Drustu pagasts jau pusgadu ir bez kultūras dzīves vadītāja. Iedzīvotāji ir pamanījuši, ka Smiltenes novada pašvaldība jūlijā jau atkārtoti aicina darbā Drustu Tautas nama vadītāju. Vietējie aktīvisti, sazinoties ar “Ziemeļlatviju”, vērš uzmanību, ka Drusti palikuši pabērnu lomā, kultūras dzīve nīkuļo, jo nav īsta šī darba entuziasta. Pagasta ļaudīm neesot saprotams, kāpēc vietējiem labi zināmo kandidāti, kas jau iepriekš vairākas reizes šim amatam pieteikusies un vēlējās vadīt kultūras dzīvi pagastā, amatam neapstiprina. Tā esot Ieva Lejmalniece.
“Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, kādiem kritērijiem ir jāatbilst kandidātam, lai varētu vadīt kultūras dzīvi pagastā, un kādu cilvēku šajā amatā vēlētos redzēt paši drustēnieši.
Vakancei piesakās vairākas reizes
Sazinoties ar drustēnieti Ievu Lejmalnieci, viņa apstiprināja vietējo teikto, ka tiešām trīs reizes ir pieteikusi savu kandidatūru Drustu Tautas nama vadītājas amatam, bet bez rezultāta.
“Atminos, ka pirmoreiz, kad kandidēju, otrajā kārtā uz interviju tika uzaicināti divi cilvēki. Bez manis vēl viena meitene, kura bija beigusi Kultūras koledžu. Bet, cik man zināms, pēc tam viņa atteicās no šī darbiņa. Tad otrajā reizē, kad pieteicos, biju uz interviju, bet man nezināmu iemeslu dēļ arī netiku amatā. Trešā reize bija šogad maijā-jūnijā, kad es biju vienīgā uzaicināta uz sarunu,” saka I. Lejmalniece un turpina: “Gada sākumā tika izsludināta vakance “Launkalnes un Drustu pagasta Tautas namu vadītājs”. Uz diviem pagastiem. Tad nepieteicos. Vēlāk tika izsludinātas vakances atsevišķi – katram pagastam savs tautas nama vadītājs. Iedzīvotāju mudināta, pieteicos šim amatam. Esmu ar sirdi un dvēseli kultūras norisēs. Maijā mums Drustu Tautas namā bija skaists pasākums “Ak, pavasar!” ar pašdarbnieku kolektīvu priekšnesumiem. Pati darbojos pašdarbības kolektīvos. Savulaik dziedāju, tagad kopā ar teātra draugiem iestudējām skeču “Vīrietis”. To arī šajā pasākumā rādījām. Pēc izrādes saņēmu lielu atbalstu no vietējiem iedzīvotājiem, kuri nāca klāt un teica, ka man izdodas, lai es kandidēju par tautas nama vadītāju. Drustu iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu tautas nama vadītājs.”
Tikšanās ar komisiju notikusi pēc svētkiem, 26. jūnijā. Kā stāsta I. Lejmalniece, par nākotnes nodomiem un kultūras dzīves redzējumu jautāts maz, bet bijuši jautājumi, kas viņu pat pārsteiguši. “Viens no jautājumiem bija, kā es rīkotos, ja pasākumā būtu ieradies iereibis apmeklētājs. Teicu, ka tas ir diskutabls jautājums, atkarīgs no situācijas, – ja cilvēks uzvedas adekvāti, ir pircis biļeti, tad kāpēc lai nevarētu tur atrasties. Ja traucētu pārējai sabiedrībai, tad sadarbotos ar pašvaldības policiju un risinātu šo jautājumu. Nezinu, kāda ir saistība šādam jautājumam ar manas atbilstības vakancei izvērtēšanu. Pats bēdīgākais, ka man bija dažādas idejas, ieceres, ko varētu īstenot pagasta ļaužu labā, bet man netiek dota iespēja pat pamēģināt,” uzsver I. Lejmalniece.
