti papildus vēl nepilni 4000 eiro, līdz ar to kopējā summa šogad bija nepilni 22 000 eiro. Atbilstoši konkursa nolikumam Smiltenes novada pašvaldības budžeta līdzfinansējuma summa vienam projektam ir līdz 4000 eiro, nepārsniedzot 80 % no iesniegtās projektu izdevumu tāmes un rēķinoties ar kopējo pašvaldības līdzfinansējumam atvēlēto summu.

UZZIŅAI

Konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” 2025. gadā atbalstītās projektu idejas:

“Lakotavas aprīkošana, klavieru apdare”, iesniedzējs SIA “Kokarevics Pianos” (piešķirtais pašvaldības līdzfinansējums pilnā 3695,34 eiro apmērā);

“Ēdināšanas un pasākumu infrastruktūras attīstība viesnīcā – restorānā “Park Hotel Brūzis””, iesniedzējs SIA “Alehouse Hospitality” (daļējā, 3829,54 eiro apmērā);

“PRF Procedūra. Moderna terapija un sabiedrības izglītošana novadā”, iesniedzēja Liene Salmiņa (finansējums daļējā 3307,70 eiro apmērā);

“SIA SB Darbnīca RADI tehniskās bāzes nodrošināšana”, iesniedzējs SIA “SB Darbnīca RADI” (finansējums pilnā 4000 eiro apmērā);

“Leilas Gardumu attīstība”, iesniedzēja Liene Laila Liepiņa (finansējums daļējā 3680 eiro apmērā);

“Izšujamās šujmašīnas iegāde”, iesniedzēja Dana Raipale (finansējums daļējā 1864,80 eiro apmērā);

“Inventāra iegāde piedzīvojumiem purvos ar sniega kurpēm”, iesniedzēja Ieva Kalka-Daukste (atlikušais finansējums daļējā 1368 eiro apmērā).

Avots: Smiltenes novada pašvaldība

#SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

[democracy id=”206″]