Lauksaimnieki atzīst, ka zāles masa šogad padevusies krietni, vienīgi mitrie un pārplūdušie lauki ir izaicinājums tās laicīgai nopļaušanai.
Laikā, kad lauksaimnieki ierasti gatavo zāles lopbarību, daudzās saimniecībās darbi ir iekavējušies. Lauki ir izmirkuši, daudzviet pārplūduši. Lauksaimniekiem ir bažas, ka tas būtiski varētu ietekmēt lopbarības kvalitāti un arī turpmākos sezonas darbus.
Lauksaimnieki šo sauc par kārtējo izaicinājumu gadu. Lietavu neskarts nav palicis praktiski neviens reģions. Pat lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas nav pasargājušas laukus no applūšanas.
“Nu, bēdīgi visiem. Slīkstam un mirkstam ūdenī. “Purva gabalos” nemaz nedomā doties ar tehniku, ātri vien uz lauka var palikt. Cik to normālo dienu ir bijis, tik ir pļauts un presēts. Skābbarība satīta vien kādi 25 procenti no nepieciešamā daudzuma. Nokrišņi šogad kā nevienu gadu! Nupat visu nakti stipri lija. Lauki lielās žampās. Kartupeļu vagās atkal ūdens. Auksts un drēgns, jūnijam neraksturīgs laiks,” šīs nedēļas vidū situāciju raksturo Aigars Bremze no zemnieku saimniecības “Zīļi” Apes pagastā.
Cer uz sausāku laiku
Daudzviet situācija ir līdzīga. Pāris hektārus izdevies nopļaut arī saimniecībā SIA “Vindas” Blomes pagastā. “Principā nekas daudz šajā sezonā vēl nav izdarīts. Bija pāris dienu, kad nelija, tad arī dažus hektārus nopļāvām un savācām kā sienu. Tas pagaidām viss. Uz pārējām pļavām, kas pārvērtušās gluži vai par purviem, šobrīd ar tehniku nevar tikt virsū. Tur ir sētie zālāji, un ļoti negribas sabojāt laukus. Jāgaida vien, kad nožūs. Zāles masas pietiek. Barību jau savāksim, tikai jautājums, kādā kvalitātē,” neziņu pauž “Vindu” saimnieks Atvars Buldurs.
Gaļas liellopu audzētājs atsauc atmiņā gluži pretēju lopbarības sagatavošanas sezonu, kad tieši šādā pašā laikā pirms diviem gadiem viss bija izkaltis, zāle bija niecīga. “Te mēs redzam, ka katra sezona lauksaimniecībā ir kā diena pret nakti. Ja līst dienu no dienas, ko tas līdz, ja ir ierīkota meliorācija? Ūdens krājas tāpat, pat vietās, kur pirms diviem gadiem lauki saulē bija izdeguši. Grūti iztēloties, kā ar šo situāciju tiek galā lauksaimnieki citviet Latvijā, kuriem sējumi vai zālāji ir zemākās vietās,” viņš saka.
Viņš gan cer, ka visu vēl varēs pagūt, jo lopu ganāmpulks nav liels. Taču lopbarības kvalitāte nebūs vēlamā. “Ir skaidrs, ka tagad tā zāle pāraugs. Līdz ar to barības vērtība būs zemāka. Un vēl viena nianse. No apakšas pie saknēm sētie zālāji maina krāsu, kļūst balti, tas liecina, ka augi tā kā tā jau bojājas no mitruma un krīt veldrē,” novērojis Atvars.
Izmanto katru brīdi
Atsevišķās saimniecībās situācija ir krietni labāka un par spīti laikapstākļiem ir izdevies sagatavot lopbarību. “Situācija ir kritiska, ir lauki, kuri joprojām stāv ūdenī. Bet kopumā mēneša laikā ir nopļauta, sapresēta lielākā daļa sēto zālāju lauku. Kā tas ir izdevies? Tikai un vienīgi ar laika zagšanu. Negaidījām un necerējām – gan jau būs labāks laiks. Ja kādreiz svētdienās nestrādājām, tad tagad tajās dienās, kad nokrišņi mitējas, raujam, cik varam. Zemnieks jau nevar atļauties teikt – ir svētdiena, darbi pagaidīs. Jo īpaši tādā vasarā kā šī. Trīs svētdienas šomēnes mūspusē bija bez būtiskiem nokrišņiem, tad tās arī pavadījām no rīta līdz vakaram uz lauka. Trīs dienu laikā ar vairākiem piegājieniem, vienbrīd izdevās satīt vairāk par 900 ruļļiem. Viens pļauj, cits presē un darbojas ar ietinēju. Būtiska nozīme ir atbilstošai tehnikai. Mums darbā ir tā saucamā kombi – velkama rituļu prese kombinācijā ar rituļu ietinēju. Šī preses-ietinēja kombinācija ļauj ietaupīt laiku un darbaspēku, jo ar viena traktora un operatora palīdzību iespējams veikt rituļa presēšanu un ietīšanu vienlaicīgi. Prese aprīkota ar dubultās ietīšanas mehānismu, ļaujot izmantot gan sietu, gan plēvi, samazinot laiku, kas nepieciešams rituļa ietīšanai,” stāsta Vita Dalbiņa, Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Gaidas” īpašniece, un atklāj, ka pirmais pļāvums jau bijis maija beigās.
Viņa uzsver, ka šogad ir ārkārtīgi liela zāles masa. No katra hektāra ražas iznākums ir krietni lielāks nekā citugad – tas tāds liels pluss uz kopējā izaicinājumu fona.