Ielūkojoties amata aprakstā, gan viņa, gan vietējie ir neizpratnē, kam tad īsti viņa tik ļoti neatbilst. Proti, sludinājumā norādīti šādi galvenie pienākumi: vadīt un organizēt darbu Drustu Tautas namā, sastādīt pasākumu plānus, realizēt tos; veicināt kultūrvides uzturēšanu pagastā, attīstīt procesus, kas vērsti uz nacionālās identitātes saglabāšanu; sagatavot, vadīt un organizēt Nama funkcijām atbilstošas programmas un projektus; izstrādāt Nama kalendāros darba plānus, nodrošināt to izpildi un tamlīdzīgi. “Ko es no tā nemācētu vai nevarētu apgūt? Man ir pieredze kultūras nozarē, vairākus gadus esmu strādājusi par Drustu muzeja vadītāju, šobrīd strādāju skolā, esmu latviešu valodas un literatūras skolotāja. Pazīstu Drustu pagasta iedzīvotājus, viņi mani labi zina. Kādām prasībām es neatbilstu?,” plecus rausta I. Lejmalniece un uzsver: “Man ļoti patīk organizēt pasākumus, būt cilvēkos, komunicēt. Gribas, lai ir kultūras dzīve, kādu cilvēki vēl dažus gadus atpakaļ šeit ir redzējuši – ar interesantiem, apmeklētiem pasākumiem. Es jau nesaku, ka esmu par kādu pārāka. Bet es gadiem zinu vietējos, zinu, pie kā pieiet, kuru uzrunāt, ko uzaicināt, kas varētu līdziesaistīties, kaut ko noorganizēt un nākt palīgā ar vietējiem resursiem. Mums Drustos ir radoši un talantīgi cilvēki. Vai tad tas nav būtiskākais? Ja vien pašvaldībai ir svarīgi no vietējo vidus sameklēt cilvēku, kas uzņemtos šo darbiņu. Izskatās, ka ne. Varbūt ir kādi zemūdens akmeņi, par kuriem mēs nezinām.”
Taujāta, kāds tad ir bijis atteikuma iemesls, viņa saka: “Man neviens nenorādīja, kādēļ es īsti nederu. Bija tāda sajūta, ka tā ir sava veida atrakstīšanās, lai pateiktu, ka darbā mani nepieņems. Izskanējis, ka esmu par daudz tendēta uz vēsturiskiem pasākumiem. Jā, iepriekš strādāju muzejā, bet tas ne par ko neliecina. Mēs jau muzejā organizējām ne tikai vēsturiskos pasākumus, bet ļoti dažādus. Atbildi saņēmu e-pastā, kur man norādīja, ka viņiem ir savs redzējums par pagasta kultūras dzīves vadītāju, man novēlēja veiksmīgu profesionālo darbību, turpinot darbu skolā. Neba es grasos iet no darba prom, jo arī tas ir mans sirdsdarbs. Tas viens otram pilnīgi netraucētu. Ir iespējams apvienot abus, jo kultūras norises, pasākumi galvenokārt notiek vakaros un nedēļas nogalēs. Un vēl viens aspekts, kas mani mulsina, – cik tas pareizi bija organizēt ar mani sarunu īsi pirms Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes reorganizācijas? Manuprāt, būtu loģiski nogaidīt, kad jaunā Smiltenes novada Kultūras centra vadītāja ir amatā un jaunievēlētie deputāti sāk pildīt jaunos amata pienākumus.”
Viņa citē arī vēstules tekstu no pašvaldības, ko saņēmusi kā atbildi pēc klātienes tikšanās: “Labdien, Ieva! Paldies par Jūsu vēstuli un interesi kļūt par Drustu Tautas nama vadītāju. Izvērtējot darba intervijā sniegto informāciju, neapšaubāmi novērtējam Jūsu pieredzi, kā arī vietējo iedzīvotāju atbalstu, ko pieminējāt gan intervijā, gan šeit vēstulē. No tautas nama vadītāja tiek gaidīta nepastarpināta klātbūtne pagasta kultūras dzīves organizēšanā, tāpēc, apzinoties amata specifiku un šī brīža vajadzības, īpaši būtiski pēc ilgstošas amata vakances, komisija nolēma šobrīd virzīt atlases procesu bez apstiprinājuma konkrētam kandidātam. Mēs saprotam, ka šāds lēmums var šķist sāpīgs, jo Jūs vēlējāties darboties savas kopienas labā, tomēr mūsu pienākums ir izvērtēt atbilstību gan esošajām, gan nākotnes vajadzībām, raugoties uz ilgtspējīgu un profesionālu kultūras procesu nodrošināšanu. Paldies vēlreiz par Jūsu ieinteresētību un līdzšinējo ieguldījumu Drustu kultūras dzīvē.”
Saņemot šādu atbildi, I. Lejmalniece tā arī nav radusi atbildi, kādiem kritērijiem, prasībām nav bijusi piemērota šim amatam.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” I. Lejmalniece atzīst – pat ja viņa kandidētu amatam ceturto reizi, viņa nezina, vai iznākums varētu būt kāds cits. “Esmu dzirdējusi, ka viena kandidāte ir iesniegusi savu pieteikumu. Rit pēdējās dienas, varbūt pēdējā brīdī saņemšos un nosūtīšu pieteikumu vēlreiz, bet pagaidām to neesmu izdarījusi. Līdzšinējā attieksme ir ļoti, ļoti sarūgtinājusi,” viņa nosaka.
Kādi bija kritēriji?
Otrdien, 22. jūlijā, iedzīvotāji tikās ar pārvaldes darbiniekiem, kur pārrunāti vairāki aktuāli temati, arī par kultūras dzīvi pagastā un gaidāmajiem pagasta svētkiem, kas notiks jau 2. augustā. Uz sapulci atnāca vairāki desmiti Drustu pagasta iedzīvotāju.
Launkalnes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Gūtmane teic, ka šis jautājums pieminēts arī sapulcē. “Ziemeļlatvija” painteresējās, vai ir kritēriji, kuriem kandidāte šim amatam neatbilda, jo arī L. Gūtmane bija viena no trim cilvēkiem vērtēšanas komisijas sastāvā.
“Vērtēšanas komisija pieturas pie vērtēšanas kritērijiem, kur tika pieņemts lēmums, ka kandidāts neatbilst vērtēšanas kritērijiem un prasībām. Sīkāk komentēt nevarēšu. Vērtēšanas process principā nav publiskojama informācija. Lēmumu sagatavoja komisijas priekšsēdētāja, tobrīd, kad notika šīs pārrunas, tā bija Evija Dzvinko, līdzšinējā Smiltenes Kultūras centra vadītāja. Protams, kandidātei tobrīd arī tika sniegts skaidrojums,” viņa saka.
Pēc nesekmīgiem mēģinājumiem atrast vienu tautas nama vadītāju Drustiem un Launkalnei, šī ir otrā reize, kad konkurss tiek izsludināts katram pagastam atsevišķi. “Laikā, kad pirmoreiz tika izsludināts konkurss atsevišķi uz Drustu un atsevišķi uz Launkalnes pagasta tautas nama vadīšanu ar 0,7 slodzi, Drustiem tika saņemts viens pieteikums, Launkalnei neviens. Tagad ir otrā reize, kad ir izsludināts šāds konkurss. Pieļauju, ka arī izvirzītie kritēriji laika gaitā var mainīties. Tā ir tāda izsvēršanās par to, kurš kritērijs ir svarīgākais, kurš mazāk svarīgs. Ne visos gadījumos tā būs izglītība vai līdzšinējā pieredze, bet noteikti arī personīgā motivācija un iespējas pievērsties šim darbam, iespējams, nākotnē pat ar pilnu slodzi. Kāda būs atsaucība šajā reizē, mēs vēl nezinām, līdz konkurss nav noslēdzies,” pamato L. Gūtmane un piebilst, ka ir iecere šajā reizē, meklējot cilvēku, kurš varētu bagātināt kultūras dzīvi pagastā, izvērtējot tautas nama vadītāja kandidatūras, vērtēšanas komisijā iesaistīt arī jaunievēlētā Smiltenes novada pašvaldības domes deputāti Ilzi Palmu.