Saimniecībā ziemas sezonai jāsarūpē lopbarība vidēji 230 liellopiem, arī diviem zirgiem, kas ir saimnieces aizraušanās. Lielākoties lopbarību ir izdevies sagādāt, bet vēl ir 30 hektāri zālāju, kas būtu jāpļauj. Ar katru dienu zāle pāraug, bet uz lauka tikt šobrīd nav reāli – pārāk mitrs.
Kā paši saka, darbi uz lauka nav bijuši bez sekām – tīrumi, ja tā var teikt, ir viegli pabojāti, atstājot dziļas risas uz lauka. Lai savāktu visu nopļauto zāli, ir meklēti dažādi risinājumi. Viendien pat talkā nācis džips ar piekabi. Nopļauto zāli krāmējuši džipa piekabē, lai dabūtu nost no lauka.
Saimniecībā pamatā tiek gatavots skābsiens. “Ja pieļaujam domu, ka šogad vairs netiekam uz tīruma, tad varētu teikt, ka kopā ar šogad sarūpēto un pagājušā gada lopbarības krājumiem varbūt arī pietiktu mūsu ganāmpulkam. Tāda klasiska siena laika mums laikam šogad nebūs. Tik, cik man diviem zirgiem ir nepieciešams siens, ir no pagājušā gada,” prāto V. Dalbiņa.
Viņai šobrīd pavisam maz cerību, ka turpmākā vasara varētu ar ko iepriecināt. “Nav nekādas garantijas, ka visa vasara nebūs tāda. Ļoti bēdīgs šobrīd ir arī mazdārziņš. Kas tur var izaugt, ja ilgstoši viss stāv ūdenī? Vakar gāju lasīt zemenes. Kājas iestiga līdz potītēm. Sapratu, ka dārzā man nav ko meklēt, nervus kacināt. Siltumnīcā pat ejā ir sakrājies ūdens, desmit – divdesmit centimetru dziļumā,” viņa papildina.
Vairāki zemnieki “Ziemeļlatvijai” norādīja, ka lopbarības ievākšana un ražošana turpināsies visu vasaru un iestiepsies arī rudenī. Par ražas apjomiem un kvalitāti būs iespējams spriest vēlāk, jo noteicošais būs tas, kādi laikapstākļi gaidāmi turpmākajos vasaras mēnešos. Ja tie būs labvēlīgi, lopbarību lielākoties būs iespējams saražot pašās saimniecībās, neizdodot finanšu resursus uz āru.
Tikmēr pamatotas bažas izskan arī no dārzeņu audzētājiem un graudkopjiem, kuriem applūduši sējumi, sapuvuši iesētie zirņi un pupas. Daļa lauksaimnieku vēl joprojām nevar izbraukt uz tīrumiem, lai tos nomiglotu. Taču pagaidām runāt par zaudējumu apmēriem ir pāragri, tos varēs vērtēt tikai pēc kāda laika.
Pēdējais brīdis pieteikties atbalstam
Zemkopības ministrija šomēnes ir aicinājusi lauksaimniekus pieteikt LAD platības, kurās topošo ražu izpostījuši intensīvie nokrišņi un pavasara salnas.
Jūnija sākumā zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva atbildīgajām institūcijām operatīvi apzināt šī gada pavasara salnu un maija lietavu nodarītos postījumus un to apmēru lauksaimniecībā – sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.
Šogad maijs bija bagāts nokrišņiem, lauksaimniekus ir skāruši pamatīgi plūdi, applūdinot tīrumus un dārzus, iznīcinot daļu šī gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās.
Diemžēl arī jūnija pirmajā pusē stipras lietavas turpinājās. Lietavas negatīvi ietekmē arī ganību stāvokli, jo zālāji tiek bojāti un izmīdīti. Saimniecībām tas prasīs papildu finanšu resursus zālāju atjaunošanai vai pilnīgai pārsēšanai. Turklāt ilgstošo lietavu dēļ lopkopības saimniecībām var būt grūtības ar lopbarības sagatavošanu ziemai.
Vēl tikai šodien, 27. jūnijā, lauksaimnieki LAD var iesniegt informāciju par plūdu un salnu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Informāciju var iesniegt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS – sadaļā “Citi pieteikumi”), kur kā tēmu ir jāizvēlas “Lietavu pieteikums” vai “Salnu pieteikums” un jāaizpilda informācija par katru cietušo lauku. Lai raksturotu situāciju saimniecībā, lauksaimniekam par katru cietušo platību obligāti jāiesniedz šāda informācija: cietušā lauka fotoattēls ar ģeotelpiskajām koordinātēm, lauka numurs, kultūraugs, visa lauka platība hektāros, cietusī lauka daļa procentuāli, kā arī var uzrakstīt komentāru vai kādas īpašas piezīmes.
Līdztekus LAD aicina pietiekties ES ārkārtas atbalstam nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai, kas radušies 2024. gada salnu, vētru un stipru lietavu dēļ augļkopībā un dārzeņkopībā.
Pēc publicētā:
27.jūnijā Lauku atbalsta dienests ziņo:
Ņemot vērā to, ka jūnijā nokrišņu daudzums nesamazinājās, Zemkopības ministrija nolēma pagarināt termiņu informācijas iesniegšanai par lietavās un salnās cietušajām platībām līdz 31.jūlijam.
APTAUJA:
[democracy id=”202″]
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
[democracy id=”201″]