Runājot par to, kā šobrīd noris kultūras dzīve Drustu pagastā, pārvaldes vadītāja stāsta, ka notiek gatavošanās pagasta svētkiem, kas notiks jau 2. augustā. 26. jūlijā būs Drustu sporta svētki ar dažām sportiskām aktivitātēm un izklaides iespējām. “Kas attiecas uz pagasta svētku organizēšanu, ir atrasts risinājums un pašvaldība ņem ārpakalpojumu. Proti, svētku programmas rīkošana ir uzticēta attīstības centram “Pakāpieni”. Būs gan tradicionālais motociklu parādes brauciens, gan izklaides iespējas bērniem, gan koncerti un balle pašā vakara izskaņā,” pamato L. Gūtmane.
Ar jautājumu, kādiem no izvirzītajiem kritērijiem kandidāte neatbilda un kādēļ jūnijā tika noraidīta viņas kandidatūra, laikraksts vērsās arī Smiltenes novada pašvaldības personāla daļā. Proti, pretendentu izvērtēšanas komisijā bija arī personāla speciāliste Diāna Ezergaile. Tika arī vaicāts, vai pašreiz izsludinātajai vakancei “Drustu Tautas nama vadītājs/-ja” ir pieteicies kāds kandidāts?
“Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679) prasībām, mums nav tiesību izpaust informāciju, kas satur personas datus trešajām personām. Līdz ar to nevaram sniegt komentārus par konkrēta pretendenta kompetenci, zināšanām vai jebkādu citu sensitīvu informāciju. Jāpiebilst, ka Jūsu minētā pretendente pēc iepriekšējās vakances “Darbs Tautas nama vadītājam/-ai (Drustu pagastā)” konkursa noslēgumā vērsās pašvaldībā ar jautājumu, kāpēc viņas kandidatūra netika izvēlēta un kādiem kritērijiem neatbilda. Viņai tika sniegta rakstiska atbilde. Prasības attiecīgajam amatam ir publiski pieejamas darba sludinājumā. Tāpat informējam, ka atlases process ir konfidenciāls un informāciju par tā norisi varam sniegt tikai pēc tā noslēguma (pēc 2025. gada 27. jūlija),” atbildi laikrakstam rakstiski sniedza Diāna Ezergaile, Smiltenes novada pašvaldības Kancelejas un personāla nodaļas personāla speciāliste.
Uz tikšanos ar iedzīvotājiem otrdien bija ieradusies Smiltenes novada pašvaldības domes deputāte Ilze Palma, kura pati ir drustēniete.
Taujāta, kā viņa saredz pašreizējo situāciju, I. Palma saka: “Jā, šobrīd izveidojusies sarežģīta situācija, un vietējie cilvēki ir neizpratnē, kāpēc trīs reizes jau konkurss izsludināts, bet cilvēks pieņemts netiek. Kā jau daudzām lietām, šeit ir vismaz divas puses. Viena ir mūsu iedzīvotāju, kuru neapmierinātību pilnībā var saprast. Manuprāt, laukos nav un nebūs liela kandidātu izvēle tik nozīmīgiem amatiem. Es vispār ļoti priecājos, ka ir tādi cilvēki, kuri sevi saredz šeit, laukos, vēlas strādāt un darīt laikā, kad budžeta iespējas ir ierobežotas un arī cilvēku palicis maz. Tas ir aicinājums un sirdsdarbs, tāpēc jo īpaši skumji mums kā vietējiem redzēt, ka šāds cilvēks netiek pieņemts. No otras puses, ko sīkāk komentēt nevaru, ir pašvaldības cilvēki ar saviem kritērijiem, redzējumu un vīziju. Un arī to pārmest nevaru. Ceru, ka viss atrisināsies vislabākajā veidā un Drusti atkal tiks pie cilvēka, kurš būs vietējās kultūras dvēsele un sirds.”
Iedzīvotāji ir neizpratnē
Par radušos situāciju, neizpratni pauž vairāki iedzīvotāji, kuri dalījās savās pārdomās ar laikrakstu. “Uz tautas namu allaž eju kā uz savām mājām. Ikdienā maz satiekamies, te ir tā vieta. Drustos visos laikos bijis augsts kultūras līmenis. Bijuši dažādi laiki, bet pasākumi vienmēr notikuši. Ne jau nauda būtiskākā, lai kaut kas būtu, bet mūsu un kultūras darbinieka vēlme darīt. Mums ir svarīgi, lai tautas namu vada vietējais cilvēks, nevis kāds no malas. Visi zinām, ka Ieva ir gatava iet un darīt. Lasot amata aprakstu, mums nevienam nav skaidrs, kāpēc viņa neatbilst prasībām,” uzsver Inga Zariņa un atklāj, ka vēl martā, pirms Kultūras un tūrisma pārvaldes reorganizācijas, iedzīvotāji nosūtījuši pašvaldībai 50 cilvēku parakstītu vēstuli, jautājot, kāpēc Drustu Tautas namā nenotiek pasākumu darbība, kas būs tālāk un kādi varētu būt risinājumi laikā, kad tautas nams palicis bez vadītāja. Atbildi saņēmuši, tāpat arī ieteikumu virzīt lietas ar Drustu iedzīvotāju padomes līdzdalību (šobrīd gan tāda pagastā vairs nepastāv padomes sastāva izmaiņu dēļ), bet kādas izmaiņas pozitīvā virzienā gaida vēl tagad.
“Kad rakstījām vēstuli, vēlējāmies tikšanos ar cilvēkiem, kas iesaistīti kultūrā un ir ieinteresēti. Un atbildēja, ka nevar, jo nav mums Drustos iedzīvotāju padomes. Arī par tām iedzīvotājiem sava sāpe – pienākumu daudz, bet atdeves būtu maz, tāpēc vairums iedzīvotāju mūspusē pret tām ir noraidoši,” Inga saka un turpina: “Man gribas pieminēt, ka Drustu Tautas namam šogad aprit 100 gadi. Tas ir zīmīgs notikums, kuru noteikti vietējiem gribētos atzīmēt. Vēl jau gan var paspēt atzīmēt, ja viss atrisināsies veiksmīgi.”
“Drustu Tautas namā joprojām darbojas vairāki kolektīvi, regulāri notiek mēģinājumi, uz kuriem dalībnieki nāk savā brīvajā laikā. Mums pagastā ir daudz skaistu tradīciju, pasākumu, kurus mēs vēlamies atkal redzēt un piedzīvot. Esam no tās paaudzes, kur tradīcijām ir vērtība. Uzskatu, ja ir cilvēks, kas vēlas darīt, tad ir jādod vismaz iespēja sevi parādīt. Mums tikai gribas, lai vietējie cilvēki tiek sadzirdēti, uzklausīti. Sirds sāp par to, ka kultūras dzīvē šobrīd mums ir tik daudz neskaidrību,” papildina drustēniete Aiga Zvēriņa.
Sarunā ar drustēniešiem sadzirdējām arī pieņēmumu, ka varbūt vietējo kandidāti “izbrāķē”, jo kādam ir izdevīgs ārpakalpojums, kas tagad tiek iepirkts, lai rīkotu pasākumus. Vai bažām ir pamats, jāvaicā Smiltenes novada vadībai.
Pieteikumus gaidīs līdz 27. jūlijam
“Smiltenes novada pašvaldība aicina darbā Drustu Tautas nama vadītāju. Vai Tevi iedvesmo kultūra, radošums un kopienas veidošana? Vai vēlies vadīt vietu, kur tiek radītas neizmirstamas kultūras pieredzes un vienojas dažādas paaudzes? Meklējam Tautas nama vadītāju, kurš ar enerģiju, stratēģisku redzējumu un organizatoriskām spējām spēs attīstīt nama darbību, veidot saikni ar novada iedzīvotājiem un bagātināt vietējo kultūras dzīvi. Ja tev ir vēlme ietekmēt kultūras norises, radīt jaunas iespējas un būt par līderi novada kultūras attīstībā – mēs meklējam tieši Tevi!” teikts sludinājumā pašvaldības mājaslapā.
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
[democracy id=”207″]
